„Rudens Raibumiņi“

Palielināt / Enlarge

Sarīkojuma organizētāja Marita Lipska lasa savu dzeju ar Raimonda Sokolovska muzikālo pavadījumu. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Andris Kariks lasa dzejas. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Komentētājs publikā Jānis Čečiņš. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Baiba Haringtona (Harrington) lasa savu dzeju; Bonija (Ilze Viļuma) ar video prezentāciju. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Sidnejas koris SKANDA dzied. FOTO Ilze Šēnberga.

Palielināt / Enlarge

Sarīkojuma publika. FOTO Andris Kariks.

Palielināt / Enlarge

Karla Tuktēna. FOTO Andris Kariks.

Palielināt / Enlarge

Ojārs Greste lasa savu dzeju. FOTO Andris Kariks.

Palielināt / Enlarge

Pianiste Viktorija Mačēna un pieteicēja Ilona Brūvere. FOTO Andris Kariks.

Dzejai Sidnejā liela diena! Sidnejas Latviešu teātris (SLT) 10. martā rīko dzejas un mūzikas pēcpusdienu – Rudens Raibumiņi. Tauta atsaucas. Vai tāpēc, ka SLT aktieri aicina? Vai arī tāpēc, ka ir noilgojušies pēc dzejām?

Dzeja latviešiem vienmēr ir bijusi goda vietā, cienīta, lasīta un citēta. Agrāk Austrālijā Kultūras dienu laikā bija literāras pēcpusdienas, kurās dzejnieki lasīja savas dzejas un rakstnieki savus rakstus. Arī citos laikos ir bijuši referāti par dzejniekiem un dzejām. SLT veselu mūžību jau darbojas literārā laukā. Šodienas programmā sola daudz dažādu dzeju.

Kādu stundu pirms sarīkojuma kafejnīca Latviešu namā ir jau atvērta. Var dabūt sviestmaizītes, smalkmaizītes, pīrāgus un torti. Mārtiņa Siliņa zāle ir omulīgi iekārtota ar galdiņiem. Skatītāji tur apsēžas ar kafiju un uzkodām. Visas vietas ap galdiņiem tiek aizņemtas, bet ļaudis paši sev atrod un iekārto vēl dažas labas sēdvietas.

Aktieri nesēž kopā, bet izkaisīti pa visu zāli starp skatītājiem. Pie klavierēm sēž Viktorija Mačēna un pie sintezatora Raimonds Sokolovskis. Marita Lipska no datora raida bildes un video ierakstus uz zāles lielā ekrāna. Pie pults nostājas pieteicēja Ilona Brūvere. Stāsta, ka aktieri lasīs savas mīļākās dzejas un ka būs arī mūzika un dziesmas. Ienāk kāds Kašķīgs cilvēks (Jānis Čečiņš) un skaļi sūdzas. Uzreiz skaidrs, ka šis ir kā teātris ar pārsteigumiem, nevis referāts!

Pēkšņi zāles tālākajā stūrī pieceļas Andris Kariks, lai izrādes noteikumiem pievērstu UZMANĪBU. Dramatiski spēcīgi, pat elpu neievilkdams, nober bezgala garu, bezjēdzīgu noteikumu virkni. Tik absurdu, ka smiekli nāk! Izrādās, ka tā ir modernā un pasaules slavenā latviešu dzejnieka Kārļa Vērdiņa dzeja.

Dzeja nestāv uz vietas. Kārla Tuktēna nolasa divas Vērdiņa dzejas par tehnoloģiju – Austiņas un Mans Feisbuka draugs. Madara Gruntmane raksta par Tehnoloģijas iespaidu un ka „ausis sen vairs nav ausis“. Ojāra Grestes dzejā tehnoloģiskie Portāli atver logu uz jebkuru vietu pasaulē.

Kovida laikā Zoom tehnoloģija patiešām atvēra logus starp latviešiem visā pasaulē. Seši Austrālijas latvieši un Baiba Krūzīte Latvijā piedalījās dzejnieces Madares Gruntmanes Zoom darbnīcā, lai uzrakstītu dzejas Kultūras dienām. Šodien klātienē savas dzejas deklamē Marita Lipska, Baiba Harrington un Ojārs Greste. Leldes Vītolas dzeju Mākoņi lasa Andris Kariks.

