Gerhardam Brēmanim – 100

Gerhards Brēmanis 1975. gadā. FOTO Ervīns Nāgels.

Melburnas Latviešu biedrības „Daugavas Skolas“ saime 1963 gadā. Vidū skolas pārzinis Gerhards Brēmanis. FOTO Ervīns Nāgels.

Laikraksts „Rīts“. Piektdien, 1935. gada 4. janvārī rakstīja:

Iecelts izglītības ministra sekretārs

Izglītības ministrijas vispārējās daļas darbības paplašināšanas dēļ izglītības ministrijā nodibināts atsevišķs ministra sekretāra postenis, kuŗa pienākumus līdz šim pagaidām izpildīja vispārējās daļas vadītājs V. Vīgants. Par ministra sekretāru izglītības ministra prof. L. Adamovičs iecēlis Gerhardu Brēmani. Gerhards Brēmanis dzimis 1910. g. Beidzis 2. pilsētas ģimnāziju un pašreiz studē jurisprudenci. Ir korporācijas „Lettonia“ loceklis. B. cēlies no skolotāja ģimenes, kuŗas pagātnē 4 paaudzes ir bijuši skolotāji. Līdz šim B. ieņēma Rīgas pilsētas 7. bibliotēkas pārziņa vietu.

* * *

Grāmatas „Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. 24. sējums“ (2009. gadā) nodaļā „Pretošanās kustība nacionālsociālistiskās Vācijas okupētajā Latvijā (1941–1945)“ vēsturnieks Uldis Neiburgs raksta:

Mūsdienās apzinātie vēstures dokumenti apstiprina arī Skandināvijas valstu izlūkdienestu interesi par nacistu okupēto Latviju un pastāvīgiem sakariem ar latviešu pretošanās kustības dalībniekiem. Ir zināms, ka zviedru izlūkdienesta sakarnieks kara gados bijis Latvijas Zemes pašpārvaldes Izglītības un kultūras ģenerāldirekcijas darbinieks Gerhards Brēmanis, kurš regulāri tikās ar Zviedrijas izlūkdienesta (C-byrän) vadītāju Helmutu Ternbergu (Ternberg), kurš bija apprecējis latviešu diplomāta Frīdriha Grosvalda (1850–1924) meitu Margareti un vairākas reizes ieradās Rīgā.

* * *

Laikraksts „Austrālijas Latvietis“ 1960. gada 7. maijā rakstīja:

Kultūras darbinieka pussimts gadu

Gerhards Brēmanis piecdesmitgadnieks

Uz 50 mūža gadiem 6. maijā Melburnā atskatījās kultūras darbinieks G. Brēmanis. Viņš dzimis 1910. g. Rīgā, skolotāja ģimenē. Pēc Rīgas pilsētas 2. ģimnazijas absolvēšanas, G. Brēmanis uzsāk tieslietu studijas Latvijas universitātē 1929. g., iestādamies arī L.U. studentu korporācijā Lettonia, kuras seniors viņš ir vēlāk. 1935. gadā izglītības ministrs prof. L. Adamovičs aicina G. Brēmani par ministrijas sekretāru, kādā postenī viņš darbojas visus pēdējos Latvijas patstāvības gadus, pašā pēdējā posmā dzimtenē vadot teātru nodaļu un kādu laiku arī Latvijas nacionālo operu.

G. Brēmaņa darbība mūsu kultūras laukā izpaudusies arī pēc dzimtenes atstāšanas – nometņu laikā Vācijā viņš sekmīgi organizē latviešu kultūras nedēļu Vurcachā, franču okupācijas joslā. Pēc emigrācijas uz Austrāliju vada Austrālijas latviešu 2. kultūras dienas Melburnā 1952. gadā, izveidojot tās par plašu visas Austrālijas apjoma latviskās kultūras sniegumu. Izglītības un audzināšanas darbs ir G. Brēmaņa sirdslieta, un viņš jau vairākus gadus veic skolotāja darbu MLB Daugavas skolā. Skautu organizācijā darbojies jau Latvijā un arī tagad, Melburnā, būdams skautu vecāku padomes vadībā. G.B. devis mūzikālo ietērpu vairākām Melburnā iestudētām lugām un ir Austrālijas latviešu teātra padomes loceklis.

