Noslēdz darbu LBĪ priekšsēdētājas amatā

Palielināt / Enlarge

Inguna Grietiņa-Dārziņa. FOTO Elīna Dimante.

Pēc vairāk nekā 20 gadiem aktīvas darbības Latviešu biedrībā Īrijā (LBĪ), tostarp 15 gadus pildot biedrības priekšsēdētājas pienākumus, Inguna Grietiņa-Dārziņa ir pieņēmusi lēmumu noslēgt darbu Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) priekšsēdētājas amatā.

Savu darbību viņa uzsāka pašos latviešu kopienas veidošanās pirmsākumos Īrijā, iesaistoties Latviešu biedrības Īrijā dibinātajā latviešu skolā „Saulgriezīte“ – vienā no pirmajām organizētajām latviešu kopienas iniciatīvām Īrijā.

Laika gaitā viņa dibinājusi un vadījusi kori „eLVē“, mūzikas studiju „Mazais letiņš“, Latviešu apvienoto bērnu un jauniešu kori Īrijā (LABKĪ), kā arī Navanas latviešu skolu un jauniešu apvienību „Impulss“, vienlaikus veidojot pamatu plašākai latviešu kopienas attīstībai Īrijā.

Līdztekus darbam Īrijā būtiska nozīme viņas profesionālajā ceļā bijusi starptautiskajai darbībai, pārstāvot un attīstot latviešu diasporas kultūras dzīvi Eiropas un pasaules mērogā.

Viņa darbojās Eiropas latviešu apvienībā kā prezidija locekle un kultūras nozares vadītāja (2012–2019), kā arī bija Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda vicepriekšsēdētāja, veidojot projektus, kas vienojuši latviešus dažādās valstīs un stiprinājuši diasporas kultūras identitāti.

Darbojoties Eiropas latviešu apvienībā un Pasaules brīvo latviešu apvienībā, Inguna Grietiņa-Dārziņa aktīvi iesaistījās diasporas kultūrpolitikas attīstībā. Viņa mērķtiecīgi aktualizēja nepieciešamību pēc valsts atbalsta diasporas mākslinieciskajām kopām, organizēja aptaujas un apkopoja informāciju par kopu vajadzībām dažādās pasaules valstīs, veicinot šī jautājuma iekļaušanu Latvijas kultūrpolitikas plānošanas dokumentos. Šī darba rezultātā tika izveidota Latvijas valsts līdzfinansējuma programma diasporas māksliniecisko kopu darbības stiprināšanai, kas joprojām nodrošina atbalstu koriem, deju kopām, teātriem un citām mākslinieciskajām kopām visā pasaulē. Programma ļauj segt telpu īres, apdrošināšanas, tautastērpu iegādes, materiāli tehniskās bāzes pilnveides un citus darbībai nepieciešamos izdevumus, veicinot ilgtspējīgu latviešu kultūras tradīciju attīstību ārpus Latvijas.

Viņas iniciatīvā un līdzdalībā īstenoti nozīmīgi starptautiski projekti, tostarp Eiropas latviešu kultūras svētki 2015. gadā Briselē un 2019. gadā Dublinā, kā arī Reģionālie kultūras svētki Eiropā 2017. gadā Britu salās un Ziemeļeiropā un 2018. gadā Centrāleiropā un Dienvideiropā. Tāpat viņa iedibinājusi un vadījusi Pasaules latviešu dienas Vispārējo dziesmu un deju svētku laikā Latvijā, kā arī organizējusi pasaules latviešu semināru „2x2“ Īrijā, pulcējot dalībniekus no dažādām valstīm un reģionālos skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus Īrijā.

Kā diriģente un kultūras projektu vadītāja viņa ir bijusi uz dziesmu svētku un latviešu kultūras skatuvēm Eiropā, Kanādā un Austrālijā, pārstāvot un stiprinot latviešu kultūras klātbūtni pasaulē.

Šī starptautiskā darbība būtiski veicinājusi latviešu diasporas sadarbību un redzamību, nostiprinot Īrijas latviešu kopienu kā nozīmīgu daļu no pasaules latviešu tīkla.

Ar viņas ievēlēšanu priekšsēdētājas amatā sākās straujš Latviešu biedrības Īrijā attīstības posms. Ciešā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Īrijā tika izveidots un nostiprināts plašs latviešu skolu un organizāciju tīkls visā valstī.

Biedrības paspārnē tika attīstītas latviešu skolas visā Īrijā, tostarp Dublinas „Saulgriezīte“, Portlīšas „Sauleszaķēns“, Vaterfordas „Jumītis“, Droghedas „Ābolītis“, Galvejas „Sprīdītis“, Limerikas „Kamenīte“, Atlonas „Pūcītes“, Ziemeļīrijas „Zīļuks“ un Slaigo „Zemene“.

