Atceramies senās Sprīdīšu dienas, kad mēs gājām bērnu nometnē!

Palielināt / Enlarge

Sprīdīšu bērnu nometne 1964. gadā.

Palielināt / Enlarge

Rinda pie vārtiem iešanai uz peldvietu.

Palielināt / Enlarge

Sprīdīšu bērnu nometne 1974. gadā.

Kamēr tur Padomju Latvijā vel valdīja Jozefs Staļins un šeit Austrālijā valdīja Roberts Menzijs (Menzies), darbīgais prāvests Arnolds Grosbachs 1951. gadā Melburnā ar saviem palīgiem sāka rīkot savu latviešu draudzi.

Attīstījās prasība sapulcēt bērnus un jauniešus, lai varēt labāk audzināt viņus kristīgā un latviskā garā. Grosbacha draudze vajadzīgo naudu sakrāja, lai nopirkt prāvāku īpašumu pie Dailesfordas (Daylesford) ezera apmēram 85 km no Melburnas.

Tad 1961. gada janvārī notika pirmā vasaras nometne, ko nosauca „SPRĪDĪŠI“.

Pirmais nometnes priekšnieks bija Jūlijs Madenieks un prāvests Grosbachs pats bija nometnes vadītājs. Uz desmit dienām telšu pilsētā sapulcējās 60+ bērni kopā ar skolotājiem un darbiniekiem. Pirmos gados bija diezgan primitīvi. Virtuve bija diezgan trūcīga un ēšana notika ārā pie galdiem koku ēnas.

Bet jau trešā gadā draudze sagādāja lielu armijas baraku, ko turpmāk lietoja kā ēdamzāle un sarīkojuma vieta. Arī virtuves aprīkojums strauji uzlabojās!

Bērni un skolotāji turpināja dzīvot teltīs, katrs ar interesantu nosaukumu.

Bet kas tur īsti notika tanīs Sprīdīšos?

Bija mērķi ar cītīgu sastādītu programmu.

Gribēja veicināt:

• draudzības veidošanu,
• latviskās identitātes saglabāšanu,
• latviešu valodas uzturēšanu,
• kristīga izglītību un
• veselīgu sadarbošanās.

Nometnē bija pilna programma, bet bija arī atpūtas brīži, kad varēja baudīt Viktorijas vasaras labumus, un vienkārši pavadīt laiku ar telšu biedriem.

Programmā bija arī skautisma iespaids, kur notika:

• latviešu dziesmas un dzejas, kā arī dejas apskološana (ar dziedāšanu un dejošanu),
• ik vakaru ugunskuru priekšnesumi no katras teltis,
• šķēršļu gājiens caur mežu ar Latvijas literatūras tēmu,
• reliģiska izglītība un pārrunas,
• rīta vingrošana un sporta sacensības starp sastādītām komandām,
• ikdienišķā peldēšana vai nu vietējā ezerā, vai vēlākos gados vietējā peldbaseinā,
• sacensības, kurās novērtēja telšu kārtību un latviešu valodas lietošana,
• pēdējā piektdienas vakarā notika kostīmu balle, kur visa nometne piedalījās (tā bija lieliska iespēja nometnes saimniecēm un saimniekiem uzstāties!),
• bija regulāra „sienas avīze“, kur bērni aprakstīja/zīmēja par dienas notikumiem.

Nometnei bija 25 gadus mūžs, un izbeidza darbību 1985. gadā.

Nometnes priekšnieki pēc pirmā gada bija Viktors Bendrups, Ludvigs Everts, Gunārs Drulle, Ivars Mirovics un Kārlis Kasparsons.

Ikkatrs no priekšniekiem ir atstājis nometnēs kaut ko no savām idejām, un tā darbs gadu no gada kļuva plašāks un pilnīgāks.

Draudzības un labas atmiņas no Sprīdīšu laikiem vel tiek vērtēti mūsu sabiedrībā šodien.

Tiek rīkots ATCERĒSIMIES SPRĪDĪŠUS sarīkojums maijā. Informācija parādās Laikrakstā „Latvietis“

Roberts Brenners
Laikrakstam „Latvietis“

Svētdien, 24. maijā, ATCERĒSAMIES ŠPRĪDĪŠUS Svētā Krusta baznīcas zālē. Ieeja pret ziedojumu, sākot ar $10. Pieteikšanās vēlama pie R. Brennera robbrenners@yahoo.com.au vai K. Nemiro 0416 234 758.