Anzaku diena Dārvīnā

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Rītausmas piemiņas ceremonijā pie Dārvinas Kenotafa kara memoriāla. FOTO Reinis Dancis.

Palielināt / Enlarge

No kreisas: Irīna Vasilkova UAANT vietniece (Irina Vasylkova, UAANT Vice-president ), Ziemeļteritorijas Grieķu kopienas biedrs, Dr Tanzils Rāmans MLA (Dr Tanzil Rahman MLA, Member for Fong Lim), Ziemeļteritorijas Grieķu kopienas biedri, Maikls Kulīānos (Michael L. Koulianos, President of the Greek Orthodox Community of the NT), Premjerministre Lija Finokiāro MLA (Lia Finocchiaro MLA, Chief Minister of the Northern Territory), Tatjana Hofmane (Tatiana Hoffmann, UAANT President), Reinis Dancis, Dārvinas Latviešu Apvienības priekšsēdis. FOTO Mišele Renkas (Michelle Renkas).

Palielināt / Enlarge

No kreisas: Irīna Vasilkova UAANT vietniece (Irina Vasylkova, UAANT Vice-president), Reinis Dancis, Dārvinas Latviešu Apvienības priekšsēdis, Tatjana Hofmane UAANT priekšsēde (Tatiana Hoffmann, UAANT President) un Andrejs Renkas, UAANT komitejas biedrs (Andrew Renkas, UAANT committee member). FOTO Mišele Renkas (Michelle Renkas).

Palielināt / Enlarge

Anzaku dienas gājiens Dārvinā. FOTO Reinis Dancis.

Palielināt / Enlarge

Anzaku dienas gājiens Dārvinā. FOTO Reinis Dancis.

Palielināt / Enlarge

ASV Jūras kājnieku MV-22 „Osprey“ konvertoplāni. FOTO Reinis Dancis.

1915. gada 25. aprīlī Austrālijas un Jaunzēlandes karavīri piedalījās sabiedroto ekspedīcijā, kuras mērķis bija ieņemt Galipolī pussalu, tagadējā Turcijā. Šie karavīri kļuva pazīstami kā ANZAC (Australian and New Zealand Army Corps), un lepnums par šo nosaukumu saglabājies līdz pat mūsdienām.

ANZAC karavīri izcēlās Galipolī un sastapās ar sīvu Osmaņu turku aizstāvju pretestību. Sākotnēji iecerētā ātrā kampaņa, lai izslēgtu Turciju no kara, drīz vien pārvērtās strupceļā un ieilga astoņus smagus mēnešus.

1916. gada sākumā sabiedroto spēki tika evakuēti. Abas puses cieta smagus zaudējumus un pārdzīvoja lielas grūtības. Dzīvību zaudēja vairāk nekā 8000 Austrālijas karavīru.

2026. gada 25. aprīlī tūkstošiem cilvēku pulcējās Dārvinā pie pilsētas Kenotafa kara memoriāla, lai piedalītos rītausmas piemiņas ceremonijā plkst. 6.00. Tajā piedalījās visu paaudžu cilvēki – no bērniem līdz senioriem.

Tie, kuri ieradās agrāk, varēja apsēsties, bet pārējie stāvēja klusumā memoriālā parkā, gaidot ceremonijas sākumu. Tumsu pārklāja savāda, gandrīz biedējoša klusuma sajūta, ko reizēm pārtrauca sikspārņu spārnu švīkstoņa, tiem lidojot no koka uz koku parka malā.

Plkst. 6.00 pasākuma vadītāja Linda Fazldīna AM (Fazldeen) uzrunāja klātesošos, sveicot visus un īpaši atzīmējot amatpersonu klātbūtni, tostarp Ziemeļu teritorijas administratoru Deividu Konoliju (The Administrator of the Northern Territory, The Honourable David Connolly), premjerministri Liju Finokiāro MLA (Chief Minister Lia Finocchiaro MLA), Augstākās tiesas priekšsēdētāju Maiklu Grantu (His Honour Chief Justice Michael Grant) AO KC un Dārvinas lordmēru Pīteru Stailsu (Peter Styles).

