Krusts un Sakramenti

Palielināt / Enlarge

Jēzus ar dievgaldniekiem un mācītājām/iem/priesteriem uz Zemes piedalās Svētajā Komūnijā. FOTO R.S.&DeepAI.

Palielināt / Enlarge

Jēdziens „Sakramenti“ šķērso cilvēkam Izzināmā robežas un ietiecas cilvēkam Neizzināmajā.

Palielināt / Enlarge

Da Vinči „Svētais Vakarēdiens“.

Kristietībā Rietumu tradīcijās Krusta Pagodināšanas dienu atzīmē 14. septembrī. Saskaņā ar tradīciju, imperatora Konstantīna māte Helēna devās uz Jeruzalemi 4. gadsimtā, kur sava ceļojuma laikā, pateicoties dievišķajai atklāsmei un cilvēku sniegtajām ziņām, atrada Krustu, pie kā bija miris mūsu Pestītājs. Jeruzalemē baznīcas tika iesvētītas 335. gada 14. septembrī, kad pirmo reizi publiski tika darītas pieejamas Krusta koka relikvijas. Šai svētku dienai esmu veltījis savu rakstu „Krusts un Sakramenti“.

Krusts

Bībele, Jāņa evaņģelijs, 19. nodaļa: „Etiķi ņēmis, Jēzus sacīja: „Viss piepildīts!“ Un, galvu nokāris, atdeva garu Dievam... Bet viens no kareivjiem Viņam iedūra sānos šķēpu, un tūdaļ iztecēja asinis un ūdens.“ (Jņ.19:30,34)

Kad no Jēzus Miesas tecēja Asinis un slacīja Zemi, tad visa Zeme tika IESVĒTĪTA. Biosfēra ap Zemi tapa gaiša kā Saules staru apmirdzēta, un Zeme atsaucās, un sāka paplašināties Cilvēces apziņa. Bībeles teksts to raksturo šādi: „Un redzi, Tempļa priekškars pārplīsa no augšas līdz apakšai divos gabalos, un zeme trīcēja, un klintis šķēlās, un kapi atdarījās, un daudzu svēto miesas, kas dusēja, cēlās augšām. Un tie izgāja no kapiem pēc Viņa augšāmcelšanās, nāca svētajā pilsētā un parādījās daudziem. Bet virsnieks un tie, kas bija pie Viņa un sargāja Jēzu, redzēdami zemestrīci un visu, kas tur notika, ļoti izbijās un sacīja: „Patiesi Šis bija Dieva Dēls.““ (Mt.27:51-54). Katram no minētajiem notikumiem piemīt arī teoloģisks saturs, ko aplūkosim vairāk citreiz.

Šodien Kristīgai draudzei visā pasaulē – krustam piemīt īpaša nozīme. Tas ir Pestītāja nāves simbols, caur kura mokām cilvēks tuvojas Dieva pilnībai. Tas ir pazemības simbols, pacietības simbols un dzīves nastas simbols. Krusts vienmēr ir dzīvības un nāves un dzīvības simbols.

• Pie Krusta Kristus Uzvarēja grēku un nāvi.
• Caur Sakramentiem Kristus Savu Uzvaru pienes mums klāt.

Sakramenti – kā jebkurš dievišķs objekts – satur Izzināto, Neizzināto, un Neizzināmo

Dievs ir Viens.

Cilvēkā, tāpat kā Dievā, ir trīs informatīvās pozīcijas: Izzinātais, Neizzinātais un Neizzināmais (Fathomed, Unfathomed, Unfathomable):

a) Izzinātais ir Dēls, Viņš ir Cilvēcei atklājies;

b) Izzināmais ir Svētais Gars, tas ir uz ko Cilvēce dodas, tā ir Cilvēces Cerība, tā ir Cilvēces Nākotne, tā ir Dieva Valstība uz Zemes. Tā nāk. Svētais Gars pieder pie Cilvēcei Izzināmā;

c) Neizzināmais ir Tēvs. Trīsvienība ir Visurklātesoša. Un vēl ir jāzin – kas vienam cilvēkam ir neizzināms, tas otram var būt izzināms. Bet, kas ir neizzināms Cilvēcei, tas ir neizzināms arī atsevišķam cilvēkam.

Neizzināmais ir Cilvēcei slēgts. Tīri teorētiski – durvīs, kas ved uz Neizzināmo, var ielikt atslēgu caur Kristīgo ezoteriku. Un var pat to pagriezt. BET. Aiz tām durvīm atrodas kolosāla Uguns. Tā momentā aprīs atslēgu, un liesmas laizīs roku, kas atslēgu bija ielikusi. Šodien Cilvēks vēl nav gatavs sadarbībai ar Neizzināmo.