Austrālijas Latvieša lasītāji G. Brēmani pazīst kā iejūtīgu un lietpratīgu autoru mūzikas, baleta un teātra jautājumos.

Vēlam tālākus rosmes pilnus gadus čaklajam kultūras darbiniekam.

A.G.

* * *

Grāmatā „Nerimtā Straume IV“ 1995. gadā Zenta Dunse rakstīja:

1910. gada 6. maijā Paulu un Jāni aplaimoja viņu pirmdzimtais dēls Gerhards, kam 4 gadus vēlāk sekoja brālis Rolfs.

Latvijā zināmā laikā dzimušie latvieši ar vārdu Brēmanis sastapās jau pamatskolā, mācoties vācu valodu no Gerharda tēva sarakstītās Sichere Schritte.

Latviešu valodas skolotāji Rīgā bieži vien sastapās ar Gerhardu Brēmani prof. J. Endzelīna vadītājās latviešu valodas komisijas sēdēs.

Varbūt Austrālijā latviešu vidū ir vēl tie, kas kādreiz ir kātojuši kopā ar Gerhardu Brēmani pa 19. pamatskolas gaiteņiem, vai pat mācījušies Paulas Brēmanes klasē.

Lielais, emocionālais pārdzīvojums – pirmā skolas diena – Gerhardam nebija, jo uzauga sava vectēva skolā. Pirmo izglītību viņš ieguva tēva vadītājā 19. Rīgas pilsētas pamatskolā, tālāko – 2. pilsētas ģimnāzijā.

1923. gadā viņš kļuva par skautu, bet vēlākos gados tapa par Pārdaugavas skautu novada priekšnieku ar speciālu uzdevumu vadīt ugunskura priekšnesumu norisi. Arī Melburnā G. Brēmanis ir bijis vienības pārstāvis.

Pēc ģimnāzijas bija studijas L.U. jurisprudences fakultātē. Un tā 1929. g. studentu korporācija Lettonia ieguva vērtīgu locekli, kas pildīja dažādus amatus ar vislielāko rūpību un apzinīgumu – bijis seniors, kā arī Melburnas kopas seniors.

1935. g. G. Brēmanis strādāja par Prof. L. Adamoviča – izglītības ministra sekretāru un arī pie nākošajiem izglītības ministriem Prof. A. Tenteļa, Prof. Auškapa un Prof. Lejiņa.

Ja ministrs bija aizņemts citos pienākumos, sekretāram bija jāveic viņa pienākumi –piem. jāatklāj Cēsu tautas konservatorija.

1934. g. un 1935. g. G. Brēmanis strādāja 7. Rīgas pilsētas bibliotēkā un drīz vien pievienojās Aizsargu aviācijas pulkam un pildīja kultūras nozares vadītāja palīga pienākumus no 1936. g. – 1940. g. Tad bija darbs Valsts vēsturiskajā mūzejā.

Kad 1941. g. vācu armija aizdzina krievu armiju, G. Brēmanis atkal bija Izglītības ministrijā, vadot teātra nodaļu. Mīlestība uz teātri nav zudusi, jo viņš ir A.L.T. loceklis.

1943. g. Gerhads Brēmanis apprecēja Karmeni Kamoliņu, un 1944. g. ieradās dēls Kārlis – tagadējais Melburnas latviešu vidusskolas vadītājs.

Trimdas gaitas sākot, Vācijā, ģimenes galva mācīja latviešu bēglīšus nometnes skolā, bet vēlākos gados IR bērnu namos dažādās Vācijas vietās.

Vācijā ģimene palielinājās ar meitu Dainu – tagadējo D. McDonalda kundzi – komerczinātņu maģistri, un ar viņas gādību G. Brēmanis kļuva par vectētiņu.

1950. g. Austrālijā atkal sākās darbs bēgļu nometņu skolās, kur darbojās arī Paula Brēmane.

Pēc nometņu dzīves līdz 1975. g. ģimenes galva pelnīja maizīti tilpņu fabrikā, un tad sākās brīvkunga gadi.

