Kaspara Svennes dzīves stāsts

Kaspars Svenne
*1911. gada 4. oktobrī
†2012. gada 13. martā

Kaspars Svenne piedzima 1911. gada 4. oktobrī, Somijā, Kuntillas muižā, netālu no Vīborgas pilsētas, kur viņa tēvs, skolotājs Sīmanis Svenne, vairīdamies no cariskās Krievijas vajāšanas par piedalīšanos 1905. gada revolūcijā, bija paglābies.

Vēlāk ģimene atgriežas Kaspara mātes dzimts mājās, Mēmeles pagasta Dužānos. Drīzi vien sākas Pirmais pasaules karš. Bēgļu gaitās un revolūcijas mutuļos Svennes ģimene aizklīst Krievijas dienvidos un tikai 1920. gada februārī atgriežas Latvijā.

Kaspara tēvu ieceļ par Rēzeknes pilsētas un apriņķa pamatskolu inspektoru. Kaspars tur sāk savas skolas gaitas un, beidzis Rēzeknes valsts vidusskolu, 1928. gada rudenī iestājas Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē.

Izrādās tomēr, ka arhitektūra nav īstā nozare, kas Kasparu apmierina. Tā kā plašajā Svennes ģimeņu lokā jau ir tuvu pie desmit skolotāju, viņš nolemj pievienoties šai saimei. Studijas pārtrauc 1932. gadā, beidz Daugavpils skolotāju institūtu un, atgriezies Rēzeknē 1934. gadā, sāk strādāt par skolotāju. Mūzika Kasparu saistījusi jau no agras bērnības – ilgus gadus mācījies klavieru spēli, dziedājis koros, papildinājies ērģeļu spēlē un mūzikas teorijā; vada dubultkvartetu un izveido Arodbiedrības kori. Ar abām vienībām piedalās pēdējos Latvijas brīvvalsts Dziesmu svētkos, Daugavpilī, 1940. gadā.

Jaundibinātajā profesionālajā Latgales teātrī Kaspars darbojās kā mūzikas konsultants un tur viņš satika aktrisi Zelmu Saliņu, ar kuru sākumā izveidojās draudzība, kas vēlāk izvērtās mīlestībā. Jauno pāri salaulāja mācītājs Gabliks Ērgļu baznīcā, 1940. gada 23. jūnijā, kad jau ceļu rībināja krievu tanki ceļā uz Rīgu.

1941. gada 22. jūnijā sākas Vācijas – Krievijas karš un vācu okupācija Latvijā. Jaunlaulātais pāris pārceļas uz dzīvi un darbu Rīgā. Kaspars strādā par nodaļas vadītāju Pašpārvaldes Sociālā departamentā, Zelma – Dailes teātrī. 1943. gada 14. novembris ģimenei ir priecīga diena – piedzimst meitiņa Ilze.

Frontei tuvojoties Rīgai, Svennes ģimene dodas bēgļu gaitā uz Vāciju. Kaspars, pildot savus darba pienākumus, bērnu namu evakuāciju, bumbvedēju uzbrukumā tiek atšķirts no ģimenes un nonāk Dānijā. Tikai 1947. gadā viņam izdodas pievienoties ģimenei.

Kad sākas izceļošana, Svennes ģimene izvēlas Austrāliju un ar kuģi Nelly 1950. gada martā izkāpj malā Sidnejā. Pēc neilga laika pavadīšanas Baturstas (Bathurst) bēgļu nometnē, Kasparu nosūta darbos uz dzelzceļa. Seko pārcelšanās uz Adelaidi, kur Kasparam piedāvā darbu Dienvidaustrālijas dzelzceļu virsvaldes grāmatvedības nodaļā, kur viņš nostrādā līdz aiziešanai pensijā 1976. gadā.

Adelaidē pavadītie 29 gadi, šķiet, Kaspara dzīvē ir bijuši tie raženākie latviešu sabiedriskajā dzīvē. 1951. gadā nodibina Adelaides Latviešu biedrības jaukto kori, pulcinot tanī pāri par 100 dziedātāju. Šis koris bija lielākais latviešu koris ārpus Latvijas. Kaspars ir ev-lut. draudzes ērģelnieks un ALTA mūzikas konsultants. Divus gadus ir LAAJ Mūzikas nozares vadītājs un PBLA KF mūzikas nozares referents.

