Bīskaps Meinards un kristietības loma universitāšu attīstībā

Latvijas Universitātes gada dienā 2011. g.  22. oktobrī Brisbanē mūziķe Marija Svilāna referēja par bīskapa Meinarda un kristietības lomu universitāšu attīstībā.

Cienījamie klausītāji, dāmas un kungi!

Sirsnīgi sveicu jūs Latvijas Universitātes dibināšanas svinībās! Jūtos pagodināta jūs uzrunāt šajās svinībās, kad tiek atzīmēts notikums, kuru kādreiz uzskatīja kā otro svarīgāko notikumu latviešu dzīvē pēc Latvijas valsts dibināšanas.

Manas runas temats šodien ir Bīskaps Meinards un kristietības loma universitāšu attīstībā. Tā, ka šis temats daudzās vietās pieskaras ticības jautājumiem, savu lasījumu sākšu ar diviem citātiem no Svētajiem rakstiem, vienu no Vecās Derības un otru no Jaunās.

Pirmais – 32. psalma 12. pants: Svētīga tā tauta, kam tas Kungs ir par Dievu, tie ļaudis, ko Viņš sevīm izredzējis par īpašumu.

Otrais – Mateja evaņģēlija 28. daļa no 18. līdz 20. pantam: Un Jēzus piegāja un runāja viņiem, sacīdams: Man dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc ejiet un mācait visas tautas, kristīdami tās Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā, mācīdami tās pildīt visu, ko Es jums esmu pavēlējis un lūk, Es esmu ar jums līdz pasaules galam.

Pagātnē ir novērots, ka bīskapa Meinarda temats, kā arī citi ticības jautājumi reizēm ir izsaukuši ko, pieklājīgi runājot, varētu apzīmēt par robustām pārrunām latviešu dažādo ticīgo konfesiju starpā un latviešu sabiedrības starpā vispār. Tāpēc gribu pasvītrot, ka mans nodoms nav ieiet strīdīgās diskusijās vai polemikā, bet gan vienkārši pasniegt vēsturiskos datus kopā ar dažām savām atziņām un tad lietu atstāt klausītāja ziņā. Man kā katoļticīgai paliek iespaids, ka arī citiem kristīgajiem latviešiem – piemēram tiem, kas pieder pie protestantu konfesijām, – varētu būtu vēlme labvēlīgi skatīties uz katoļu mūka Meinarda dzīvi un darbu. Viņš savu kristīgās mācības sludināšanas darbību Latvijā iesāka vairākus gadsimtus pirms reformācijas, respektīvi tādā laikā, kad protestantu konfesijas vispārīgi neeksistēja.

Tāpat arī runājot par universitātēm un to katoliski-kristīgām saknēm, domāju, ka tādas lietas varētu interesēt visādiem latviešiem, vienalga vai ticīgiem, vai neticīgiem un vienalga, kurai konfesijai piederošiem, jo būdama latviete zinu, cik augstā cieņā latvieši ir vienmēr turējuši izglītību, un kādā sajūsmā viņi bija, kad beidzot tika pie savas universitātes, to uzskatīdami par savu gaismas pili, par savu sauli.

Tālāk, kāds varētu prasīt: kāds sakars bīskapam Meinardam ar universitāšu attīstību? Tie taču ir divi galīgi atšķirīgi jautājumi, un kāda jēga tos stādīt vienu blakus otram? Atbildi varētu meklēt tieši apcerē par universitāšu attīstību. Cilvēkam arvien ir interesējuši visādi jautājumi, kā piemēram: kas notika pagātnē un kāpēc tas notika, kas ir aiz apvāršņa un kur aiziet šis ceļš, no kādām daļām sastāv šis objekts un kā tas darbojās, un tā tālāk. Vārdu sakot, cilvēkam ir bijis svarīgi zināt lietu jēgu un kopsakarību. Viņš ir gribējis zināšanas pakārtot saistītā un saskaņotā veidā tā, lai varētu labāk visu to saprast.

Mazliet vēlāk es centīšos parādīt, ka, spriežot pēc viņu sākotnējās struktūras un izveidošanās, viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc universitātes sāka eksistēt un attīstījās ir tieši tāpēc, ka cilvēks nebija apmierināts ar dažiem fragmentāriem faktiem par dažādiem izkaisītiem jautājumiem, bet viņam bija svarīgi saredzēt kopsakarību un viengabalainību jeb kā angļu valodā to tik labi izsaka, – redzēt lielo bildi (the big picture).

Man šoreiz īpaši interesē papētīt tieši latviešu lielo bildi un tur apskatīties, kas agrākos laikos notika pasaules vietā, kuru tagad sauc par Latviju, un kāpēc tas notika; palūkoties, kā viens ceļš laika telpā aizgāja uz tādu vietu un ne citu, un censties vairāk vai mazāk skaidri saskatīt, no kā sastāv latviešu tauta un kā tā darbojās.

Un tad es gribu prasīt, vai ir kāds latvisks notikums, kas saista kopā bīskapa Meinarda misionāra darbību un universitāšu attīstību? Domāju, ka tāds ir, un iespējams, ka skatās tieši mums sejā, tikai varbūt mēs to neredzam. Tāpēc mana temata divas puses, bīskapa Meinarda puse un universitāšu attīstības puse būs kā divas kājas, kuras ies soli pa solim viena pēc otras ar cerīgu mērķi sasniegt to punktu, kur atklāsies kā dažādas lietas sakrīt kopā un izveido sakarīgu un saprotamu bildi.

Turpmāk vēl

Lasīt par Mariju Svilāni >>

Referāta 2. daļa >>