Viņas vadībā tika iedibinātas vairākas nozīmīgas iniciatīvas. „Latviešu kultūras svētki Īrijā“ (kopš 2011. gada) kļuvuši par lielāko latviešu kopienas pasākumu valstī un iedvesmojuši līdzīgu svētku rašanos citviet Eiropā. Bērnu un jauniešu talantu konkurss „Protu? Protu!“ (kopš 2012. gada) veicinājis jaunās paaudzes radošo izaugsmi. „Dziedošo ģimeņu saiets Ziemassvētku noskaņās“ ( kopš 2022. gada), kurš kopā pulcējis ģimenes gada skaistākajā laikā, savukārt apbalvojums „Latvieša sirdsdarbs Īrijā“ stiprina kopienas vērtības un novērtē aktīvistu ieguldījumu.

Būtiska nozīme viņas darbībā bijusi arī izglītības un kultūras attīstībai – organizētas skolotāju metodiskās dienas, izglītības konferences un profesionālās pilnveides pasākumi, kā arī Dzejas dienas un teātra izrāžu tūres latviešu skolās visā Īrijā, stiprinot latviešu valodas un kultūras klātbūtni jaunajā paaudzē.

Īpaša uzmanība veltīta jauniešu iesaistei – organizētas nometnes, jauniešu kongresi, sporta aktivitātes sadarbībā ar „Ghetto Games“, kā arī izglītības iniciatīvas latviešu valodas apguvei un ģimeņu nometņu tradīcijas stiprināšanai.

Nozīmīgs ieguldījums veikts arī diasporas bērnu un jauniešu iesaistē Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku kustībā. 2014. gadā Inguna Grietiņa-Dārziņa rosināja un panāca diasporas bērnu un jauniešu iekļaušanu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, radot iespēju viņiem pilnvērtīgi piedalīties svētku norisēs un lielkoncertos. Šī iniciatīva 2015. gadā kļuva par pastāvīgu tradīciju, kas joprojām ļauj diasporas bērniem un jauniešiem būt daļai no vienas no nozīmīgākajām Latvijas kultūras mantojuma tradīcijām, stiprinot viņu piederību Latvijai un latviskajai identitātei.

Papildus organizatoriskajam darbam jau vairāk nekā astoņus gadus viņa darbojas arī mediju jomā, veidojot reportāžas par latviešu kopienas dzīvi Īrijā portālam Latvieši.com, Latvijas Televīzijai un citiem medijiem, kā arī sadarbojoties ar starptautiskajiem medijiem, stiprinot diasporas redzamību.

Par savu ieguldījumu viņa saņēmusi plašu atzinību no Latvijas un starptautiskajām institūcijām – Ministru kabineta, Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ārlietu ministrijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latviešu valodas aģentūras, Eiropas latviešu apvienības un Pasaules brīvo latviešu apvienības. Viņai piešķirts „Eiropas cilvēks Latvijā 2018“ finālistes tituls, kā arī „Līdere 2025“ tituls.

„Atskatoties uz vairāk nekā divdesmit gadiem diasporas darbā un piecpadsmit gadiem Latviešu biedrības Īrijā vadībā, vislielākā pateicība man ir cilvēkiem. Skolēniem, skolotājiem, koristiem, brīvprātīgajiem, sadarbības partneriem un draugiem Latvijā un pasaulē. Kopā radītās dziesmas, projekti, svētki un satikšanās ir mans lielākais ieguvums. Šis ir stāsts par kopienu, kuru kopā esam veidojuši, stiprinājuši un nesuši tālāk nākamajām paaudzēm. Par to es būšu pateicīga vienmēr,“ saka Grietiņa-Dārziņa.

„Šis darbs nav viena cilvēka stāsts – tas ir kopā veidots ceļš, kur katrs ieguldījums ir bijis nozīmīgs,“ uzsver Grietiņa-Dārziņa.

Viņa norāda, ka šis lēmums nav aiziešana no sabiedriskās dzīves, bet gan apzināta izvēle turpināt profesionālo darbību kultūras un mediju jomā, arvien aktīvi darbojoties starptautiskā vidē.

„Ar pateicību par paveikto es turpinu savu ceļu, saglabājot ticību cilvēkiem, kultūrai, izglītībai  un tam, ko kopā varam radīt.“

Latviešu biedrība Īrijā izsaka sirsnīgu pateicību Ingunai Grietiņai-Dārziņai par vairāk nekā divdesmit gadu ieguldījumu latviešu kopienas attīstībā Īrijā un pasaulē. Viņas darbs ir atstājis paliekošas pēdas daudzu cilvēku dzīvēs, stiprinājis latvisko identitāti, veidojis jaunas iespējas bērniem, jauniešiem un ģimenēm, kā arī palīdzējis veidot stipru un saliedētu latviešu kopienu ārpus Latvijas.

Pateicoties viņas iniciatīvai, neatlaidībai, augstām darba spējām, atbildības sajūtai un spējai iedvesmot citus, tapuši projekti, tradīcijas un notikumi, kas turpina dzīvot un attīstīties arī šodien. Latviešu biedrība Īrijā novēl Ingunai panākumiem bagātu turpmāko profesionālo un sabiedrisko darbību, saglabājot tikpat stipru ticību cilvēkiem, kultūrai un kopā radītajām vērtībām.

Latviešu biedrības Īrijā valde
Dublinā, Īrijā 2026. gada 11. jūnijā