Monogrāfija par latviešu gaitām Azerbaidžānā

Palielināt / Enlarge

Grāmata „Latvija un Azerbaidžāna: Vēsture dzīvesstāstos“ un grāmatas autores Atzinības raksts. FOTO Lāsma Gaitniece.

Palielināt / Enlarge

Politikas zinātņu doktore, pētniece Nigara Sultanova (pa kreisi) savas jaunākās grāmatas „Latvija un Azerbaidžāna: Vēsture dzīvesstāstos.// Latvia and Azerbaijan: History through life stories“ atvēršanas svētkos kopā ar publikācijas autori. FOTO no Lāsmas Gaitnieces personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Uzrunu saka Azerbaidžānas Republikas vēstnieks Latvijas Republikā Elnurs Sultanovs. FOTO Lāsma Gaitniece.

Palielināt / Enlarge

Dziedātāja Leila Alija sniedz muzikālu priekšnesumu. FOTO Lāsma Gaitniece.

Palielināt / Enlarge

Politikas zinātņu doktore, pētniece Nigara Sultanova. FOTO Lāsma Gaitniece.

Trešdien, 10. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē notika azerbaidžāņu izcelsmes pētnieces un politikas zinātņu doktores Nigaras Sultanovas jaunākās grāmatas „Latvija un Azerbaidžāna: Vēsture dzīvesstāstos.// Latvia and Azerbaijan: History through life stories“ (Rīga: Zinātne, 2026) atvēršanas svētki.

Tas ir apjomīgs zinātniskas ievirzes izdevums latviešu un angļu valodā par Latvijas iedzīvotāju gaitām Azerbaidžānā un Azerbaidžānas iedzīvotājiem Latvijā. Autore uzmanības centrā izvirzījusi konkrētu personību dzīvesstāstus, tādā veidā izstāstot par saistību starp abām tautām. Īpaši akcentēta Baku Latviešu biedrības, kurai šogad 7. jūnijā apritētu 120. gadskārta, darbība kultūras sakaru stiprināšanā starp abām tautām. 20. gadsimta pirmajā pusē gan Baku, gan citās Azerbaidžānas pilsētās uzturējušies samērā daudz Latvijas iedzīvotāju. Zināmākie no viņiem ir rakstnieki Jānis Jaunsudrabiņš, Ernests Birznieks-Upītis, Andrejs Upīts, Pāvils Rozītis, Sudrabu Edžus, Zeltmatis, Edvarts Treimanis-Zvārgulis, komponists Jāzeps Mediņš, aktrise un horeogrāfe Ērika Ferda, mākslinieki Jāzeps Grosvalds, Jūlijs Straume, kā arī vairāki ievērojami arhitekti, aviatori, ārsti, ekonomisti, militārie darbinieki, pedagogi, zinātnieki.

Grāmatas prezentācijā piedalījās un tās autori sveica vairāki Latvijas politiķi, pilsētu mēri, un kultūras darbinieki, piemēram, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas bijusī direktore Venta Kocere un apgāda „Zinātne“ valdes priekšsēdētāja Ingrīda Segliņa. Savukārt Latvijas Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ivars Āboliņš Nigarai Sultanovai pasniedza Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par būtisku ieguldījumu Latvijas un Azerbaidžānas kultūras attiecību stiprināšanā un Latvijas kultūras atpazīstamības veicināšanā starptautiskajā kultūrtelpā. No Azerbaidžānas puses ar uzrunām uzstājās Azerbaidžānas Republikas vēstnieks Latvijas Republikā Elnurs Sultanovs un Azerbaidžānas vēstnieks Bosnijā un Hercegovinā, Azerbaidžānas bijušais ārlietu ministrs Vilajats Gulijevs. Prezentācijas dalībniekus sirsnīgi uzrunāja Rīgas Latviešu biedrības Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis.

Izdevuma atvēršanas svētkos nelielu priekšnesumu sniedza Latvijā dzīvojoša azerbaidžāņu dziedātāja Leila Alijeva, kura izpildīja dziesmu „Kā sniegi kalnu galotnēs“ latviešu valodā un tautasdziesmu „Sarı Gəlin“ („Gaišmatainā līgava“) azerbaidžāņu valodā, kā arī nolasīja rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa noveli „Turku gūsteknis“.

Grāmatas autore Nigara Sultanova Latvijā ieradusies kopā ar savu dzīvesbiedru – Azerbaidžānas Republikas vēstnieku Latvijas Republikā Elnuru Sultanovu. Šo aptuveni piecu gadu laikā viņa perfekti iemācījusies latviešu valodu un nu sarakstījusi apjomīgu monogrāfiju par tematu, kuru iepriekš neviens nav pētījis. Savukārt 2024. gadā N. Sultanova no latviešu valodas azerbaidžāņu valodā iztulkojusi Jāņa Jaunsudrabiņa romānu „Nāves deja“ (1924), kas tapis, iedvesmojoties no paša autora bēgļu gaitām Pirmā pasaules kara laikā Baku. Tas arī ir pirmais latviešu literatūras darbs, kas pārtulkots azerbaidžāņu valodā. Tā paša gada septembrī ceļu pie latviešu lasītājiem sāka cita grāmata – „Azerbaidžānas mūžīgie dārgumi UNESCO“, kam N. Sultanova bija teksta redaktore.

Grāmata „Latvija un Azerbaidžāna: Vēsture dzīvesstāstos.// Latvia and Azerbaijan: History through life stories“ ir tikai pirmais solis abu tautu pārstāvju kultūrvēsturisko kontaktu un sadarbības izpētē.

Lāsma Gaitniece
Laikrakstam „Latvietis“