|
|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 897, 2026. g. 9. jūlijā
Sandra Dragūna -

Jāņu svinētāji Sidnejā. FOTO Jurgita Černauskaitė.
Jāņu svinēšana Sidnejā. FOTO Jurgita Černauskaitė.
Jāņu svinēšana Sidnejā. FOTO Jurgita Černauskaitė.
Jāņuguns. FOTO Jurgita Černauskaitė.
Priecīgus Jāņus – Joninės – Jaanipäev!
Šie sveicieni skanēja visapkārt, kad pirmo reizi baltieši sanāca kopā Jāņu svinībās Sidnejā, Penanthilsa (Pennant Hills) skautu centrā, brīnišķīgajā dabas parkā pašā Sidnejas vidū. Šie Jāņi izvērtās par nozīmīgu notikumu Austrālijas baltiešu dzīvē un bija viena no lielākām baltiešu kopā sanākšanām pēdējos gados.
Bija ieradušies vairāk kā 400 Jāņu bērni ne tikai no Sidnejas, bet arī no Kanberas, Viktorijas un Kvīnslandes un pat no Baturstas. Bija prieks redzēt mūsu vidū arī Jāņu bērnus no Latvijas vēstniecības Kanberā.
Karoga mastā tika uzvilkti triju Baltijas valstu karogi un jāņošana varēja sākties.
Diena bija gara un pārsteigumiem bagāta. Mazi un lieli, jauni un ne tik jauni Jāņu bērni sāka ierasties jau agrā pēcpusdienā. Pinām vainagus, spēlējām dažādās spēles, varēja paēst garšīgas pusdienas un citus baltiešu virtuves gardumus. Un protams, bez alus un Jāņu siera arī neiztika!
Dienas pirmajā pusē Jāņu bērni tika aicināti uz dančiem un rotaļām. Latviešu muzikanti Vēsmas Putniņas un Viktorijas Mačēnas vadībā spēlēja un dziedāja, lai dejotājiem raitāks solis. Iemācījām arī viens otram savas tautas dančus.
Vakara gaitā tika izdziedātas daudzas līgo dziesmas un citas latviešu tautas dziesmas.
Man neizdevās noskaidrot kādas dziesmu tradīcijas Jāņos ir lietuviešiem un igauņiem, bet latviešu „līgo“ mūsu brāļu tautas pazina un dziedāja līdz.
Paldies Edgaram Grestem, kas uzņēmās simbolisko Jāņa tēva lomu un ar savu nebeidzamo enerģiju un prieku vienoja mūs visus kopā līdz vēlam vakaram.
Kad sāka krēslot, visi tikām aicināti iedegt ugunskuru. Lietuviešiem Jāņu ugunskurs ir īpašs Jāņu rituāls. Tas tiek iedegts ar lāpām, kas bija ļoti iespaidīgi. Lielais un spožais ugunskurs sildīja sirdis, priecēja acis. Drosmīgākie Jāņu bērni lēca pāri ugunskuram. Mazāk drosmīgie turpināja dziedāt, spēlēt un uzmundrināt drosmīgos.
Vakariņās varējam dabūt ugunskurā uz iesmiem ceptus šašļikus – šašļikas. Šis vārds mūsu jauniešus ļoti uzjautrināja un laikam kļuva par „vakara vārdu“.
Kas vēlējās, varēja jāņot līdz rītam un sagaidīt saulīti uzlecam, kas diemžēl Austrālijā jāgaida daudz ilgāk un lietus arī nelija kā pa Jāņiem. Bet citādi – Jāņi tika godam nosvinēti!
Īpašs paldies šī pasākuma iniciatorei un galvenai organizatorei lietuvietei Jurgitai Cernauskaitei, kā arī igaunietei Ave Nukki un mūsu pašu Marikao Makjū (McCue) un Aleksim Strazdam par brīnišķīgo iespēju svinēt šos svētkus tik tālu no mūsu tēvu zemes.
Paldies arī Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijai un Jaundienvidvelsas valdībai (Multicultural NSW), kas finansiāli atbalstīja šo pasākumu.
Nobeigumā varu vēl pieminēt, ka latviešiem Jāņu nekad nav par daudz! Nākošajā nedēļas nogalē turpinājām svinēt mūsu tradicionālos Jāņus Sidnejas Latviešu namā ar līgo dziesmām, dančiem, dažādiem priekšnesumiem, karstvīnu un Jāņu maltīti.
Mīļš paldies Jānim Čečiņam un Marikai Makjū ar palīgiem par organizēšanu un vadīšanu.
Jānīts stāda ozoliņu
Pašā sētas pagalmā,
Lai tas augtu, lai zaļotu
Līdz citiem Jānīšiem.
Sandra Dragūna
2026. gada jūnijā
Laikrakstam „Latvietis“