Tāpēc censties pārāk iedziļināties Sakramentu analīzē nav ieteicams – var apdedzināties, un labuma nekāda. To lūdzu ņemt vērā visiem Kristīgās meditācijas praktiķiem. Sakraments ir Dieva dāvana. Un Sakramentā ir klāt paša Kristus būtība. Viņš ir gribējis, lai mēs tādā veidā Viņu uzņemam, un ar to pietiek. Un mēs gribam Viņu uzņemt sevī. To tad arī Ticībā vajag darīt. Tādēļ jebkura doktrīna vai dogma, kas vien pasaulē eksistē par Sakramentiem, var aplūkot un aplūko TIKAI Tā izzināmo daļu. Kaut gan šai rakstā teiktais aizsniedz Lielo Slieksni, kurš atrodas uz Izzināmā robežām, tomēr tas nepārsniedz Izzināmā robežas, tādēļ katrs lasītājs/a tiek aicināts iepazīties ar sekojošo informāciju. Un tagad, es laipni piedāvāju jums, cienījamo lasītāj/a, uzmanīgi aplūkojiet zīmējumu „B“:

1) jēdziens „Sakramenti“ šķērso cilvēkam Izzināmā robežas un ietiecas cilvēkam Neizzināmajā;

2) tāpēc jebkura teoloģija, doktrīna, vai dogma, kas vien eksistē par Sakramentiem – var aplūkot tikai Tā Izzināmo daļu;

3) pie Izzināmās Sakramenta daļas pieder cilvēka domu, jūtu un vārdu konstrukcijas, kas formulē Kristīgo mācību par Sakramentiem;

4) tāpēc jebkura mācība par Sakramentiem, var labākajā gadījumā atspoguļot līdz 50% Sakramentu pilnas būtības.

5) baznīcas Sakramentiem tikai neliels apjoms ir palicis neformulēts, kas vēl būtu Izzināms no šiem 50% (skat. zīmējuma labajā pusē – to ataino pamatne starp burtiem „M“ un „E“); tas nozīmē, ka par baznīcas Sakramentiem gandrīz viss, kas ir sakāms, jau ir pateikts teoloģijā, doktrīnā un dogmā. Ievērībai: ar to ir PIETIEKOŠI pilna Sakramenta saņemšanai.

6) eksistē Sakramenti, ko Cilvēce vēl pat nav sākusi formulēt, pie tādiem pieder Visums; cilvēks vēl tikai sāk pieskarties tam ar Domu formām (attēlots zīmējuma kreisajā pusē); Visumā, tāpat kā baznīcas formulētos Sakramentos, atrodas cilvēkam Izzināmais un cilvēkam Neizzināmais;

7) zīmējumā atspoguļotās pozīcijas aicina atcerēties, ka Sakramenta patiesā daba izriet no Dieva dāvanas, kuru cilvēks uzņem sevī – baudīdams Sakramentu.

8) Sakramentiem patiesais saturs nav atkarīgs no saņēmēja subjektīvās attieksmes pret to;

9) saņēmējam pareizā attieksme baudot Sakramentus paliek – Ticība.

Lielas pārmaiņas cilvēkā veic Sakramenti

Kristību Sakraments, Svētais Vakarēdiens (Euharistija), Absolūcija, un baznīcas liturģija vispār – rada izmaiņas cilvēka garīgajā veidolā. Tas vēlāk ietekmē arī tādas cilvēciskās īpašības kā prieks, miers un pat fiziskā līmenī: veselība, pārliecība par saviem spēkiem utt. Jau tādēļ vien, apmeklēt Dievnamu ir ieteicams pat vismierīgākajam un visveselīgākajam un vispašpārliecinātākajam cilvēkam, jo Dievnamā vienmēr būs kaut kas, ko cilvēks var pie sevis pilnveidot un nostiprināt. Tāpēc ir labi regulāri pulcēties vietā, kur Dieva Vārds tiek sludināts un Sakramenti tiek dalīti. Tam pieder apsolījumi.

Sakraments nes un dod cilvēkam grēku piedošanu. Sakraments nes un dod cilvēkam jaunu dzīvi Kristū. Sakraments nes un dod cilvēkam dziedināšanu. To visu dara Dievs Tas Kungs. „Es esmu Tas Kungs, kas visu to dara“ (Jes.45).

Māsu Baznīcas par Svētā Vakarēdiena būtību

Katoļu baznīca (transsubstanciācija). Ticība: Katoļi māca, ka maize un vīns pilnībā pārvēršas par īstu Kristus miesu un asinīm. Skaidrojums: Šo mācību sauc par transsubstanciāciju. Maizes un vīna ārējais izskats (akcidentes) saglabājas, taču to būtība (substance) pilnībā pārvēršas par Jēzu Kristu.

