|
|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 897, 2026. g. 9. jūlijā
Gunārs Nāgels -

Sveicināti, lasītāji!
Latvijas tautas pārbaudes laiks ir sācies. 14 partijas un to apvienības ir iesnieguši kandidātu sarakstus 2026. gada Saeimas vēlēšanām, kuras notiks 3. oktobrī. Latvijas Satversme norāda: „Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.“ Starp kandidātiem ir arī vairāki ar papildus citām pilsonībām, tostarp divi ar Austrālijas pavalstniecību.
Prasība deputātam būt tās valsts pilsonim, uz kuras valdošās iestādes pretendē, liekas būt pašsaprotama, un minētais teksts nav mainījies Latvijas Satversmē kopš tās pieņemšanas brīža 1922. gada 7. novembrī. Interesants un maz minēts fakts ir tas, ka starp deputātu kandidātiem (un līdz ar to ievēlētiem deputātiem) 1940. gada jūlijā Padomju okupācijas varas režisētās viltus vēlēšanās uz „Tautas Saeimu“, ne visi kandidāti bija likumīgi Latvijas pilsoņi.
Informācija par šogad pieteiktajiem kandidātiem, partijām, un to apvienībām ir atrodama Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā: https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/
No 1434 kandidātiem uz 100 ievēlējamo deputātu vietām 1066 ir sevi identificējuši kā latvieši, 109 krievi, 14 poļi, un ir vēl 9 dažādas tautības ar mazāku skaitu, bet 216 kandidāti nav norādījuši nekādu tautību. 488 sievietes un 946 vīrieši. 1129 ar augstāko izglītību, 281 ar vidējo izglītību, un 24 ar tikai pamata izglītību. Lasītājiem Austrālijā jāpaskaidro, ka pamata izglītība Latvijā nozīme deviņas klases, ne tikai sešas, kā Austrālijā.
Lasot turpat publicētās partiju programmas kļūst ļoti skumji. Un vēl skumjāk saprotot, ka arī partijas ar muļķīgām vai pat ļaunām programmām saņems prāvu balsu skaitu.
Mākslīgā intelekta kopsavilkums skan šādi: „Lielākā daļa partiju 2026. gadā diagnozi Latvijas problēmām uzstāda līdzīgi – pārāk liela birokrātija, lēna ekonomika un nepieciešamība pēc maksimālas drošības. Galvenā izvēle vēlētājiem būs nevis ko solīt, bet kā to sasniegt – ar pašreizējās koalīcijas kursa pilnveidošanu un stabilitāti vai ar radikālām valsts pārvaldes reformām un vadības maiņu.“
Vienīgais mierinājums ir tāds, ka partijas solījumi ir tikai derīgi līdz vēlēšanām, bet konkrētais darbs sākas tad, kad veidojas koalīcijas, un plašie solījumi pielāgoti reālām iespējām.
Lasiet partiju programmas, bet cenšaties nopietni saprast, kuri melo, kuri ir vienkārši apjukuši, un ar kuriem ir cerības veidot Latvijai pozitīvu nākotni!
GN
2026. g. 9. jūl.