Kārlis Gulbergs 103

Palielināt / Enlarge

Kārlis ar aprūpes nama priekšnieci... griež atkal kūku.. FOTO Gundega Zariņa.

Palielināt / Enlarge

Kārlis pie sava iemīļotā Sidnejas latviešu nama, kuras biedrībā SLB ir goda biedrs. FOTO Gundega Zariņa.

Šodien, 8. septembrī svinēju savu 103. dzimšanas dienu. Estia aprūpes namā Sidnejas priekšpilsētā Kogarah pēcpusdienas tējas laikā izdalījām manu iemīļoto „debess kūku“ ar ko Daugavas Vanagu Sidnejas nodaļa mani apsveica (esmu visvecākais un visilgākais Sidnejas nodaļas biedrs. 60 gadus, kaut bijušais sidnejietis Ivars Apelis iestājās pirms manis bet viņš dzīvo Melburnā...). Ar to Ilona Brūvere mani iepazīstināja manā 100. kā jubilejas „dāvana“ no Sidnejas latviešu teātra (kurā esmu viens no dibinātājiem).

Atkal bija jāiegriež kūka...

Kaut man dzirde vāja varēju nojaust, ka dzied Happy Birthday un Augstu laim' un prieku!

Sarunāju, ka klātesošie uzdzied kādu kopdziesmu. Vārdi parādījās uz ekrāna, tātad kopā atskanēja Waltzing Matilda un Bound for Botany Bay. Botany Bay līcis redzams no mana loga...

Bet tālu no dzimtenes i attālumā un laikā. Dzīve pavadīta teātrī kā aktieris un režisors un literāros vakaros vai nu SLT vai DV sarīkojumos, deklamējot patriotiskas un citas dzejas. Tas jau sākās Vācijas DP nometnēs Memminghēnā, Fišbahā un Eslingenā, kur atrados kopā ar manu divu gadu vecāko brāli Edgaru, kurš jau izbaudīja to nometņu skatuves mākslu. Edgars izceļoja uz Ameriku, kur nedaudz piedalījās teātra dzīvē bet mira pāragri ar kaulu vēzi Čikāgā 1994. gadā.

Turpretī es kopā ar dzīves biedri Litu Zemgali, ieceļojot 1950. gadā Austrālijā Sidnejā (jo tur it kā bijušie Latvijas teātra aktieri jau noturēja mēģinājumus kādai lugai), nodevos pilnīgi teātrim. Par manu darbu teātrī par šiem gadiem saņemti PBLA Atzinības raksts un, īpaši atzīmējot darbu ar jaunatni, Krišjāņa Barona un DV Januma balvas.

Mans vēlējums nākamām paaudzēm būtu godināt savu un vecāku Tēvu zemi, kas tagad ir brīva, neatkarīga valsts, bet par ko daudzi upurēja savu dzīvi, to dariet turēdami latviešu valodu godā to lasot, runājot un deklamējot. To spēja darīt un darīs teātris...

Ja neesat jau, iepazīstinieties ar iemīļotā Latvijas patriota Leonīda Breikša, kurš gāja bojā 1942. gadā izsūtījumā Padomju savienības vergu nometnē, dzejoli Akmeņi runā (Brīvības pieminekļa balāde), kura nobeidzās ar šīm pēdējām vārsmām...

Akmeņi te runā
Nomirušo vietā.
Varoņstāstu stāsta
Sirmā granītklints.
Stāsta, ka reiz krita,
Stāsta, ka reiz cieta,
Ka reiz ... uzvarēja
Mūsu tēvu ģints!

Cepuri šai vietā noņem ... Kādu brīdi stāvi kluss.
Klausies sirdī...
Klausies Dievā ...
Vēro dzīvos akmeņus.
Akmens runu runā. Akmens ... Dievu lūdz ...

Kārlis Gulbergs
Sidnejā, Kogarah
2026. g. 8. septembrī