|
|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 890, 2026. g. 9. apr.
Raimonds Sokolovskis -

„Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.“ (Lk.24:49) FOTO R.S.&DeepAI.
Ievas Strazdiņas zīmējums R.Sokolovska grāmatā „Varavīksnes lokā“.
Altāra Eņģelis nodrošina varenāko Debess un Zemes Spēku apmaiņu, kas notiek dievkalpojuma laikā. Tas Kungs apgaismo un svētī dievlūdzējus (skat. arī rakstu „Jaunā Laikmeta Gars mudina iet uz baznīcu“ LL Nr.819). FOTO R.S.&DeepAI.
Cilvēkam uz Zemes – ir lemts kļūt piecdimensionālam, un Cilvēcei – telepātiskam dzimumam. Atcerēsimies: Cilvēka Apziņa izplešas uz visām pusēm – kā zvaigzne, kas izlej savus starus Visumā. Tas notiek visās kultūras sfērās: filozofijā, reliģijā, mākslā, zinātnē un politikā. Apziņas izplešanās ir no Dieva.
Otrkārt. Galvenais uzdevums šodien visiem ir – Apziņas izplešanās no planetārās uz Galaktisko, to darot MĒRĶTIECĪGI (ko jau esmu teicis vairākkārtīgi). Citiem vārdiem, mēs esam ceļā no Homo Sapiens uz Homo Galactikus, kas jo īpaši intensificējas ar 21. gadsimtu. Bet – KUR mēs ejam, tas atkarīgs no mums. Pievienoties apdzīvotajam Universam Mierā – tas ir gan Cilvēka Liktenis, bet – KAM pievienoties, – tas atkarīgs no mums. Visumā, tāpat kā uz Zemes, dzīvo dažādas grupas, ar dažādu apziņu un dažādām interesēm. Un atcerēsimies – šeit ir runa par fiziskām būtnēm, nevis eņģeļiem. Mums, kā Kristiešiem-luterāņiem, tam vajadzētu būt nozīmīgam apsvērumam, pirms ķeramies pie Jaunās Stratēģijas programmas Otrās daļas – Kontakta C5 (close encounters of the fifth kind).
Tādēļ nebeidzu atgādināt: Jaunās Stratēģijas programma ir apgūstama SECĪGI.
TIKAI šādā secībā ir gūstama personīgā pārdzīvojuma pieredze. Šāda secība atbilst cilvēka apziņas izplešanās procesiem. Saskaņā ar Kristīgām normām, kas šai gadījumā nozīmē nevis cilvēka sarakstītas dogmas, bet Universālos Principus, ko Dievs Tas Kungs ir Radījis, Kristietības terminoloģijā tas skan tā:
„Tavi vārdi ir Patiesība.“ (Jņ.17:17). Dieva Vārds ir vairāk ezoterisks nekā reliģisks.
Šai sakarā Protestantismā ar XXI gadsimtu tiek dota Jauna Stratēģija, kas satur trīsdaļīgu programmu, ko esmu nodēvējis par „Trīs Ziloņiem“ (lūdzu skat. LL Nr. 881 rakstu „Jauna Stratēģija Protestantismā XXI-XXII gadsimtam: Ko darīt?“)
Tā primāri paredzēta profesionāliem kulta kalpiem/kalponēm kā – priesteriem/mācītājiem/ām, diakoniem/ēm, Svētdienas skolas pasniedzējiem/ām, bet arī draudžu vecajiem, un visiem interesentiem, – apgūt disciplīnas, kas iepriekš netika lietotas. Tādēļ laipni lūdzu jūs, cienījamo lasītāj, dodiet šo rakstu saviem draudžu vadītājiem, un garīgajam personālam.
Vecā stratēģija – garīgais ceļš iesākas ar orientāciju ārpus Sevis. Tas ir reliģiskais.
Jaunā stratēģija – garīgais ceļš iesākas ar orientāciju Sevī. Tas ir ezoteriskais.
Abām stratēģijām vektors ir viens: „ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība,“ saka Jēzus Kristus.
Vecās stratēģijas paradigma zīmē tās taktisko līniju, kas secīgi sastāv no sekojošiem posmiem: Audio ceremonijas + Raksti un doktrīnas + Reliģiskas institūcijas + Ticības Definīcijas = kur Kristus ir kā Gala Mērķis (End Goal).
Jaunās stratēģijas paradigma zīmē tās taktisko līniju, kas secīgi sastāv no sekojošiem posmiem: Individuāla klusā Meditācija + Individuālās Dvēseles atmiņas + Individuāla Atziņa + Individuāla Transformācija = kur Kristus ir kā Trajektorija (Trajectory).
