Tos kapus, tos kapus pieminat;

Kur savus varoņus atstājat!

(Jānis Rainis)

Rīgas Brāļu kapos darbu apskate un ozolu stādīšana

	Pie Otrā depozitārija. No kreisās: brig. ģen. K. Krēsliņs, S. Dolgopolovs, D. Bērziņš, G. Gailītis, brig. ģen. R. Graube, viceadmirālis G. Zeibots. FOTO Gunārs Nāgels
	Ozolu stādīšana – Gunārs Nāgels. FOTO Ilze Nāgela

10. novembrī, drēgnā otrdienas pēcpusdienā Rīgas Brāļu kapos pulcējās neliela cilvēku grupiņa, lai aplūkotu vairākus pēdējā laikā tur veiktos restaurācijas darbus. Pēcpusdienu vadīja Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis. Ziedu altāra labās puses restaurācijas darbi ir sekmīgi nobeigti. Eiropas Kultūras mantojuma dienās septembrī visi darbi gāja vēl pilnā sparā, bet tagad vairs nav nekas, kas liecinātu par intensīvo darbošanos, izņemot gala rezultāts – rūpīgi restaurētas sienas. Restaurētas vecās, oriģinālās smilšakmens plāksnes, kā arī vietām vecās atvietotas ar jaunām.

Arhitekts Dainis Bērziņš rādīja un stāstīja par paredzamiem darbiem 2. depozitārijā, bieži minēdams Austrālija latviešu interesi šai darbā.

Brāļu kapu apstaiga turpinājās gar dažām no bojāto plākšņu vietā nomainītajām 340 plāksnēm.

Tad Guntis Gailītis lika klausītājus pie darba. Svētās uguns terasē Ozolu birzī oriģināli bija 100 ozolu, bet 7 no tiem laika gaitā ir gājuši bojā. Tāpēc šodien to vietās iestādīja septiņus jaunus ozolus – vietējos – Latvijas ozolus. Stādīšanas darbā piedalījās gan viceadmirālis Gaidis Zeibots, brigādes ģenerālis Raimonds Graube, brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, gan laikraksta Latvietis redaktors Dr. Gunārs Nāgels.

Pēc darbiem visi sapulcējās restaurētā Strēlnieku vārtu mājā, kur pie karstas kafijas tases, vīna un uzkodām notika vairākās uzrunas. Sergejs Dolgopolovs izteica savu atbalstu Brāļu kapu restaurācijas darbu turpināšanai, un solījās arī turpmāk par to lobēt. Uzrunas teica viceadmirālis Gaidis Zeibots un brigādes ģenerālis Raimonds Graube. Dr. Gunārs Nāgels piebilda, ka par Brāļu kapu nozīmīgumu mācījās savā laikā jau sestdienas skolā Melburnā. Beigās virsnieku apvienības pārstāvis vadīja dziesmu Cel mani pāri Daugavai, visiem klātesošiem to atbalstot un piedaloties. ∎

Sveicināti, lasītāji!

Lāčplēša diena – 11. novembris. Varoņu piemiņas diena (Cēsu kaujas atceres diena) – 22. jūnijs. Abas piemiņu dienas atzīmē izšķirošus mirkļus Latvijas Brīvības cīņās 1919. gadā. Abās reizēs – uzvaras kaujās pret Vācijas spēkiem. Abās reizēs uzvarēja Latvijas armija.

Latvijai, atrodoties starp vairākām lielvarām, ir bijusi grūta un sarežģīta vēsture, un nekad nav bijis iespējams skaidri pateikt, kurš ir mūsu tautas īstais ienaidnieks vai īstais draugs.

Beigu beigās tikai mēs paši varam nodrošināt savu izdzīvošanu, izmantojot draugu un sabiedroto palīdzību cik vien iespējams. Bet tieši Lāčplēša dienā jāatceras, ka tā bija tikai mūsu pašu Latvijas armija, kas ar ieročiem izcīnīja neatkarību, uzvarot gan pret Padomju Krieviju, gan pret Vāciju.

Esam maza, bet nikna tauta!

Gunārs Nāgels 2009. g. 11. novembrī.

Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".