Marita Lipska ir bijusi sevišķi ražīga un iepriecina ar četrām izteiksmīgām dzejām. Vienu – Ceļinieks – lasa Raimonds Sokolovskis. Mani sevišķi uzrunā šīs dzejas beidzamās rindiņas „Tu – esi ceļš! Tu – esi ceļinieks!“ Lelde Vītola dzejā dažos vārdos ir uzgleznojusi mākoņu daudzveidību. Ojārs Greste, nesdams labo roku pārsējā, it kā tā būtu ievainota, stājas priekšā ar dzeju Oda kreisajai rokai. Oda beidzas, slavējot kreiso roku – „Tu esi varena!“ Un es piekrītu.

Neklātienē video ierakstā uz lielā ekrāna Bonija Ilze Viļuma noskaita lūgšanu Dievmātei. Svinīgi un aizkustinoši. Neklātienē Baiba Krūzīte lasa Piektdiena un ceturtdiena. Skaidrīte Aguļēviča lasa Mīlestība ir kā koks. Skaistas dzejas. Mīlestība un koks ir arī Vizmas Belševicas dzejā Es aiziet nevaru, kuru klātienē lasa Ilona Brūvere. Ap Belševicas nokaltušā koka ir tinies lapains, ziedošs tītenis.

Programma ir raiba. Aktieri ir izvēlējušies veselu rindu slavenu, iecienītu Latvijas dzejnieku darbu. Ir senas un modernas, īsas un garas dzejas. Ir dažādi stili ar dabas, mīlestības, dzīves un citām tēmām. Starp dzejām Viktorija spēlē mūzikas fragmentus un rada skaņu efektus. Raimonds dažām dzejām piespēlē fona mūziku. Burvīgās Skandas dziedātājas nodzied trīs latviešu tautas dziesmas. Sevišķi skaista ir Saulīt mana krustamāte ar Dainas Kainas kokles pavadījumu. Šo dziesmu Vaira Vīķe-Freiberga ir ietinusi savā dziesmu kamolā.

Starp dzejām ir arī komiski brīži, kad kašķīgais cilvēks iejaucas. Dažreiz iebilst, ka dzejas ir par garu, vai arī ir garlaicīgi. Citreiz izrādās gudrinieks, un šo to interesantu pastāsta. Pat noskaita Efeja Dujāna īso, divrindiņu dzeju Skatos uz tevi. Ilona (pieteicēja) cenšas kašķīgo cilvēku noklusināt.

Par dabu latviešiem ir daudz dzeju. Jānis Grauds ar sajūsmu lasa Māras Zālītes Viesizrādes par sniegu. Lasa arī Rūdolfa Blaumaņa Pienenītes, kurā minēta mīļā saule. Iejaucas jauniete, Kārla Tuktēna: Protestē! Pārmet, ka daba nav saudzēta! Klimats mainās! No saules jāslēpjas. Tā nav mīļa.

Lija Veikina stāsta, ka ar dzejnieku Olafu Stumbru iepazinusies Homo Novus mēģinājumos, Adelaides kalnos, gatavojoties uz Kultūras dienām. Vēlāk esot viņu vairākas reizes satikusi arī Amerikā. Esot bijis brīnišķīgs cilvēks. Lija lasa trīs Stumbra dzejas: Mana paaudze, Četri laiki: Bērnība, Jaunība, Pusmūžs, Otrā Bērnība un Rezignējot. Lasa tik izjusti un iejūtīgi, ka man acis apmiglojas.

Nesen ir iznācis CD disks Dziesmas par Latvijas upēm ar Raimonda Paula mūziku un Ineses Zanderes dzeju vārdiem. Dzied jauniešu koris BALSIS ar Intu Teterovski kā diriģentu. Pēc izrādes būs iespēja noklausīties un nopirkt šo disku.

Veikla izrāde. Raibums pēc raibuma, viens par otru spilgtāks, izteiksmīgāks. Un visam pamatā sena, skaista valoda. Mana valoda. Mūsu valoda. Turies, mūsu valodiņa, turies!

Baiba Vītola Haringtona (Harrington)
Laikrakstam „Latvietis“