Aizvesto piemiņas akts Sidnejā

Palielināt / Enlarge

Latvijas vēstniece Austrālijā Samija Šerifa uzrunā klātesošos. FOTO Latvijas vēstniecība Austrālijā.

Palielināt / Enlarge

Latvijas vēstniece Austrālijā Samija Šerifa uzrunā klātesošos. FOTO Latvijas vēstniecība Austrālijā.

Aizvesto piemiņas akts Sidnejā notika svētdien, 14. jūnijā, plkst. 14.00, Latviešu nama Lielajā zālē. Zāle bija pilna klausītāju. Aktam iesākoties, klausītājus uzrunāja Baltiešu komitejas priekšsēdis Dr Juho Lovērs (Juho Looveer). Dziedāja Austrālijas himnu. Mācītājs Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson) novadīja lūgšanu. Viņš piekodināja, lai mēs lūgtu par mūsu valsts vadītājiem, lai viņiem netrūktu gudrības un žēlsirdības. Lai Dievs pasargā Baltijas valstis. Pēc tam lūdza Tēvreizi.

Dr. Lovērs atgādināja, ka ap zāli ir uzstādīti Okupācijas muzeja plakāti par Latvijas okupāciju un izsūtīšanām. Turpinot, viņš noskaitīja visus karus, ko Krievija ir vadījusi pret kaimiņiem kopš 1991. gada. Andris Kariks no Baltiešu komitejas lasīja no nesen izdotās grāmatas Ko manas vecmāmiņas man nestāstīja, ko uzrakstīja Andra Putne. Viņš beidza lasījumu ar vārdiem: „Viņi nenovecos, kā mēs novecojam...Kad saule norietēs, mēs viņus pieminēsim, kauču mēs viņus aizmirstam“.

Dr. Lovērs tad iepazīstināja klausītājus ar galveno runātāju Samiju Šerifu, Latvijas vēstnieci Austrālijā. Viņa tekoši runā latviski, angliski, arābiski un krieviski. Viņai ir pirmās šķiras bakalaura grāds ar uzslavu Humanitārās zinātnēs Vidējo Austrumu politikā no SOAS, Londonas Universitātes. Diplomātisko profesiju viņa ir pavadījusi Ēģiptē, Turcijā, Rīgā un tagad Austrālijā.

Samija Šerifa stāstīja, ka, pirms 85 gadiem vairāk nekā 15 400 Latvijas, 17 400 Lietuvas un 10 000 Igaunijas iedzīvotāju arestēja un nosūtīja uz Sibīriju un Kazahstānu. Kad viņi tur ieradās, viņus pārsteidza nežēlīgie apstākļi, spaidu darbs un personīgā beztiesība. Vairāki tūkstoši mira izsūtījumā vai arī pa ceļam, iespiesti pārpildītos, neapsildītos lopu vagonos. Šajā brīdī turēsim godā 1941. gada padomju deportācijas upurus, kas sevī nesa tās vērtības, ko padomju režīms nespēja iznīcināt – atmiņu, cieņu un cerību. Godāsim tos, kas mira tālu no dzimtenes, un tos, kas izdzīvoja un pretojās apspiestībai, saglabājot mūsu valodu, tradīcijas un galu galā, mūsu identitāti. Padomju režīms centās iebaidīt un terorizēt tautas. Bet Baltijas tautas izturēja, jo viņas atteicās padoties.

85 gadus vēlāk mēs atkal dzīvojam sagrautā vidē, ko vēl vairāk izposta Krievijas karš pret Ukrainu. Mēs tagad vairs nepaļaujamies uz stipriem sabiedrotajiem, bet vairāk uz pašu spēkiem. Mēs tagad veicinām sadarbību starp tautu un valdību, jo visa tauta ir atbildīga par valsts drošību.

Jaunā nacionālā aizsardzības izpratne paredz trīs pretošanos līmeņus: Indivīda: Informāciju izdalīs iedzīvotājiem, par to, ko lai dara nacionālas krīzes pirmajās 72 stundās, Latvijā un arī ārzemēs. Obligāto nacionālo aizsardzību kā priekšmetu mācīs vidusskolās. Iesauks 18-27 gadu vecos. Visvairāk piesakās brīvprātīgie. Kopiena: Kritiskā infrastruktūra (transports, ēdienu apgāde, komunikācija, enerģētika, utt) ir jāapsargā. Ir obligāti plāni tiem, kas vada infrastruktūru. Valsts: Aizsardzībai tagad izdala 4,91% no iekšzemes kopprodukta (IKP); nākamgad tas sasniegs 5%. Valsts sargā pret kiberuzbrukumiem, un robežvalnis ir uzbūvēts pie austrumu robežas.

