„Senioru skola Rīgā“

Palielināt / Enlarge

Apakšējā fotogrāfijā no kreisās: „Senioru skola“ biedrības valdes locekle Liesma Neipreisa, Latvijas goda konsuls Austrālijā Jānis Roberts Dēliņš un psiholoģe Dzintra Bušmane. FOTO no Jāņa Roberta Dēliņa personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Jānis Roberts Dēliņš „Svētās Ģimenes Mājas“ muzejā. FOTO no Jāņa Roberta Dēliņa personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Jānis Roberts Dēliņš „Svētās Ģimenes Mājas“ muzejā. FOTO no Jāņa Roberta Dēliņa personīgā arhīva.

Biedrībā Latvijas senioru kopienu apvienība (LSKA) jau divus gadus darbojas Senioru skola Rīgā. Vecākās paaudzes vidū tā kļuvusi par iecienītu vietu, kur iespējams ne vien gūt jaunas zināšanas, bet arī būt kopā, pārrunāt dažādus jautājumus, tikties ar dažādas nozares pārstāvošiem lektoriem un interesantiem cilvēkiem. 13. martā LSKA Senioru skolu ar vizīti pagodināja arī Latvijas goda konsuls Melburnā, Austrālijā Jānis Roberts Dēliņš.

Latvijas senioriem allaž ir interesējis, kāda ir gados vecāku cilvēku dzīve citās valstīs, kā tur tiek risinātas ar novecošanos saistītās problēmas, kāda ir sociālā aprūpe un daudzi citi jautājumi. Tādēļ nav brīnums, ka Jāņa Roberta Dēliņa kunga iepriekš izziņotā lekcija savāca plašu klausītāju pulku to noklausīties. Viena no LSKA dibinātāja – biedrības Svētās Ģimenes Māja telpās bija pulcējušies vairāk nekā 40 senioru. LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne iepazīstināja auditoriju ar Dēliņa kunga ģimenes vēsturi, īpaši izceļot faktu, ka jau Jāņa Roberta tēvs – Emīls Dēliņš pārstāvēja Latviju Austrālijā vēl pirms Latvija atguva brīvību.

Sanākušie ar interesi uzklausīja Dēliņa kunga stāstījumu par pēckara laiku, kad faktiski izveidojās latviešu kopiena, vai kā tagad moderni teikts – diaspora Austrālijā. Cik daudz un grūti bija jāstrādā, lai pamazām iedzīvotos šajā tālajā un kontrastu pilnajā zemē. Kā pamazām tika iegūta zināma turība, kā veidojās latviešu biedrības, cik ļoti tika kopta latviešu kultūra. Gadiem ejot, šīm latviešu biedrībām radās iespēja iegādāties nekustamos īpašumus, un tā nodibināja Melburnas Latviešu namu, uzcēla draudzes baznīcu. Notiek nodarbības latviešu svētdienas skolā, kur bērni apgūst latviešu valodu, ir tautas deju kopas un kori.

Latvijas senioriem milzu interese par Latviešu Ciemu Melburnā

Latvijas seniorus jo īpaši interesēja, kā Austrālijas latviešu kopienā rūpējas par gados vecāku cilvēku dzīves kvalitāti, jo nevienam nav noslēpums, ka līdz ar novecošanos parādās arī dažādas veselības problēmas un vientulības sajūta, ar kuru seniori pašu spēkiem vien galā netiek. Tādēļ milzu interesi izsauca Dēliņa kunga kā Melburnas Latviešu ciema valdes locekļa stāstītais par to, kā radās doma Melburnā izveidot tā saucamo Latviešu Ciemu, kā Latviešu biedrība atrada līdzekļus, lai iegādātos zemi, uzcēla vairākus desmitus nelielu kotedžas tipa mājiņu, kā arī vienu lielu senioru aprūpes namu. Interesanti, ka šīs mājiņas senioru ģimene var iegādāties īpašumā un tās ir mantojamas. Ciemā tiek nodrošināta medicīniskā aprūpe, ir arī koplietošanas telpas un gadu gaitā labiekārtota teritorija. Savukārt, ja veselības problēmas tā samilzušas, ka senioram jau nepieciešama pastāvīga medicīniskā aprūpe, cilvēks var pārcelties uz lielo aprūpes namu turpat Ciema teritorijā. Klātesošajiem bija interesanti uzzināt, ka savā laikā arī Zatlera kungs apciemojis šo Latviešu ciemu un to ļoti atzinīgi novērtējis. Latvijas seniori par šādiem ciematiem pagaidām var tikai sapņot, taču kas zina, iespējams, Melburnas Latviešu ciema piemērs izrādīsies gana „lipīgs“, lai kas tāds rastos arī Latvijā.

Klausītāji uzdeva virkni jautājumu, galvenokārt par pensiju lielumu, veselības aprūpi valstī, un beigās nonāca pie kopīga secinājuma, ka vecums rada vienādas problēmas, neatkarīgi no tā, kur cilvēks dzīvo; galvenais, vai attiecīgā valsts var nodrošināt cilvēkam cienīgas vecumdienas. Jānis Roberts Dēliņš arī aplūkoja Svētās Ģimenes Mājas ēkā esošo sakrālo lietu muzeju, kurš jo interesantāks ir tādēļ, ka telpās, kurās tas atrodas, senatnē (1257.g.) bijis cisterciešu sieviešu klosteris.

Mudina piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās

Dēliņa kungs pastāstīja arī par to, ka Austrālijas latvieši visai uzmanīgi seko norisēm Latvijā un arī piedalās vēlēšanās, tam nolūkam tiek izveidoti vēlēšanu iecirkņi. Šogad gan Eiropas parlamenta vēlēšanās balsstiesīgie varēs piedalīties, balsojot ar pasta starpniecību.