Pareizticīgā baznīca (sakramentāls noslēpums). Ticība: Pareizticīgie māca, ka maize un vīns patiesi kļūst par paša Kristus miesu un asinīm. Skaidrojums: Pareizticība apliecina šīs pārmaiņas realitāti konsekrācijas laikā (metabole – μεταβολή, grieķ.), taču tās precīzo mehānismu uzlūko kā mistēriju (mysterion – μυστήριον, grieķ.). Pareizticība apliecina reālu maizes un vīna pārvēršanos Kristus miesā un asinīs, vienlaikus uzsverot, ka šīs pārmaiņas veids paliek svēts noslēpums.

Luterāņu baznīca (konsubstanciācija). Ticība: Luterāņi māca, ka Tā Kunga Svētajā Vakarēdienā patiesi ir klātesošas, tiek piedāvātas un saņemtas Kristus īstā miesa un asinis. Skaidrojums: To sauc par sakramentālo vienotību, ar izpratni, ka Kristus ir klātesošs „iekšā, kopā, ar, un zem“ maizes un vīna. Luterāņi apliecina, ka Svētajā Vakarēdienā Kristus debesu miesa un asinis pastāv līdzās vienlaikus ar laicīgajiem elementiem.

Kopīgie uzskati (Vienošanās). Kristus reāla klātbūtne: maize un vīns kļūst par patiesu Jēzus Kristus miesu un asinīm. Pārdabiska realitāte: pats Kristus Sakramentā ir patiesi aktīvs un tiek uzņemts.

Papildus par Sakramentiem

Dažreiz Tas Kungs Atklāj saviem priesteriem/mācītājiem/ām vai jebkuram ticīgajam kādu daļiņu Svētās Norisas, kas notiek Aiz Priekškara. Tādos gadījumos mentāli vājš cilvēks var sajust izbīli, un mentāli stiprs cilvēks top satricināts. Bet abi atcerēsies redzēto uz visu mūžu. Konsekrācijas laikā (jeb Parvēršanā, senbazn.), elementi sāk SPĪDĒT. Un uz dievgaldniekiem uzkāpj un nokāpj Augstāki Spēki. To ieraudzīt ir liela dāvana, bet vienmēr atceries arī: „svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic.“ Tāpēc vienmēr saki, „esmu tikai necienīgs kalps, kas darījis ko pienākas“. Pateicība Dievam Tam Kungam!

Visums ir lielisks Sakraments

Visums ir Dieva Miesa. Cilvēks ir Dieva Dvēsele. Un Dieva Gars ir Gars. Tādēļ Visums ir Sakraments, kurā Kristus MIESA PIEAUG. Ir iekārtots tā, ka vienmēr būs kur iet tālāk. VIENMĒR. Jo Ceļš ir bezgalīgs. Kristus ir Mūžīgs. Jēzus saka: „Es esmu Tēvā un jūs Manī, un Es jūsos.“ Un „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.“ Un „Tavi vārdi ir patiesība.“ Apustulis Pāvils atgādina: „Bet patiesi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim Viņā, kas ir mūsu galva, proti, Kristus.“

Cilvēka apziņā viss pulsē starp savu Maksimumu un minimumu starp Dievu To Kungu un vissīkāko daļiņu. Tā tad arī ir tā „niša“, kurā Cilvēkam ir paredzēts sviedriem vaigos un taisnos darbos apgūt Patiesību. Un uzcelt Debesu Valstību zemes virsū.

Lai slava un pateicība Trīsvienīgajam Dievam Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam mūžīgi mūžos! Amen

Mācītājs Raimonds Sokolovskis

(papildus skat. laikrakstā “Latvietis” rakstus “Par jauno stratēģiju protestantismā” Nr. 887, “Galvenais garīgais instruments trešajā tūkstošgadē ir ezoterika” Nr.890, u.c.;

mācību par Zemes iesvētīšanu skat. arī: Jakobs Bēme, Makss Heindels, Valentīns Tombergs, Rūdolfs Šteiners, u.c.;

mācību par Visuma Sakramentu skat. arī: Asīzes Francisks, Svētais Patriks, Moriss Nikols, Pjērs Teijārs de Šardēns, Aleksandrs Šmemanis, u.c.;

mācību par baznīcu Sakramentiem skat.: Katoliskās Baznīcas katehisms, Tridentas koncils “Dekrēts par Euharistiju”, Pāvils VI “Mysterium Fidei”, Svētais Akvīnas Toms “Summa Theologiae”; un Grieķu pareizticīgo arhidiecēze “Svētā Euharistija”, “Pareizticīgās Baznīcas sakramentālā dzīve”, Svētais Jānis no Damaskas “Pareizticīgās ticības izklāsts”; un Mārtiņš Luters “Lielais un Mazais katehisms”, Filips Melanhtons “Augsburgas ticības apliecības apoloģija”, “Konkordijas formula”)