Abas taktiskās līnijas ir saprotamas kā medālim divas puses.
Tādēļ atgādinu un uzsveru – tikai ABAS STRATĒĢIJAS KOPĀ formē Jauno Protestantisma modeli XXI-XXII gadsimtam, – kuplinot Kristiānisma kopīgo baseinu, kuru sastāda visas esošās konfesijas Kristīgā Ticībā.
Gan VS gan JS mēro Vienu Ceļu, bet atšķiras metodikā no kā savukārt izriet to Pieredzes Bagāža. Tādēļ no Vecās Stratēģijas viedokļa Jaunā Stratēģija vienmēr izskatās pirmajā mirklī nesaprotama, jo tā vairs nav tā pati Vecā Stratēģija (un tā ir bijis vienmēr!). Ja tā nebūtu, tad būtu tikai nelielas taktiskas izmaiņas. Piemēram – „izmaiņas dievkalpojuma kārtībā“, vai „dibināsim draudzes kori“, „deju kopu“, „šūšanas apvienību“ pie draudzes u.t.t., vai arī „kā jūs labāk gribētu darīt šo vai to?“ un tā joprojām. Tie būtu tikai taktiski manevri, un ir jau labi. Tomēr, tajos tiek piedāvāts tikai iepriekš zināmais un apgūtais. Tā ir nevis STRATĒĢIJA, bet jauna taktika vecās stratēģijas ietvaros. Lai veiktu radikālas izmaiņas, ir nepieciešama stratēģija. Tieši tāpat kā 16. gadsimtā Luters neteica – „gan jau viss būs labi“, bet ķērās klāt „vērsim pie ragiem“. Jauna stratēģija tiek dota no Debesīm, bet tā tiek īstenota caur cilvēkiem uz Zemes (ground team). Jauno stratēģiju neviens nav izgudrojis (šī vārda cilvēcīgā nozīmē), ne 16. gadsimtā ne 21. gadsimtā, bet tā tiek iniciēta kā Kristietības nākamais posms.
Vecās Stratēģijas garīgās prakses pamatā ir –
1) Bībele un 2) Lūgšana.
Jaunās Stratēģijas garīgās prakses pamatā ir –
1) Bībele, 2) Lūgšana, 3) Meditācija.
Meditācija atklāj rakstītā Dieva Vārda digitālo dabu, kas ļauj lasītājam vēl tuvāk tvert tā būtību. Tad analogā interpretācija tekstam atbīdās otrā plānā (kā arī nebeidzamās debates par to), bet Gars, tā esence izvirzās priekšplānā. Dieva Vārds ir Gars, un vienmēr tāds ir bijis. Meditācija pakārto cilvēka apziņu Dvēselei/Garam, kam neeksistē Telpas un Laika noteikumi. Kā apustulis to formulē: „Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.“ (1.Kor.2) Lūdzu pārlasiet visu otro nodaļu.
Jāpiemin, ka jēdziens meditācija ir šodien kļuvis žargons, ko rietumos visi lieto, bet retais praktizē. Ietilpināt meditāciju Protestantismā kā praksi – ir daļa no jaunās stratēģijas.
Šai sakarā, cienījamo lasītāj, es piedāvāju jūsu laipnai uzmanībai fragmentu „Meditācija“ no manas grāmatas „Varavīksnes lokā“ (publicēta Latvijā 2017. g.).
Meditācija ir vienmēr bijusi plaši pazīstama Austrumu garīgā prakse, bet nu jau ilgāku laiku strauji kļūst arī par Rietumu spraigā dzīvesveida atslodzes un rehabilitācijas saliņu. Tur indivīds var atgūt spēkus, stabilitāti un – gan uzturēt, gan kopt savus garīgos un pat fiziskos parametrus, neraugoties uz bieži vien raksturīgo stresu, kas viņu apņem sociālā rutīnā.
Šodien, kad meditācija ir pierādījusi sevi kā efektīgs medicīnisks instruments, un tāds, kas vienmēr ir pa ķērienam – argumentēšana ir beigusies, un meditācija ir ieņēmusi sabiedrībā pilntiesīgu „rietumu kultūras locekļa“ statusu. Pirmkārt, – jau pieminēto ārstniecisko rezultātu dēļ, un, otrkārt, – ar garīgo aspektu uzturēšanas potenciālu. Runājot par meditāciju vairāk profesionālā plāksnē, gribu teikt sekojošo: balstoties uz ilggadīgo praksi šai jomā un no tās izrietošo pieredzi, varu pievienoties viedoklim, kas relatīvi iedala meditācijas darba gaitu pašreiz uz Zemes aktuālos – četros galvenajos posmos jeb pakāpēs. Katrai no tām indivīds „ceļo“ cauri aptuveni 6 mēnešus – ja ar to intensīvi nodarbojas, vai – 2 gadus, ja retumis. Katrai piemīt arī sīkākas iedaļas un starpposmi.
