Melburnas Latviešu biedrība atsāk 2026. gadu

Palielināt / Enlarge

Melburnas Latviešu biedrības vadītāja Iveta Laine uzrunā Draudzīgā aicinājuma sarīkojumu. FOTO Daila Piksone.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: LAAJ priekšsēde Anita Andersone pasniedza Ivetai Lainei Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu Austrālijas latviešu jaunatnes izglītības veicināšanā. FOTO Daila Piksone.

Palielināt / Enlarge

Melita Ozola. FOTO Daila Piksone.

Palielināt / Enlarge

MLB valde pēc MLB pilnsapulces. No kreisās: Gundega Druva, Māra Piksona, Markus Dragūns, Melita Ozola, Jānis Saltups, Iveta Laine, Daila Piksona, Juris Ozols un Angelika Pētersone. FOTO Vita Saltupa.

Melburnas Latviešu biedrība (MLB) savu darba gadu sāka 14. februāri ar Draudzīgā aicinājuma sarīkojumu. Šo svarīgo sarīkojumu bijām pārtraukuši, sakarā ar Covid ierobežojumiem. Draudzīgais aicinājums ir viens no tiem sarīkojumiem, kuru MLB ar lielu atbildības un lepnuma sajūtu sāka rīkot jau pirmajos MLB darba gados. Lai gan jaunas latviešu paaudzes izglītošana ir vienmēr bijusi un būs svarīga, toreiz īpaši svarīgi bija finansiāli un materiāli atbalstīt jaundibinātās skolas, jo viss latviskais darbs tika veikts pašu latviešu rokām un pašu līdzekļiem. Lai aicinātu tautiešus atbalstīt skolas, kas gan varētu būt piemērotāks, kā bijušā brīvās Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa Draudzīgais aicinājums, kurā 1935. gada 28.janvārī, savā vārda dienā, viņš uzdāvinājis savas bērnības lauku skolai grāmatas, un lūdzis, lai arī citi atceras savas skolas. Toreiz viņa aicinājums izskanēja visā Latvijā un skolām, vietējām pilsētu, pagastu, lauku bibliotēkām tika dāvinātas gan grāmatas, gan mākslas priekšmeti, gan ziedoti līdzekļi skolu fondiem.

Gadu gaitā organizējot šo sarīkojumu Melburnā, MLB jau ir izveidojusies sava tradīcija, pēc īpaši skolai veltītas kopdziesmas, sarīkojumu atklājām ar stāstījumu par šo svarīgo aicinājumu toreiz un kā tas tiek atzīmēts šodienas Latvijā. To pastāstīja Daila Piksona. Tālāk mūsu valdes locekle Melita Ozola ar patiesu izjūtu nolasīja izvilkumu no toreizējās Kārļa Ulmaņa uzrunas. Viņas izjustais lasījums dziļi aizkustināja visus klātesošos. Tālāk vārdu devām mūsu Melburnas organizāciju pārstāvjiem, kuri gadu no gada ziedo mūsu skolu un citu jauniešu iestāžu veiksmīgai darbībai.

Pirms vārds tika dots mūsu referentei Ivetai Lainei, LAAJ priekšsēde Anita Andersone pasniedza Ivetai Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu Austrālijas latviešu jaunatnes izglītības veicināšanā. Andersones kundze atzina Ivetas trīsdesmit gadu ilgo darbu gan vadot Melburnas Daugavas skolu, gan Annas Ziedares vasaras vidusskolu (AZVV), gan arī vadot divus 3x3 saietus un pieliekot savu palīdzīgo roku arī daudzos citos latviskos darbos. Tas bija jauks pārsteigums visiem klātesošajiem, jo tiešām zinām, ka Iveta, ar savu latvisko stāju, patieso darba ētiku un labvēlību ir godam šādu apbalvojumu pelnījusi. Melburnas Latviešu biedrības vārdā no sirds viņu sveicam.

Līdz ar to īpaši jauks un piemērots bija šoreiz plānotais stāstījums par Annas Ziedares Vasaras vidusskolas Jauktā kora braucienu uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem , ko tad arī pasniedza mūsu MLB priekšsēde Iveta Laine. Pirms stāstījuma viņa pateicās par apbalvojumu un izteikto atzinību, jo kā Iveta minēja, viņas darbs ir veikts no visas sirds mūsu latviešu sabiedrības labklājībai. Iveta atzina, ka sabiedrības pamats ir jaunā paaudze un ja tiek likti stingri, cilvēcīgi un patiesi latviski pamati, tad sabiedrības nākotne ir pilnīgi nodrošināta.

