1941. gada deportācijas

Palielināt / Enlarge

Apvienotā Baltiešu Aizvesto piemiņas atcere Melburnā. FOTO Kalvis Jaunalksnis.

Palielināt / Enlarge

Latvijas goda konsuls Viktorijā Jānis Roberts Dēliņš. FOTO Kalvis Jaunalksnis.

Palielināt / Enlarge

Melburnas Latviešu biedrības valdes priekšsēde Iveta Laine. FOTO Kalvis Jaunalksnis.

Palielināt / Enlarge

Apvienotā Baltiešu Aizvesto piemiņas atcere Melburnā. FOTO Kalvis Jaunalksnis.

Apvienotā Baltiešu Aizvesto piemiņas atcere Melburnā 14. jūnijā norisinājās Melburnas Latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes Sv. Krusta baznīcā, pulcējot ap 150 apmeklētāju un dalībnieku. Kā arī iepriekšējos gados, dalību atcerē ņēma Melburnas ukraiņu sabiedrības pārstāvji.

Kaut atceres rīkotāji bija Melburnas Latviešu organizācijas apvienība (MLOA), bet tās valdes priekšsēdei Lindai Graudiņai atrodoties Latvijā, pasākuma norisi ļoti raiti un svinīgi novadīja Melburnas Latviešu biedrības ( MLB) valdes priekšsēde Iveta Laine.

Ienākot dievnamā apmeklētājus sveica Lietuviešu kokļu ansamblis Vaidilute. Tas radīja atcerei ļoti svinīgu noskaņu. Ansambļa mūzika arī pavadīja Baltijas valstu karogu gājienu ienākot un izejot no dievnama.

Atceres ievadā Iveta Laine savā uzrunā akcentēja 14. jūnija nozīmi un tās traģiskās sekas Baltijas valstīm. Sekoja prāvestes Helgas Jansones sveicieni atceres apmeklētājiem un pateicība par viņu klātbūtni.

Ar uzrunām piedalījās Jānis Roberts Dēliņš, Latvijas goda konsuls Viktorijā, Danute Levickis, Lietuvas goda ģenerālkonsule Viktorijā un Vanessa Roosmets Melburnas Igauņu biedrības valdes priekšsēde.

Savā uzrunā goda konsuls Jānis Roberts Dēliņš atgādināja klātesošos par Staļina režīma noziegumu pret Baltijas valstīm:

„1941. gada 14. jūnijā, notika pirmās metodiskās masveida deportācijas, un šajā vienā dienā, pirms 85 gadiem, okupācijas padomju spēki deportēja uz Sibīriju vairāk nekā 15 400 Latvijas iedzīvotāju.

Šodienas piemiņas pasākumā mēs pieminam arī tos Baltijas valstu pilsoņus, kuri tika deportēti turpmākajās deportācijās 20. gs. četrdesmito gadu beigās un piecdesmito gadu sākumā. 1949. gada 25. martā tika deportēti 42 125 Latvijas iedzīvotāji.“

Noslēdzot savu uzrunu, goda konsuls Dēliņš teica:

„Šodien Baltijas valstis turpina attīstīties kā neatkarīgas, demokrātiskas republikas, kuras lepojās ar savu mantojumu, folkloru un valodu. Taču mēs nekad nedrīkstam aizmirst nekaunīgo Padomju kolonizāciju mūsu valstīs un daudzos tūkstošos deportēto, kuri gāja bojā Padomju Savienības okupācijas laikā.“

Lietuvas goda ģenerālkonsules Danute Levickis uzruna saņēma auditorijas atzinību:

„Pirms astoņdesmit gadiem es piedzimu DP nometnē Vācijā, pasaulē, kurai bija paredzēts valdīt mieram...

Liela daļa pasaules sāka atjaunoties un raudzīties nākotnē. Taču, kā zināms, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai – Baltijas valstīm – pēc kara nesekoja brīvība, bet gan cita veida apspiešana, tās pievienojoties Padomju Savienībai…

Gadu desmitiem cilvēki mūsu valstīs klusi pretojās mazos, personiskos veidos – ar kultūras, valodas un atmiņas palīdzību. Dziesmas, tradīcijas un stāsti kļuva par klusas nepakļaušanās darbībām, pat ja tas bija bīstami…

Galu galā brīvība tika atgūta nevis ar vardarbību, bet gan ar izturību un apņēmību. Atcerieties…Baltijas ceļu… Spēcīgu, klusu nepakļaušanās aktu…

Tāpēc, atskatoties uz šiem astoņdesmit gadiem, es redzu spēku, izturību, cilvēkus, kas pārcieta netaisnību, bet nezaudēja savu identitāti.

Jauniešiem, kas šodien ir klāt: brīvība ir dārga,… tā nekad nav garantēta. Mēs redzējām, kas notika Ukrainā, daudzi bērni tika nolaupīti , aizvesti uz Krieviju. Krievija ir uz mūsu robežas… Jūsu pienākums ir nest neatkarības karogu uz priekšu.

Vēsture nav tikai par notikušo. Tā ir par to, ko mēs izvēlamies atcerēties un par ko mēs izvēlamies iestāties.

Mēs nekad nedrīkstam aizmirst! Mūsu tautu nākotne ir mūsu rokās!“

Kopš 2022. gada Baltiešu Aizvesto piemiņas dienas pasākumā Melburnā ir piedalījies Ukraiņu apvienības Viktorijā priekšnieks Eugene Hawryszko. Arī šogad viņš izteica pateicību Baltiešiem un Austrālijas valdībai par morālo un finansiālo atbalstu Ukrainai.

Atceres noslēgumā lietuviešu mācītājs Jouzas Deveikis teica lūgšanu un prāveste Helga Jansone nodeva svētību visiem klātesošiem.

Starp uzrunām atceres apmeklētāji noklausījās Baltiešu koru priekšnesumus: Latviešu kori Daina un Veseris diriģentu Aijas Ortiz un Sandras Birzes vadībā, aizkustināja klātesošos ar vairākām skaistām dziesmām, tajā skaitā „Skaista mana tēvu zeme“, „Brīvība“ un „Gaismas pils“. Bija jauki atkal Sv. Krusta baznīcā noklausīties igauņu sieviešu kora Kodu Kaja un lietuviešu jauktā kora Dainos Samburis dziesmu izpildījumus.

Pēc atceres oficiālās daļas visi klātesošie bija aicināti pakavēties pie glāzes vīna un uzkodām baznīcas zālē.

Jānis Roberts Dēliņš
LR goda konsuls Melburnā
Laikrakstam „Latvietis“