ALB jauktajam korim „Dziesmu Laiva“ – 75

Palielināt / Enlarge

ALB jauktais koris K. Svennes vadībā. FOTO no kora „Dziesmu laiva“ arhīva.

Palielināt / Enlarge

Koris „Dziesmu laiva“ A. Kronītes vadībā. FOTO no kora „Dziesmu laiva“ arhīva.

Palielināt / Enlarge

Koris „Dziesmu laiva“ 2025. gadā ar diriģentiem Matīsu Reinhardu un Lilitu Daenki. FOTO Pēteris Strazds.

Šī gada 11. jūlijā plkst. 14.00 Latviešu namā Tālava Adelaides Latviešu biedrības (ALB) jauktais koris „Dziesmu Laiva“ aicina sabiedrību uz savu 75 gadu jubilejas koncertu. Tas būs īpašs notikums ne tikai kora esošajiem un bijušajiem dalībniekiem, bet arī visai Adelaides latviešu sabiedrībai, kuras kultūras dzīvē koris ieņēmis nozīmīgu vietu vairāku paaudžu garumā.

Kora vēsture aizsākās pēc Otrā pasaules kara, kad latviešu bēgļi devās tālajā ceļā uz Austrāliju. Par kora pirmsākumiem tiek uzskatīts dziedātāju pulciņš, kas izveidojās uz kuģa Nea Hellas, vedot latviešus uz jauno mītnes zemi. No šī nelielā pulciņa izauga koris, kas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem latviešu koriem ārpus Latvijas.

1951. gada 28. martā tika nodibināts Adelaides latviešu jauktais koris. Tā pirmais un ilggadējais diriģents bija Kaspars Svenne, kura vadībā koris strauji attīstījās. Sešdesmitajos gados korī dziedāja vairāk nekā 100 koristu, un tas bija viens no lielākajiem latviešu koriem trimdā. Koris regulāri piedalījās Austrālijas Latviešu Kultūras dienās, valsts svētku sarīkojumos, piemiņas pasākumos un daudzos koncertos, kļūstot par vienu no Adelaides latviešu sabiedrības stūrakmeņiem.

Pēc 28 darba gadiem Kaspars Svenne diriģenta zizli nodeva Astrai Kronītei, kura kori vadīja nākamos 23 gadus. Viņas vadībā koris saglabāja augstu māksliniecisko līmeni un turpināja aktīvu darbību.

Kora 50 gadu jubilejā koris ieguva nosaukumu „Dziesmu Laiva“. Nosaukums aizgūts no Raiņa lugas Pūt, vējiņi! prologa, kur dziesmu laiva simboliski nes dziedātājus pāri jūrām uz tēvu zemi. Šis tēls īpaši tuvs trimdas latviešiem, kuru dzīves ceļš aizveda tālu prom no Latvijas, taču dziesma palīdzēja saglabāt saikni ar savu tautu un kultūru.

No 2003. gada kora vadību dažādos laikos uzņēmās Lilita Daenke, Inese Laine un Marija Perejma. Īpaši nozīmīgs bijis Lilitas Daenkes ieguldījums, daudzus gadus vadot kori un palīdzot saglabāt tā darbību laikā, kad daudzi latviešu kori trimdā piedzīvoja dalībnieku skaita samazināšanos vai pat beidza pastāvēt. Viņas vadībā koris turpināja koncertēt, piedalījās Austrālijas Latviešu Kultūras dienās, Dziesmu svētkos Latvijā un daudzos sabiedriskos pasākumos.

Šogad kora vadību pārņēmis jaunās paaudzes diriģents Matīss Reinhards, iezīmējot jaunu posmu kora vēsturē. Šī vadības maiņa simbolizē kora spēju atjaunoties un turpināt savu darbību arī nākamajās paaudzēs.

Un tieši paaudžu pēctecība ir viens no skaistākajiem „Dziesmu Laivas“ stāstiem. Jubilejas koncertā īpaši izceļama Šulcu–Mohru dzimtas saikne ar kori, kas aptver četras paaudzes. Viena no kora agrīnajām un ilggadējām dziedātājām bija Herta Šulca. Viņas pēdās gāja meita Irēne Šulca, kura arī ilgus gadus dziedājusi korī. Vēlāk korim pievienojās mazmeita (Irēnes meita) Daila Mohr, un tagad regulāri uz mēģinājumiem nāk arī Hertas mazmazmeita Vizma Mohr, kura piedalīsies jubilejas koncertā. Šis ir skaists piemērs tam, kā latviešu dziesmas tradīcija tiek nodota no paaudzes paaudzē un turpina dzīvot Austrālijā.

Šodien korī līdzās ilggadējiem koristiem dzied arī jaunākās paaudzes dziedātāji. Interesanti, ka mūsdienās kora mēģinājumi galvenokārt notiek angļu valodā, jo vairāk nekā puse koristu latviešu valodu nepārvalda brīvi. Tomēr tas nekādā veidā nemazina viņu piederības sajūtu latviešu kultūrai.

Kora rindās ir cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ bērnībā vai jaunībā nebija cieši saistīti ar latviešu sabiedrību. Dažiem vecāki neveda uz Latviešu namu vai latviešu pasākumiem, citi tikai vēlāk dzīvē sākuši meklēt savas dzimtas saknes. Ir arī tādi, kuri korim pievienojušies pēc laulībām ar latviešu izcelsmes partneri vai kuri atklājuši, ka viņu vecmāmiņa, vectēvs vai citi senči bijuši latvieši. Dziedāšana korī viņiem kļuvusi par iespēju tuvāk iepazīt savu mantojumu un atrast saikni ar latviešu kopienu.

Koris „Dziesmu Laiva“ īpaši lepojas ar šiem dziedātājiem. Viņu interese par latviešu kultūru un vēlēšanās dziedāt latviešu dziesmas apliecina, ka latviskā identitāte dzīvo ne tikai valodā, bet arī piederības sajūtā, kopīgās tradīcijās un dziesmā. Ar sirsnību un atvērtību koris viņus pieņem savā lokā, un daudziem tieši „Dziesmu Laiva“ kļuvusi par ceļu atpakaļ pie savām latviešu saknēm.

Šodien koris ar lepnumu raugās gan uz savu bagāto pagātni, gan nākotni. Līdzās ilggadējiem dziedātājiem korī ienāk jauni cilvēki, kuri vēlas saglabāt un turpināt latviešu kora dziedāšanas tradīcijas Austrālijā.

Jubilejas koncerts 11. jūlijā būs iespēja atskatīties uz 75 darba gadiem, satikt bijušos un esošos koristus, klausīties latviešu komponistu un tautasdziesmu apdares, kā arī kopīgi svinēt latviešu dziesmas spēku, kas vienojis paaudzes jau trīs ceturtdaļgadsimta garumā.

Visi mīļi aicināti uz ALB jauktā kora „Dziesmu Laiva“ 75 gadu jubilejas koncertu sestdien, 11. jūlijā plkst. 14.00 Latviešu namā Tālava.

Lai dziesmu laiva turpina savu ceļu arī nākamajās paaudzēs!

Lilita Daenke
Laikrakstam „Latvietis“