Savā uzrunā 1. brigādes komandieris brigādes ģenerālis Roberts Heršs atgādināja, kādēļ mēs godinām tos, kuri ziedoja savu dzīvību:

„…Un tomēr no visām vietām, kur austrālieši krituši karā, tieši Galipolī ir kļuvis par Austrālijas drosmes, neatlaidības, biedriskuma, humora un cīņasspara simbolu. Galipolī paliekošā mācība ir tāda, ka, saskaroties ar grūtībām un iespējamu sakāvi, austrāliešu gars izturēja un uzvarēja. Tas, ko šie vīri piedāvāja, bija viņu pašu dzīve, kad viņiem tika teikts, ka dzimtene viņus sauc. Daudziem tā nebija dzimtene pēc dzimšanas. Daudzi bija austrālieši pēc izvēles – imigranti, kuri bez vilcināšanās devās dienestā. Tāpēc ANZAC diena ir diena visiem austrāliešiem neatkarīgi no reliģijas, izcelsmes vai dzimšanas vietas. Tā ir diena, kad pieminam drosmi, dienestu un upuri. Tā nav diena, lai cildinātu karu, jo pats karš nav godināms. Šajā ceremonijā mēs pārdomājam veterānu upurus dažādos laikos – no Galipolī līdz El Alameinai, Long Tānai, Afganistānai un tālāk. Dienests nekad nav noticis izolēti.“

Starp tiem, kuri pie Kenotafa nolika ziedus, bija Tatjana Hofmane, Ukrainas Austrālijas Apvienības Ziemeļu teritorijā (UAANT) priekšsēde, Irina Vasiļkova, UAANT vietniece, un Reinis Dancis, Dārvinas Latviešu Apvienības Dārvinā priekšsēdis.

Gan Ukraina, gan Latvija labi zina brīvības cenu, un šis nelielais žests bija veltīts gan tiem, kuri cīnījās par Austrālijas brīvību, gan tiem, kuri turpina to aizstāvēt arī šodien.

Pēc ceremonijas cilvēku pūļi izvietojās abās Knakija ielas (Knuckey Street) pusēs – no Makminas ielas (McMinn) līdz Darvinas Esplanādei –, lai vērotu vairāk nekā 2000 dienestā esošu karavīru, veterānu un viņu pēcteču gājienu, tostarp Amerikas Savienoto Valstu Jūras kājnieku rotācijas spēku Darvinā.

Plkst. 9.03 debesis satricināja iznīcinātāja F-35A „Lightning II“ lidojums virs Makminas ielas Dārvinas Servisa kluba (Darwin Services Club) virzienā Esplanādē. Nedaudz vēlāk, plkst. 9.30, virs Esplanādes pārlidoja seši Austrālijas armijas bruņotie izlūkošanas helikopteri „Tiger“ no 1. aviācijas pulka. Drīz pēc tam sekoja arī ASV Jūras kājnieku MV-22 „Osprey“ konvertoplāni (#00 un #04).

Gājiens noslēdzās Dārvinas Esplanādē pie Dārvinas Servisa kluba, no kurienes daudzi devās uz pilsētas krodziņiem, lai baudītu alu un vēlāk piedalītos tradicionālajā spēlē „Two-Up“.

Reinis Dancis
Priekšsēdis
Dārvinas Latviešu Apvienība

Red.: Vismaz 28 Latvijas teritorijā dzimuši vīrieši bija oriģinālās ­ANZAC rindās. Viņu starpā vismaz 9 tika izsēdināti Galipoli krastā sauszemes cīņu pirmajā dienā, t.i., 25. aprīlī. Cīņas bija sīvas, un vairums šie Latvijas dēli tika ievainoti. Septiņi zaudēja savas dzīvības, krītot kara laukā vai nedaudz vēlāk no kaujas laukā gūtajiem ievainojumiem. (Skat.: Aldis Putniņš, „Anzaka diena“ LL357, 2015. g. 19. aprīlī, https://www.laikraksts.com/raksti/5284).