Kaspars arī bija Rīcības komitejas loceklis visām sešām Adelaidē notikušām Kultūras dienām (1953 – 1978. g.). Kopā ar Bruno Krūmiņu uzsāka latviešu radio stundu Adelaidē 1976. gadā. Adelaides latviešu sabiedrībai Kaspars Svenne ir atstājis vienreizīgi bagātīgu kulturālu devumu.

Kad meitai Ilzei, kas ir Austrālijas Diplomātiskā dienestā Kanberā, ģimenē rodas pieaugums, Kaspars un Zelma, lai būtu kopā un palīdzētu audzināt mazbērnus, 1979. gadā pārceļas uz Kanberu.

Kanberā Kaspars ir kora diriģents līdz 1990. gadam. Divu Kanberā notikušo Kultūras dienu (1982. un 1990. g.) rīcības komitejas loceklis; lasījis referātus un piedalījies radio raidījumos. Jau dzīvojot Kanberā, Kasparam izveidojās silta draudzība ar Sidnejas Latviešu vīru kori. Viņš ir kora goda diriģents un vairākas reizes virsdiriģents kora jubilejas koncertos. Sidnejas vīru koris godināja Kasparu Svenni viņa 100 gadu dzimšanas dienā, savā 2011. gada 9. oktobra koncertā.

Kaspara meita Ilze ar ģimeni 2000. gadā pārceļas uz dzīvi Sidnejā, līdzi viņiem arī abi vecāki. Šeit dzīve ir klusāka un mierīgāka. Aizsaulē aiziet Kaspara mīļotā dzīves biedre Zelma, bet viņš sagaida savus 100 gadus ar daudz apsveikumiem un visa laba vēlējumiem, to starpā, arī no Anglijas karalienes Elizabetes II. Naktī no 12. uz 13. martu Kaspars slēdz acis uz mūžību.

Pa pasaules ceļiem staigāts bija daudz. Nu pienāca brīdis, kad Dievs viņu sauc. Daudz mūžā bija darīts, iegūts un dots. No zemes ēnām viņš nu ir atbrīvots.

Kaspara devums latviešu sabiedrībai ir liels. Viņš bija diriģents 25 Austrālijas Latviešu Kultūras dienu kopkora koncertos. Virsdiriģents astoņos Sidnejas Latviešu vīru kora koncertos. Virsdiriģents Dziesmu svētku simtgadei veltītajos 5. Amerikas Latviešu dziesmu svētkos Klīvlandē un Eiropas Dziesmu dienās. Tam visam klāt nāk koru vadība Latvijā, Dānijā, Adelaidē un Kanberā.

Sabiedrība ir novērtējusi Kaspara darbu, viņš ir saņēmis atzinības rakstus no PBLA un LAAJ, kā arī no Daugavas Vanagu organizācijas.

Studiju laikā Kaspars pievienojās studentu korporācijai Lettonia un bija palicis uzticīgs tai visu mūžu, sevišķi aktīvi darbojoties Adelaides kopā. Viņa laikabiedri atceras svētku reizēs un prieka brīžos sulīgā basa balsī dziedāto dziesmu Uz alus mucas pagrabā ir mana īstā vieta – skaļi aplausi un saucieni vienmēr sekoja šai dziesmai.

Par darbību latviešu sabiedrības labā Kaspars Svenne 2008. gadā saņēma Latvijas Republikas Atzinības Krusta balvu. Balvu pavadīja šāds teksts:

Atzinības Krusts Kavalierim Kasparam Svennem.

Kā Latvijas prezidents Latvijas valsts un Ordeņu kapitula vārdā sūtu sirsnīgus sveicienus Jums, saņemot Latvijas valsts augstāko apbalvojumu – Atzinības krustu!

Jūsu aktīvais darbs un nesavtīgās rūpes, kalpojot latviešiem un Latvijai, rūpējoties par latviešu kora mākslu trimdā, ir neatsverams ieguldījums latvietības uzturēšanā un mūsu tautības kopības saglabāšanā svešumā.

Jūsu apzinātais un dedzīgais ceļš uz latvietību, veltot savu mūža lielāko daļu Adelaides Latviešu jauktā kora vadīšanai, piedaloties Austrālijā rīkotajās Kultūras dienās, Eiropas Dziesmu dienās un Amerikas Latviešu Dziesmu svētkos, ir nepārvērtējams Jūsu devums trimdas latviešu kopienai un Latvijai.

Bruno Krūmiņš