Melburnas latviešu biedrības Daugavas skolai viņš pievienojās 1952. g., mācot par nacionālo kultūru pie skolas nodibinātajā papildus klasē.

Būdams Austrālijas 2. K.D. rīcības komitejas priekšsēdis, viņš ieveda jaunumu – jaunatnes rakstu darbu sacensības.

1953. g. G. Brēmanis strādāja ar pilnu stundu skaitu, mācīdams latviešu valodu, ticības mācību, mūzicējot tautas dejām un dziedāšanai Daugavas skolā.

Kad 1954. g. Daugavas skolai bija pirmie absolventi, viņš bija eksāmenu komisijā un vadīja izlaiduma aktu.

Latviešu jauniešu dienās Viktorijā 1955. g. jauniešiem bija iespēja klausīties viņa referātu Dažas latviešu dzīves ziņas un problēmas, ar ko mudināja klausītājus censties pēc augstākās izglītības, nekļūt par materiālistiem un godāt tautas gara mantas.

Kad 1960. g. pirmais Daugavas skolas pārzinis J. Dzenis atstāja skolu, viņš skolas vadību pagaidām uzticēja G. Brēmanim, kas 1983. g. pēc savas 35 gadu darbības skolā atdeva pārziņa godu K. Kasparsonam. Bet ar to skola nezaudēja sabiedrisko zinību un ticības mācības skolotāju, jo G. Brēmanis tās vēl mācīja ar lielu sirsnību, kā arī sarakstīja arvien lugas 8. klases uzvedumiem un vadīja režiju.

Pamazām senāk izdoto lasāmo grāmatu terminoloģija kļuva sveša mūsu bērniem. Lai stāvokli glābtu, G. Brēmanis ierosināja izdot jaunu lasāmo grāmatu, kas iznāca 1969. g. ar nosaukumu Runāsim latviski. Vēlākos gados tai sekoja Septiņkrāsu varavīksne un Balss un atbalss. Visām šīm grāmatām viņš bija arī viens no sastādītājiem. Arī skolās lietoto Garīgo dziesmu grāmatiņu viņš pārskatīja, dažas dziesmas izņemot un atvietojot ar citām.

Pateicoties G. Brēmanim, uzlabojās skolas financiālais stāvoklis, jo ar viņa pieprasījumu 1978. g. skola sāka saņemt Viktorijas valdības pabalstu.

Skolas darbs nav bijis vienīgais, kas ir piepildījis dziņu strādāt latviskuma labad. Viņš ir darbojies arī ļoti sekmīgi drāmas un mūzikas laukā. Ir sarakstītas daudzas ludziņas skolām. Ir komponētas melodijas skautu dziesmām un lugām. Bez tam ir rakstītas arī lugas.

Austrālijas Latvietī ir iespiestas viņa rakstītās koncertu, teātra izrāžu un izstāžu recenzijas. Bez tam viņa raksti ir lasāmi Latvju Mūzikā, Daugavas Vanagu Mēnešrakstā, 2. un 3. Nerimtajā Straumē, K.D. programmās un vēl citur periodikā.

Bez jau minētajām sabiedriskā daba aktivitātēm Latvijā un trimdā, G. Brēmanis aktīvi darbojies sabiedriski polītiskajā laukā, pildot dažādus uzdevumus Latviešu apvienības, Kultūras fonda un informācijas darbā.

Par Latvijā veikto darbu G. Brēmanis ir apbalvots ar Dānijas, Igaunijas un Lietuvas ordeņiem, kā arī ar Latvijas un citu valstu skautu goda zīmēm. Austrālijā viņš ir saņēmis Kr. Barona prēmiju par darbu trimdas skolās. Daugavas skolai viņš ir bijis stūrakmens, galva, sirds un dvēsele.

Nobeidzot šo stāstījumu, ir noteikti jāpiemin, ka Gerhards nekad nav nevienu apgrūtinājis ar saviem padomiem, pamācībām, pavēlēm un kritiku – bet viņš ir bagāts ar gaišām domām, ierosinājumiem un priekšlikumiem, ar ko dalās, ja kāds lūdz.

Viņa vārdi – Darbs ir svarīgāks par darītāju!

Paldies par lielo darbu!