„Tie nenovecos līdz ar mums...“ ANZAK dienas piemiņa DV Adelaides namā
	Laikraksts Latvietis Nr. 359, 2015. g. 4. maijā

Šī ir recepte no mācības grāmatas, ko es lietoju, kad strādāju skolā par mājturības skolotāju. Kā redziet, tā ir ļoti vienkārša recepte, kuras sastāvā ir tikai tādas izejvielas, kas pirmā pasaules kara laikā nebija uz kartiņām. Šos cepumus sūtīja no Austrālijas karavīriem uz fronti, jo tie bija ļoti vienkārši un lēti gatavojami, labi uzglabājās, nezaudēja garšu, tikai kļuva mazliet cietāki, ja palika mazliet vecāki un pārsūtot neizjuka. Olas bija uz kartiņām, tādēļ tās nelietoja. Karavīrs varēja šos cepumus glabāt kabatā un pat šaujot uzgrauzt. Bija laiks, kad Sarkanais Krusts un Gaidas tos cepa un pārdeva ap Anzac dienu, bet nu jau vairs to nedara, tomēr šie cepumi ir kļuvuši par Austrālijas tradīciju. G.R.