Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Laikraksts Latvietis Nr. 107, 2010. g. 9. sept.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Tuvojas 10. Saeimas vēlēšanas, un ir pienācis laiks atklāti izteikties par ko balsot. Austrālijā ir sena tradīcija laikraksta redakcijām pirms vēlēšanām uzturēt politisku neatkarību, bet izteikties par to, kā viņas uzskata, ka būtu jābalso. Tā pirms mēneša Murdoka laikraksti (News Ltd., kā piemēram Sidnejas Daily Telegraph) Austrālijas federālā parlamenta vēlēšanām augustā atbalstīja Liberāļu partiju, kamēr Fērfaksa (Fairfax Media) laikraksti (The Age, The Sydney Morning Herald) ieteica Leiboristu partiju.

Latvijas Saeimas vēlēšanām laikraksta Latvietis redakcija iesaka un atbalsta partiju apvienību Vienotība. Jāpiebilst, ka ne laikraksta redakcijā, ne starp īpašniekiem nav Vienotības biedru, ne arī darba kolēģu.

Uldis Siliņš to labi formulē šādi (skat. 7. lpp): „Ja jūs gribat dzīvot tiesiskā un nacionālā valstī, tad jums cits neatliek, kā balsot par nacionālo apvienību Vienotība.“

Turpmākajos laikraksta numuros paskaidrošu, kāpēc šī ir vienīgā izvēle.

Latvijas mediji nav neatkarīgi – lielākā daļa pieder cilvēkiem cieši saistītiem ar konkrētiem politiķiem, un tāpēc Latvijas tauta tiek barota ar noslīpētu propagandu. Tas arī noved pie tā, ka citām partijām iespējas informēt tautu ir ļoti nevienlīdzīgas.

Nauda, vara un ietekme. Augustā partijām oficiāli ziedoti vairāk nekā 630 tūkstoši latu. No šīs summas apvienība Par labu Latviju (PLL) saņēmusi vairāk nekā 285 tūkstošus latu. Tai paša laikā Vienotībai, kopā ar tajā ietilpstošajām partijām ziedoti tikai 63 936 lati. (Visu informāciju var meklēt KNAB tīmekļa vietnē http://www.knab.gov.lv/lv//finances/db/­donations/. Ir ļoti pamācoši palasīt šīs ziņas). Atgādināšu, ka PLL veido galvenokārt Šlesera, Šķēles un Godmaņa partijas (Latvijas Pirmā partija, Tautas partija, Latvijas Ceļš).

Šīs nedēļas lielās politiskās ziņas bija Lato Lapsas kārtējās atmaskošanas grāmatas iznākšana, šoreiz par Aināru Šleseru. Lielākos virsrakstus ieguva atklājums, ka A. Šlesera tēvs bija slepkava. Tas tomēr nav interesantākais, jo mēs neviens nevaram savus vecākus izvēlēties, un daudzi cilvēki ir pārvarējuši ģimenes problēmas, lai darītu labas lietas. Ir arī saprotami, ka viņš ir mēģinājis slēpt šo faktu. Nē, interesantākais ir apgalvojums, ka krimināllietas dokumenti ir pazuduši, un, ka arī padomju laika 1986. gada krimināllietā pret pašu Aināru Šleseru visi dokumenti esot pazuduši.

Kā to var saprast?

GN
2010. g. 9. septembrī



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com