Ir pastiprinātas zināšanas un sadarbība ar citām valstīm par dronu izmantošanu. Latvija, kopā ar Apvienoto Karalisti vada Droņu koalīciju, kas ne tikai cer palīdzēt Ukrainai, bet arī attīstīt zināšanas spējas pārējām 20 dalībvalstīm. Latvija arī ziedo 0,6% no sava IKP Ukrainai. Lai Baltijas valstis turpina būt stipras, brīvas un vienotas.

Igaunijas vēstnieks Jāns Reinholds Jāns Reinholds (Jaan Reinhold) teica, ka brīvība, miers un drošība ir vienmēr bijuši svarīgi. Vajag būt nesatrauktiem un noteiktiem. Blakus dzīvo agresīvs kaimiņš. Bet mēs neesam nekad bijuši tik labi aizsargāti. Ko mēs varam darīt? Mēs varam stāstīt par Baltijas valstīm, vākt ziedojumus, piedalīties demonstrācijās un uzturēt savas tradīcijas.

Lietuvas vēstnieks Darius Degutis drīz atgriezīsies Lietuvā. Viņš ir pusi no savas dzīves pavadījis okupētajā Lietuvā. Viņš stāstīja,ka II Pasaules kara beigās Lietuvā mežos pret padomju armiju cīnījās 60 000 partizānu. Viņu noskumdināja tas, ka Sidnejā redzēja automašīnu ar Putina portretu iekšā. Citur redzēja cilvēku turot sarkanu lietussargu ar uzrakstu – Austrālijas komunistu partija. Viņš piekodināja, lai turpinām cīnīties.

Piemiņas akta koncerta daļā vispirms igauņu koris Kooskõlas ar izjūtu dziedāja trīs dziesmas: Ta lendab mesipuu poole (Uz dzimtenes pusi), Mu isamaa on minu arm (Mana dzimtene ir mana mīlestība) un Sa oled ainus (Tu esi vienīgais). Diriģēja Dr. Kieran Scott. Sekoja igauņu sieviešu tautas deju kopa Rukkililled ar deju, mūzikai Kulm.

Sidnejas Lietuviešu muzikālo teātri Maska vadīja Gražina Pranauskas. Lietuviešiem uzstājās Karina Leonas, kas pie klavierēm spēlēja Šopēna Nocturne C Sharp minor Nr.20. Ar dziesmu Lido, lido uz Lietuvu uzstājās soliste Skaiste Vaseryte, pie klavierēm Karina Leonas. Austeja Vytaite horeografēja un uzstājās ar lokano Brīvības deju.

Sidnejas latviešu vīru koris veiksmīgi nobeidza koncerta daļu ar četrām dziesmām: Aijā, Brīvība, Tautasdziesma un Karoga dziesma. Diriģēja Aija Dragūna. Pie klavierēm pavadīja Viktorija Mačēna. Karoga dziesmu kopā ar vīru kori arī izpildīja sieviešu koris Skanda. Visi apvienotie kori pie skatuves, kopā ar klausītājiem zālē tad dziedāja Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Ukrainas himnas. Tas bija aizraujošs brīdis.

Dr Lovērs visus klātesošos aicināja pie atspirdzinājumu galda.

Skatuvi bija skaisti izgreznojuši māksliniece Vija Spoģe-Erdmane ar Pēteri Erdmani un Andri Kariku. Vidū ir redzams dzelzceļš, kas aiziet tālienē, tumšzilos kokos, kas varētu attēlot Krievijas mūža mežus, ārpus tiem Latvijas bērzi un visu skatu ieskauj Baltijas valstu karogi. Uz dzelzceļa ir uzlikts piemiņas vainags un skujas.

Sidnejas Latviešu biedrības dāmu kopa: Annette Pearce, Ināra Krūmiņa, Lolita un Laima Jurānes sarūpēja uzkožamos. Programmas vāku gatavoja Juris Dukurs, ziedus sarūpēja Ilze Šēnberga, Valstu himnas pie klavierēm pavadīja Sandra Dragūna. Gaismu un skaņu meistari bija Jānis Čečiņš, Voldis Kains un Ojārs Greste. Programmu sagatavoja Ojārs Greste un programmu lapiņas veidoja Pēteris Kļaviņš. Baltiešu komiteja sakārtoja zāli un uzstādīja plakātus. Paldies Sidnejas Latviešu biedrībai un visiem, kas izpalīdzēja sagatavot sarīkojumu!

Valdis Krādziņš
Laikrakstam „Latvietis“