Savukārt LSKA valdes dāmas stāstīja par biedrības paveikto un plānotajiem darbiem. Senioru skola var lepoties ar šogad uzsākto nodarbību ciklu Viss par Eiropas Savienību. Šo lekciju mērķis ir izglītot seniorus par Eiropas Savienību un veicināt viņu aktīvāku piedalīšanos Eiropas Parlamenta vēlēšanās. LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja uzsver, ka seniori vienmēr bijuši starp aktīvākajiem balsotājiem kā Saeimas, tā pašvaldību vēlēšanās, un biedrības uzdevums ir panākt, lai tikpat aktīvi viņi pauž savu pozīciju arī par to, kādu politisko spēku pārstāvjus un kurus no kandidātiem vēlētos redzēt Eiropas Parlamentā. Senioriem ir arī iespēja Senioru skolā tikties ar Eiroparlamenta deputātu kandidātiem no dažādiem politiskajiem spēkiem, uzklausīt un iztaujāt viņus.

LSKA aktīvi iesaistās mūžizglītības jautājumos

Seniori Latvijā nav iekļauti mūžizglītības sistēmā, Latvijā šo funkciju nodrošina nevalstiskās organizācijas. Mūžizglītība senioriem palīdz uzturēt možu garu, apgūt noderīgas prasmes un kompetences, tā mazinot arī novecošanās ietekmi. Tādēļ LSKA, līdztekus Senioru skolas darbības organizēšanai, kopā ar četrām partnerorganizācijām iesaistījusies arī projektā Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs. Lai iepazītos ar The University of the Third Age darbību, LSKA pārstāvji kopā ar projekta vadošā partnera Vidusdaugavas NVO centra biedriem un dalībniekiem no Jēkabpils, Kuldīgas, Līvāniem, Krāslavas, Rīgas un Ikšķiles pagājušā gada oktobra nogalē devās uz Polijas pilsētām Vroclavu un Krakovu.

Senioru skola biedrības valdes locekles Liesmas Neipreisas vadībā LSKA jau trešo gadu palīdz arī no kara šausmām Rīgā patvērumu radušajiem ukraiņiem apgūt latviešu valodu, un viņu sekmes jau ir tik labas, ka daudzi plāno kārtot latviešu valodas eksāmenu, kas ukraiņiem ļautu iesaistīties Latvijas darba tirgū. „Katru dienu mēs runājam, apgūstam jaunus vārdus,  veidojam dialogus, un ukraiņi tos latviešu valodas vārdus, kurus zina, pielieto arī praksē. Man ir liels prieks un patīk darboties ar cilvēkiem, kas ir motivēti, ieinteresēti apgūt mūsu valodu,“ saka Liesma Neipreisa.

Tik būtiskā LSKA darbības daļa – labdarība

Pateicoties LSKA lieldrauga AS DelfinGroup finansiālam atbalstam, pēdējo trīs gadu laikā biedrība sagādājusi medicīnisko aprīkojumu un citas nepieciešamas lietas kopumā par teju trīsdesmit septiņiem tūkstošiem eiro vairāk kā 30 sociālās aprūpes iestādēm visā Latvijā. LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne norāda, ka par ziedotāju naudu iegādātais inventārs vairākās vietās kalpos vēl ilgus, ilgus gadus. Kā piemēru viņa min uzcelto dārza lapenīti Balvu Daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā un Ozolniekos pie Jelgavas novada sociālā centra Zemgale uzstādītos soliņus. Tāpat pateicoties DelfinGroup finansiālajam atbalstam jumtu virs galvas vārda tiešā nozīmē saglabāja Dobeles novada Auru pagasta Jaunzemju mājas saimnieki, kuriem pēc negantās pagājušā gada 7. augusta vētras orkāna un lielgraudu krusas posta darbiem jumtu mājai nācās likt no jauna.

„Mēs esam ļoti pateicīgi savam sadarbības partnerim, kurš ļauj mums palīdzēt daudziem senioriem visā Latvijā. Sociālās aprūpes centriem naudas ir tik, cik ir, tādēļ katra palīdzība viņiem ir ļoti būtiska. Esam patiesi priecīgi, ka sadarbība ar AS „DelfinGrup” turpinās arī šogad,“ saka Astrīda Babāne. LSKA savam lieldraugam ir pateicīga arī par Senioru skolā finanšu pratības nedēļā novadīto lekciju kā izsargāties no finanšu krāpniekiem.

Pensijā garlaikoties nav laika

Astrīda Babāne arī stāsta, ka šogad turpināsies tāda skaista tradīcija kā izglītojošas ekskursijas uz dažādām Latvijas vietām. Savukārt Lilita Kalnāja bilst, ka tāpat kā iepriekšējos gadus, tie notiks Sabiedrības integrācijas fonda, Labklājības ministrijas un Rīgas domes finansēto projektu ietvaros.

„Lai kurā pasaules malā seniori dzīvotu, viņu lielākais bieds un arī mentālās veselības drauds ir vientulība. Tādēļ nevalstisko organizāciju iesaistīšanās viņu ikdienas aktivitāšu dažādošanā un komunikācijas veicināšanā ar citiem senioriem ir ļoti būtiska. Ir milzīgs gandarījums, ka LSKA „Senioru skolas“ nodarbības, interešu pulciņi, kopējās izglītojošās ekskursijas ar ukraiņiem un citas aktivitātes senioru vidū ir tik pieprasītas. Mūsu biedriem patiesi pensijā garlaikoties nav laika,“ saka Astrīda Babāne.

Ilona Bērziņa,
speciāli laikrakstam „Latvietis“