Skaidrīte Dariusa mūžībā

Palielināt / Enlarge

Skaidrīte Dariusa
06.11.1927. – 21.04.2024.

Mums visiem latviešiem visā pasaulē pazīstamā, pasaules slavenā, visiem lolotā, visiem mīlētā, no visiem godinātā Skaidrīte Dariusa šorīt, 2024. gada 21. aprīlī, pusvienpadsmitos, 96 gadu vecumā aizvēra acis pēdējo reizi un ieslīdēja mūžīgā mierā, savas ģimenītes klātbūtnē, Kanberā atpūtas namā, ezermalā, siltas saulītes pavadīta, ir aizgājusi sava Dieva takā aizsaulē.

Mūsu lielā tautas dziesmu, tautas parašu, tautas deju apzinātāja un apkopotāja, Vispārējo Dziesmu un Deju Svētku Goda virsvadītāja, tautas deju kopas Sprigulītis dibinātāja, kas 1970os, 1980os un 1990os gados nesa latviešiem visā pasaulē tautas deju uzvedumus par mūsu parašām, mūsu kopīgām sērām, kopīgiem priekiem, ar cerību par latvju tautas atbrīvošanos no iebrucēju važām un gavilēšanu par tās brīnumaino atdzimšanu pasaules brīvo, demokrātisko tautu kopienā. Skaidrītes horeografētos Saules Jostas ansambļa pasaules ceļojumos, kuros vienoja tautas deju grupas no mazās Kanberas ar salīdzinoši mazo Sprigulīti, ar Sidnejas lielo Jautro Pāri un mūziķiem lielāko tiesu no Melburnas, Skaidrīte iedvesmoja tautiešus, kopā pārdzīvot mūsu tautas bēdas, mūsu tautas stiprumu un neatlaidību, mūsu dzīves avotus dejā un dziesmā caur gadu simteņu verdzībām, mūs visus stiprinādama fiziski un garīgi ar savu daiļradi.

Pabeidzot izglītošanos Kanberā sākuma pēckara gados ar akadēmisku grādu vēsturē, ir tikai pēdējos gados atklājies arī tas, ka Skaidrīte uzņēmīgi stājusies pretī aizspriedumiem darba ziņā datorzinības jomā. Tanīs gados Austrālijas Nacionālā Universitāte (ANU) sagaidījusi, ka tikai vīrieši esot pietiekami spējīgi veikt matemātiski izcilu darbu. Tomēr, kā vienīgā sieviete, Skaidrīte panākusi to, ka viņu pieņēma „vīriešu“ darbā, ar vīrieša apzīmējumu algas ziņā, pārspēdama vairāku desmitu vīriešu pretendentus matemātikas eksāmenā. Tur viņa novadīja savu nodaļu visās darba gaitās Austrālijā, līdztekus ar vīru nelaiķi lietuvieti Pranas audzinādama meitu Marutu, pavadīdams dejotājus uz akordeona, vadīdama tautas deju grupu Sprigulītis, sniegdama darba kolēģiem lekcijas arī lielajās pilsētās – Sidnejā un Melburnā. Vienā tādā braucienā viņa esot aizturēta pie zāles durvīm, jo nebijusi vīrietis. Izteikdama sašutumu, kā labi zinām, tikai Skaidrīte to mācēja darīt, viņa pagriezusi muguru lai brauktu mājās, kad kāds durvju sargs atjēdzies, ka viņa pati esot tā ļoti cienītā ielūgtā runātāja! Par viņas toreizējām sekmēm un ceļrādi uz sieviešu emancipāciju Austrālijā pirms dažiem gadiem ANU Skaidrītei kā pašai svarīgākajai viešņai, novietotai uz skatuves kopā ar visiem profesoriem, piešķīra goda doktores grādu svinīgā ceremonijā, kurā arī pasniedza simtiem studentiem universitāti studiju beigšanas grādus.

Varu apliecināt, ka Skaidrītei bija saglabājušies daždažādi goda diplomu, tik tiešām kaudzēm. Tiem viņa nokārtoja profesionālu digitālu sakopošanu bērniem un mazbērniem par atmiņu. Viņai rūpēja saglabāt plašākās ģimenes un Kanberas latviešu pēcteču jaunaugsnes vēsturi. Dažus gadu desmitus viņa darbojās Kanberas Latviešu biedrības valdē, stingri ieturēdama un izsacīdama savas vērtības. Skaidrīte līdz vecumdienām novadīja Sprigulīti, sacerēdama virkni jaunu tautas deju, dažas no kurām Saules Josta nodejoja divos Dziesmu Svētkos Latvijā, un no kurām kāda deja tiek uzvesta katru Dziesmu un Deju Svētku lieluzveduma programmā. Savā 90. gadu sākumā, deju sagatavošanas procesā, viņa kādreiz dejas soļus mājās izstaigājot, vienreiz bija paklupusi. Aizčāpojusi pie ārsta, ārsts prasījis kā nācies, ka ievainojusi kāju? Skaidrīte atbildējusi: „Dancoju!“

Kanberas latviešu kopienas vārdā, izsaku visdziļāko līdzjūtību Skaidrītes tuviniekiem un plašākai ģimenei. Kopā ar sievu Margitu, dziļas, ilggadīgas draudzības sērās, novēlam Skaidrītei vieglas smiltis.

Juris Jakovics