Tālāk sekoja stāstījums, kurā sākumā tika pastāstīts par to, kas tad mūs, kā cilvēkus tik ļoti saista pie mūsu latviskās kultūras. Izrādās, ka mums jau ir iedzimta vajadzība izprast savu identitāti, tautu un kultūru. Sekoja īss pārskats par dažiem psiholoģiski zinātniskiem pētījumiem un izstrādātām psiholoģijas teorijām, kuras paskaidro cilvēka identitātes izpratnes un piederības sajūtas nepieciešamību. Tās ir cieši saistītas ar sevis pašcieņu, efektīvu dzīvesveidu, un apmierinātību ar dzīvi. Tās darbojas kā spēcīgs aizsargfaktors pret vientulību un garīgās veselības problēmām, piemēram, stresu un depresiju. Ļoti interesants punkts bija tas, ka tieši pusaudžiem ir svarīgi apzināties savu identitāti, jo šajā dzīves posmā jaunais cilvēks sāk apzināties kas viņš ir un kāda ir viņa vieta pasaulē un attiecīgā sabiedrībā.

Tālāk Iveta stāstīja par lielo darbu, kas tika ieguldīts, lai AZVV skolēni uz Dziesmu svētkiem nokļūtu. Darbs sākās jau divus gadus pirms pašiem svētkiem, Vasaras vidusskolā, skolēniem mācot nepieciešamo dziesmu repertuāru. Liela pateicība tika izteikt Latvijas diriģentam Gintam Cepleniekam par to, ka viņš ļoti mērķtiecīgi strādāja kopā ar diriģenti Aiju Dragūnu, kora galveno diriģentu Matīsu Reinhardu un AZVV skolēniem, lai Austrālijas koris būtu gatavs gan izturēt attiecīgo konkursu, lai tiktu piešķirta iespēja piedalīties svētkos, gan arī tīri praktiski, skolēni zinātu dziesmas un justos droši. Matīss Reinhards šo darbu turpināja līdz pat Dziesmu svētkiem. Tika daudz strādāts arī ne tikai pie dziesmu melodijām, bet vārdiem, lai jauniešiem būtu skaidrs par ko viņi dzied, un viņu vārdu krājums līdz ar to tika paplašināts. Interesanti bija dzirdēt stāstījuma pēdējo daļu par pašiem Dziesmu svētkiem. Proti, jauniešu iespēju būt kopā ar tūkstošiem vienaudžu uz lielās Dziesmu svētku skatuves, mēģinājumiem, kuros viņi ne tikai iepazina Latvijā slavenus māksliniekus, bet viņu acu priekšā veidojās grandiozs koncerts, un gājienu, kas vijās cauri Rīgas centram, Austrālijas korim ejot pirmajam, kā diasporas korim. Varējām arī apskatīt fotogrāfijas, kas papildināja stāstījumu. Noslēgumā tika atzīts, ka šis latviskais pārdzīvojums ne tikai paliks jauniešu atmiņās uz visu mūžu, bet noteikti ir licis nozīmīgu pamatu viņu latviskas dzīves veidošanā.

Sarīkojuma noslēgumā visi klātesošie pateicās Ivetai par tik ļoti pārdomāto un interesanti pasniegto stāstījumu, kā arī par viņas nesavtīgo darbu, lai jaunieši varētu piedalīties Dziesmu svētkos. Kopīgi nodziedājām Tautasdziesmu „Teici, teici valodiņa“* un pirms visi skatītāji devās mājās, katrs saņēma vienu šokolādes sirsniņu, jo Draudzīgā aicinājuma sarīkojums notika tieši „Valentīna dienā“.

Otrs svarīgs gada sākuma notikums MLB bija kārtējā pilnsapulce, kas notika 21. martā. Tajā tika nolasīts MLB darba pārskats, kā arī visu mūsu nozaru pārskati. Pieņēmām jauno budžetu ar skaidru apziņu, ka MLB ienākumi ir ļoti samazinājušies. Tomēr tika nolemts, ka biedra nauda netiks paaugstināta, sarīkojumu ieejas maksa būs $20 un vēl joprojām tiks sniegti ziedojumi gan mūsu skolai, bērnudārzam un nometnēm, gan arī tiks atbalstīti citi svarīgi sarīkojumi. MLB vārdā pateicamies visiem mūsu biedriem un atbalstītājiem.

MLB valdes vārdā
Gundega Druva

* Red.: „Teici, teici valodiņa“ ir fragments no Valmieras mācītāja Jāņa Neilanda 1877. gada dzejas „Bitīte“ – veltījums Augustam Bīlenšteinam viņa 25. gadu amata jubilejā. Vēlāk melodiju komponēja Jānis Cimze.