Pavasara saulgriežu koncerti Rīgā

Palielināt / Enlarge

Rihards Zaļupe ar Nameja gredzenu. FOTO Publicitātes foto.

Šī gada pēdējā ziemas diena Latvijā bija 20. marts, un no tās dienas uz nākamo piedzīvojām saulgriežus. Diena un nakts vienā garumā. No ziemas atvadījos, apmeklējot koncertu Lielajā ģildē. Uzstājās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, ko diriģēja Guntis Kuzma. Diriģents jauns gados. Viņš spēlējis klarneti orķestrī no 2002. gada, un bijis orķestra klarnešu grupas koncertmeistars no 2008. līdz 2014. gadam. Guntis ir arī Valsts kamerorķestra Simfionetta Rīga pirmā klarnete kopš orķestra dibināšanas – 2006. gadā.

Saprotu, ka Latvijas mūziķiem sāpīgs jautājums ir jauna koncertzāle Rīgai, par ko ir ilgi domāts un runāts, bet vēl nav realizējies. Tomēr man kā klausītājam Lielā Ģilde ir ļoti patīkama un omulīga zāle koncertiem, ar labu akustiku. Zāles lielums un iekārtojums ir tāds, ka var labi saredzēt gandrīz vai katru orķestra dalībnieku, radot intīmāku sajūtu nekā daudzās citās zāles. Bija arī ļoti patīkami ienākt siltā zāle no ārienes, kur temperatūra bija tikai pāris grādus plusos.

Programma skaisti iesākās ar Kloda Debisī (1862-1918) sapņaino gabalu Prelūdija fauna diendusai. Sekoja dāņu komponista Anderss Kopela (1947) – Otrais koncerts altsaksafonam un orķestrim. Solists – Oskars Petrauskis ir viens no Latvijas ievērojamākajiem jaunās paaudzes mūziķiem. Kopš 2007. g. Oskars ir profesionālā pūtēju orķestra Rīga saksafonu grupas koncertmeistars, pasniedz saksafona spēli Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā, vada meistarklases saksafonu spēlē un ir vairāku starptautisku konkursu laureāts. Austrālijas latviešiem Oskars ir pazīstams kā kameransambļa Xylem Trio dalībnieks. Šis ansamblis, kurš ir Latvijā publikas iemīļots, viesojās Austrālijā pirms dažiem gadiem.

Komponists Kopels sarakstījis saksafona solopartiju šim darbam akurāt savam dēlam Benjaminam, kurš to pirmatskaņoja 2003. gadā, bet tas tik pat labi varētu būt rakstīts tieši Oskaram Petrauskam. Oskars parādīja savas spējas pilnā sparā. Bija prieks skatīties, kā viņš spēlēja, ne tikai ar visu sirdi un dvēseli, bet ar visu ķermeni! Varēja skaidri manīt, ka Oskaram pašam bija liels prieks un gandarījums spēlēt šo darbu, jo bieži uzsmaidīja diriģentam. Publika atzina solista izcilo izpildījumu ar ilgiem aplausiem.

Pēc starpbrīža sekoja koncerta lielais notikums – komponista Riharda Zaļupes pirmās simfonijas Namejs pirmatskaņojums. Rihards arī Austrālijas latviešiem ir pazīstams kā Xylem Trio dalībnieks. Rihards komponē kopš 2002. gada, bet šī ir viņa pirmā simfonija. Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestrī viņš spēle marimbu un citus sitamos instrumentus un ir mācību spēks Latvijas Mūzikas akadēmijā. 2012. gadā kinorežisors Māris Martinsons aicināja Rihardu uzrakstīt mūziku iecerētai filmai par Nameju. Komponistam galvenā tēma bija jau gatava tūlīt, tiklīdz bija izlasījis četras Laimoņa Pura grāmatas par Nameju. Finanšu trūkuma dēļ izrādījās, ka filma tomēr nebūs. Muzikālo tēmu nācās attīstīt kā simfoniju kādus divus gadus vēlāk. Rihards juta, ka latvieši par savu seno vēsturi tikpat kā neko nezin. Viņš daudz lasīja par Nameju un pat devas uz Tērveti apskatīt to vietu, kur atradās senā zemgaļu pils un vieta, kur Namejs vadīja zemgaļu cīņas pret krustnešiem.

