Zušošana ārpus Latvijas

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Pašdarināta gruntsmakšķere, ko darinājis Ojārs Jefimovs Adelaidē, Austrālijā. Dāvinājis Viktors Brenners. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.

Palielināt / Enlarge

Ojārs Jefimovs ar lomu pie kādas Dienvidaustrālijas upes 20. gadsimta 50. gados. FOTO no Roberta Jefimova privātā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Viktors Brenners aplūko zušus kūpināšanas mucā Ziedaru ģimenes īpašumā Filipa salā Austrālijā 2021. gadā. FOTO no Viktora Brennera personīgā arhīva.

Daudziem latviešiem kūpināta zuša garša saistās ar mājām, svētkiem un kopā būšanu – arī dzīvojot tālu no Latvijas. Šī čūskveidīgā zivs ir sastopama daudzviet pasaulē upēs, ezeros un piekrastēs. Latvieši nereti izmantojuši iespēju zušus zvejot un kūpināt, lai sagādātu sev šo īpašo māju garšu.

Zušošana diasporā ir arī kopā būšanas veids. Pie ūdeņiem satiekas draugi un paziņas. Viņi salīdzina ziņas par lomiem bagātākajām vietām, apmainās padomiem un apspriež kūpināšanas knifus. Latvieši dažādās zemēs pielāgojas vietējiem apstākļiem; taču vietējie iedzīvotāji ne vienmēr izprot viņu paradumu ēst zušus: kas vieniem delikatese, citiem – dīvainība.

Līdz ar latviešiem pasaulē ceļo arī zušu kūpināšanas prasmes. Muzeja krājumā glabājas stāsti par pašu būvētām kūpinātavām, kas tapušas no veciem ledusskapjiem, metāla mucām un citiem sadzīves priekšmetiem.

Pašdarināta gruntsmakšķere

Šo gruntsmakšķeri darinājis Ojārs Jefimovs (1926-1985), kurš Austrālijā nonāca 1949. gadā. Jau bērnībā, augot lauksaimnieku ģimenē Siguldā, Ojāram patika zvejot. Pēc pārcelšanās uz Adelaidi viņš šo nodarbi turpināja Dienvidaustrālijas upēs un vēlāk iegādājās nelielu zemes gabalu pie Mareja (Murray) upes, kur uzcēla būdiņu atpūtai un zvejošanai. Zvejai viņš izmantoja makšķeres, murdus, tīklus un dažādus paša darinātus rīkus, tostarp arī šādas gruntsmakšķeres.

Tā kā Dienvidaustrālijā zušu nav, Ojāram gruntsmakšķeres un citus zvejas rīkus nācās ņemt līdzi, dodoties uz Viktorijas pavalsti pie latviešu draugiem zušošanas braucienos – aptuveni astoņu stundu ilgā ceļā ar automašīnu. Paštaisītās gruntsmakšķeres bija parocīgas, lai ūdenī nostiprinātu vairākas auklas vienlaicīgi. Tās tika iespraustas upes krasta zemē, un pie auklas piestiprināts zvaniņš deva ziņu, kad zutis pieķēries. Noķertos zušus Ojārs veda mājās uz Adelaidi, kur kūpināja paša būvētā kūpinātavā savā dārzā, vēlāk cienājot ar tiem latviešu draugus.

Šo mantoto gruntsmakšķeri Ojāra dēls Roberts nodeva Melburnas latvietim Viktoram Brenneram. Vēlāk Viktors un Roberts to kopīgi izmantoja savos zušošanas izbraucienos, un Viktors pēc šī parauga darināja arī savas makšķeres.

Muzejs „Latvieši pasaulē“ veic pētījumu „Māju garša“ – vāc priekšmetus un stāstus par latviešu ēdieniem un to gatavošanu ārpus Latvijas. Pētījuma mājaslapā maju-garsa.lv skatāms arī Viktora Brennera stāstījums par zušošanu un fotogrāfijas.

Marianna Auliciema
Muzeja „Latvieši pasaulē“ kuratore