Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Amerikas Savienoto valstu Pārstāvju palāta ir, pēc lielas vilcināšanas, apstiprinājusi militāro palīdzību Ukrainai 61 miljardu dolāra apmērā.

Likumprojekts tika pieņemts ar lielu balsu vairākumu – 311 balss par un 112 balsis pret. Tomēr aiz šīm balsīm slēpjas nepatīkama statistika. Ilgu laiku uzskatījām tieši Republikānisko partiju par drošāko balstu pret Padomju savienību, un, dēļ pēctecības, pret Krieviju. Bet visas pret balsis nāca no Republikāniskiem deputātiem. 101 republikānis atbalstīja Ukrainu, bet republikāņu vairākums – 112 deputāti – noraidīja atbalstu.

Pirms balsojuma Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Maikls Mekkols uzrunāja pārstāvjus, salīdzinot šodienas situāciju ar Otrā pasaules kara priekšvakaru. Savu uzrunu viņš beidza ar vārdiem: „Vēsture mūs vērtēs pēc mūsu darbības te šodien un tagad. Tāpēc, kamēr mēs pārdomājam šo balsojumu – jums jāuzdod sev šādu jautājumu. Vai es esmu Čeimberlins vai Čērčils.“

ASV Senāts šonedēļ apstiprināja atbalstu ar tomēr daudz lielāku balss vairākumu – 79 par un 18 pret.

Bijušais prezidents Donalds Tramps ir ilgstoši pretojies atbalstam Ukrainai, lepodamies, ka, ja viņu atkal ievēlētu par prezidentu, tad viņš spētu nekavējoši izbeigt karu Ukrainā. Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons, kurš līdz šim ir bijis uzticīgs Trampa atbalstītājs, pēdējā brīdī izvēlējās mainīt savu nostāju no „Čeimberlina“ uz „Čērčilu“.

Tas viss norāda uz to, ka Amerikā saprašana par karu Ukrainā ļoti atšķiras no tā saprašanas Latvijā. Ja NATO tika dibināta, lai aizsargātos no Padomju savienības, tad tagad tās galvenais uzdevums ir aizsardzība no Krievijas. No tīri militāra viedokļa NATO interesēs ir Ukrainas uzvara. Kāpēc to nesaprot Republikāniskā partija?

GN
2024. g. 25. aprīlī