Savā rakstu krājumā “Varavīksnes lokā” piedāvāju lasītājam ielūkoties vairākās normās un stereotipos, kas raksturīgi trim no minētām četrām pakāpēm. Runājot par ceturto, uzreiz jāsaka – to pagaidām cilvēciskās civilizācijas vēsturē ir sasnieguši tikai daži.
Bībelē minētais piemērs ir Jēzus Apskaidrošanas kalnā, kur „tika apskaidrots viņu priekšā, un Viņa vaigs spīdēja kā saule, un Viņa drēbes kļuva baltas kā gaisma“. Tas ir līmenis, kurā visa cilvēcīgā būtne dievišķojas, un notiek fiziskā ķermeņa pilnīga apskaidrošana. Virs tā paliek vairs tikai Piektā pakāpe – Augšāmcelšanās. Sestā – Debesbraukšana. Septītā – Valdīšana Universā. Līdz visam tam – gan katram indivīdam periodiski reinkarnējoties uz Zemes, gan arī visai civilizācijai kopumā – vēl ir ļoti ļoti ļoti ļoti garš ceļš ejams. Tāpēc šobrīd jēga ir runāt par trim pakāpēm, kam mērķis ir ceturtā – Apskaidrošana. Pirmās trīs lielos vilcienos un civilizācijas visplašāko mantojumu formulējumos vienādi vai otrādi sastāv no:
1) grēksūdze,
2) atmoda,
3) apgaismība.
Cilvēce kopumā un katrs tās loceklis individuāli un – apzināti vai nē – dodas šai virzienā no dzīves uz dzīvi Zemes virsū, gan arī starpposmos Viņpasaulē. Pie tam – nereti citā kultūrā, citā reliģiskā tradīcijā un citā tautā piedzimdams, lai gūtu iespējami plašu pieredzi. Tas ir pilnības ceļš jeb – ceļš uz Patiesību, un uzlūkojams kā galvenais Debesu uzdevums Cilvēkam uz Zemes. Un viņš/a to īsteno ar savu mūžu, ar savu darbu, ar visu savu pieredzi, ko gūst katrā unikālā savā Zemes dzīves laikā.
Viss cilvēciskās civilizācijas ceļš uz Zemes dodas virzienā uz Patiesību; visā garumā izpildot Debesu programmu, jeb, sasniedzot Ēdeni, fiziski morāli psiholoģiski garīgi metafiziskā veidā izskatīsies šāds:
1. Grēksūdze.
2. Atmoda.
3. Apgaismība.
4. Apskaidrība/Apskaidrošana.
5. Augšāmcelšanās.
6. Debesbraukšana.
7. Valdīšana Universā.
(„Tie valdīs kopā ar Kristu tūkstoš gadu...“ Atkl.21:6)
Jāpiebilst, ka visa ceļa garumā un nepārtraukti – gan indivīdam, gan visai civilizācijai – tiek sniegta gan taktiska, gan stratēģiska palīdzība no Augstākām Debesīm.
Vēl atliek piebilst, CEĻŠ nebeidzas, bet turpinās. Jo tas ir bezgalīgs.
Tik daudz par meditāciju šoreiz.
Kristus ir Augšāmcēlies!
Viņš patiesi ir Augšāmcēlies!
Lai jums ir svētīgs Lieldienu laiks!
Mācītājs Raimonds Sokolovskis
P.S. Katrs/a, kas grib un prot, var par visām rakstā paustajām pozīcijām pārliecināties personīgi, ja apgūst Jauno Stratēģiju Protestantismā. SĀCIET TIK PRAKTIZĒT KRISTŪ!
(skat. laikrakstā „Latvietis“ Nr. 881 rakstu „Jauna Stratēģija Protestantismā XXI-XXII gadsimtam: Ko darīt?“, tur lietotie citāti: prāv.Modris Plāte, Dr.Juris Cālītis, prāv.Helga Jansone;
par meditāciju skat. Dr. Juris Rubenis Ventspils retrīta centrs „Elijas nams“ elijasnams.lv, un par „Past Life Therapy“ skat. Dr. Lorna Jackson Melburnā „Soul Regression Therapy“, spiritualregression.com.au u.c.;
Bībelē skat. Mt.6:6, Fil.4:8, Rom.12:2, I Kor. 2:10, Kol.3:2, 1.Tes.5:17,u.c.)