Rihards apraksta savu simfoniju kā episku un heroisku. Viņš nav centies rakstīt tā laika mūziku, bet parādīt to, kā tanī laikā bija. Jāatzīstas, par Nameju man ir tikai zināms tas, ko pirms daudziem gadiem būtu dzirdējusi latviešu pamatskolā, bet pagājušā gadā izlasīju Latvijā nesen rakstītu vēsturisku romānu par Zemgales Viesturu. Klausoties Riharda simfoniju, varu droši teikt, ka manām ausīm komponists ir patiešām panācis savu iecerēto, parādīt – kā tanī laikā bija. Nepārprotami simfonijā es izjutu tieši to, par ko biju lasījusi par Viesturu un dzīvi un cīņām tajos laikos. Publika bija galīgā sajūsmā par šo darbu un izskanēja ilgi, skaļi aplausi.

Neesmu tik zinīga, ka varētu sniegt lasītājiem sīku muzikālu izvērtējumu par Riharda opusu, bet man tā ļoti patika, un nebūtu nemaz pārsteigta, ka ar laiku, šis gabals kļūtu viens to latviešu klasiskiem gabaliem, ko atkārtoti dzirdēsim un iemīļosim. Novērtēju iespēju piedzīvot šim varenam darbam pirmatskaņojumu!

Pavasara pirmā dienā arī Lielajā Ģildē apmeklēju ļoti atšķirīgu koncertu. Šoreiz Pavasara festivāla Windstream atklāšanas koncerts Maestro – Piano –Rīga. Koncertu atbalsta Rīgas dome, Izglītības, kultūras un sporta departaments un Profesionālais pūtēju orķestris Rīga. Pūtēju orķestri ar lielu enerģiju diriģēja Kaspars Ādamsons un piedalījās solisti Raimonds Pauls, Ance Krauze, Inga Šļubovska, Daumants Kalniņš un Oskars Petrauskis. Koncertā izskanēja maestro Raimonda Paula mūzika – dziesmas, instrumentālie skaņdarbi, melodijas no teātra izrādēm un kinofilmām. Kad piemin pūtēju orķestri, varētu nākt prātā zaļumballes muzikanti, bet pūtēju orķestris Rīga ir galīgi cita lieta. Kā vārds nosaka – profesionāls. Līmenis nav ne mazāks par simfonisko orķestri. Vispār no iepriekšējiem pasākumiem zinu, ka Latvijā pūtēju orķestri spēlē augstā līmenī un ir ļoti iecienīti. Arī es klausos pūtēju orķestrus ar lielu baudu.

Šinī koncertā mani atkal iespaidoja Oskara Petrauska talants. Jutos izlutināta, piedzīvojot viņu mūziku divus vakarus pēc kārtas. Nevarēju beigt apbrīnot Raimonda Paula spēju 79 gadu vecumā tik raiti spēlēt klavieres. Ar visu to, ka viņš uzstājās ar savām kompozīcijām, kuras viņš būtu neskaitāmas reizes spēlējis, ir grūti iedomāties, ka nākamgad sākumā viņš atzīmēs 80 mūža gadus ar jubilejas koncertu. Esam pieraduši dzirdēt Anci Krauzi un Daumantu Kalniņu dziedādami Paula dziesmas. Tās viņiem piestāv, un izpildījums, kā varējām sagaidīt, bija ļoti labs un publikai pa prātam. Man aizgāja laiciņš pierast, ka operas soliste Inga Šlubovska dzied Paula dziesmas, bet jāsaka, ka viņas izpildījums bija aizraujošs, un viņas balss un šarms bija liels plus šim koncertam.

Mans vienīgais traucējums bija brieduma gados kungs, kurš sēdēja man tieši priekšā kopā ar ļoti jaunu, skaistu sievieti. Viņam mūzika acīm redzot iekustināja zināmas jūtas, un viņš nevarēja beigt glaudīt sievietei gan vaigu, gan matus un skūpstīt rokas, pat lūpas! Varbūt man vajadzēja priecāties par viņu laimi, bet gribējās lūgt viņam piebremzēt šīs aktivitātes koncerta laikā, jo katru reizi, kad skatījos uz maestro, nevarēju neredzēt viņu intīmo nodarbošanos, un tas diemžēl atņēma no mākslinieku snieguma.

Tomēr visā visumā, man patika koncerts un tā labā noskaņa, un, ejot mājās, biju jautrā omā. Latvijā ap šo laiku ir ļoti plaša koncertu, teātru un pasākumu izvēle. Windstream festivāls turpināsies līdz 15. aprīlim.

Noslēguma koncertā Profesionālo putēju orķestri Rīga diriģēs Andris Poga un solists pie klavierēm būs Reinis Zariņš. Andris Poga ir izveidojis žilbinošu starptautisku diriģenta karjeru. 2012. gada Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienās Adelaidē Andris spēlēja klavieres Latvijas viesu apvienībai Mūza, kura mūs iepriecināja ar savu programmu Latviešu mūzikas pērles.

Rudīte Bērziņa
Laikrakstam „Latvietis“