|
|
Laiks Latvijā: |
Latvijas viesi paradīzes nomalē Tasmānijas dienvidos
Pavadīta jauka diena
Laikraksts Latvietis Nr. 890, 2026. g. 9. apr.
Maruta Dēliņa-Tauriņa -
Ieteikt draugiem.lv
Lettoņi un Elizabete Bičevska. FOTO Mārtiņš Bičevskis.
Lettoņi ar omāru. FOTO Mārtiņš Bičevskis.
Elizabete Bičevska ar nama tēvu, Kārli Hibardu (Carl Hibbard). FOTO Maruta Dēliņa-Tauriņa.
Korp! Lettonia Latvijas grupa viesojoties Recherche līcī, Tasmānija. Centrā Mārtiņš Bičevskis. FOTO Maruta Dēliņa-Tauriņa.
Lettoņi Rešerše (Recherche) līcī. FOTO Maruta Dēliņa-Tauriņa.
Pie valzivja skulptūras Koklkrīkā (Cockle Creek). FOTO Maruta Dēliņa-Tauriņa.
Selonijas cirķelis iezīmēts jūrmalas smiltīs. No kreisās: Latvijas Goda konsuls Mārtiņš Bicevskis ar savu viesi. FOTO Maruta Dēliņa-Tauriņa.
Izbrauciens ar motorlaivu makšķerēt uz pāris stundām. FOTO Maruta Dēliņa-Tauriņa.
Bumerangu mešana kaimiņa īpašuma zāļajā. FOTO Mārtiņš Bičevskis.
Latvijas Goda konsuls Tasmānijā Mārtiņš Bičevskis pieņem mājās mātes uzslavas ordeni par ļoti sekmīgi izdevušos turneju pa Austrāliju, kuru viņš noorganizēja savas korporācijas Lettonia biedriem. Aiz viņa Elizabete Bičevska. FOTO Maruta Dēliņa-Tauriņa.
Saulains rīts Tasmānijas dienvidos Rešerše (Recherche) līci. Rosāmies pa māju, klājām galdu, gatavojam pusdienas, priecājamies par labo laiku un klausāmies Sidnejas Latviešu biedrības vīra kora 60 gadu dibināšanas koncerta disku.
Agrāk no rīta sarunājamies ar mūsu Mārtiņu Bicevski, Latvijas Goda konsulu Tasmānija, kurš noslēgs savu korporācijas Lettonia Austrālijas apmeklējumu pie mums Tasmānija ceturtdien, 5. marta, apskatot dabas skaistumus, makšķerējot, pastaigājoties, peldoties, piedaloties īpaši organizētas bumerangu mešanas sacensības un, protams, baudot pusdienas un vakariņas mūsu mājās, Rešerše līča krastā 100 km attāluma no galvaspilsētas Hobartas.
Nepacietīgi gaidām un beidzot piebrauc divas mašīnas, un mūsu ciemiņi ir klāt. Dabūjam pabrīnīties, ka septiņi gari un stalti vīrieši kopā ar Mārtiņu un sievu Elizabeti varēja sasēsties divās nelielās automašīnās un vēl justies dzīvi pēc divu stundu brauciena! Viņu nogurušās sejas liecināja visu!
Bet nekas. Gaidīšana izbeigusies un viesi klāt. Pat Kantu grāmatas bija viesiem rokas un tas laikam nozīmē, ka gaidāma dziedāšana.
Un tā arī notika, ka ienākot pēc iepazīstināšanas un sarokošanās viesi uzsauca pazīstamo tautas dziesmu, „Mazs bij tēva novadiņš“.
Ļoti sirsnīgs sākums neaizmirstamai pēcpusdienai.
Pēc gara ceļa bija jāizlādē atvestie dzeramie un, protams, arī jānobauda.
Tad mājas māte uzrunāja viesus, kā arī pateicās Mārtiņam un Elizabetei par jauko ideju atvest savus ciemiņus pie mums.
Sekoja viesu pacienāšana ar vietējā līcī ķerto omāru (lobster) vai vēzi. Sekoja plašas runas par vēžu ķeršanas tehnikām šeit Austrālijā, kā arī Latvijā, jo daži no ciemiņiem ir rūdīti makšķernieki Latvijā. Visi tomēr vienojas, ka garša vienreizēja, vienalga, kur tā ķerta.
Otrs gardums, kurš ir katram viesim noteikti jāizbauda ir vietējās austeres. Tās arī tika baudītas ar lielu prieku.
Sarunas turpinājās – dienas plāni apstiprināti un tad laiks pusdienām.
Piedāvājums plānots kā pārsteigums, kurš viesiem jāuzmin pēc ēšanas.
Piedevām visiem pazīstamie skābie kāposti, vārīti kartupeļi, maizīte.
Tad, „Mini, manu minamo“, un atbildes bija dažādas – vēršu gulaša , briežu vai bebra gulaša??
Tad atklājas, ka jāvaicā saimniekiem, ko tad īsti ēdām?
Atbildējām – ķengura gulaša Tasmānijas gaumē, lai cildinātu mūsu delikatesi. Daži brīnījās, ka gaļa var būt tik mīksta ? Viens viesis, kurš nodarbojas brīva laika ar medīšanu uzslavēja maltīti, un mēs, protams, bijām gandarīti, ka mūsu izvēle izdevusies.
Pēc kārtīgas maltītes sekoja vairākas nodarbības. Pastaiga pa apkārtni, īss brauciens ar automašīnām uz netālo metāla vaļa skulptūru jūras krastā, kur viesi varēja nofotografēties. Atpakaļceļa daži drosmīgi ielēca līča vēsajā ūdeni, bet ilgi tur nepalika. Tai paša laikā viena grupiņa izbrauca ar motorlaivu makšķerēt uz pāris stundām.
Visenerģiskākā nodarbība bija bumerangu mešana kaimiņa īpašuma zāļajā. Tur nu gan bija prieks noskatīties ciemiņu spēku un izturību panākt, lai metot bumerangu tas atgriežas pie metēja. Tas ļoti sekmīgi izdevās trim metējiem.
Kafijas pauze ar pavlovas kūku deva iespēju visiem uzlādēt dienas cukura devu un enerģiju un turpināt sarunas un savstarpēju iepazīšanos.
Pirms došanās mājup, protams, atkal jāiemalko un jāuzēd, šoreiz cīsiņus ar skābiem kāpostiem.
Debesīm mainot krasu no koši zilam un gaiši rozā, vakars tuvojas un viesi sāk gatavoties atpakaļ braucienam. Bet vēl pirms izbraukšanas kopīgi jānodzied vēl dažas dziesmas. Silta, sirsnīga atmosfēra un prieks par jauniegūtajiem draugiem. Vienalga, cik daudz okeānu šķir latviešus, šādi brīži liecina par mūsu kopīgiem ceļiem, domāšanu un garu mantu uzturēšanu.
Paldies korp! Lettonia Latvijas pārstāvjiem par iespēju pavadīt jauku dienu ar jūsu kompānija mūsu paradīzē Tasmānijas dienvidu nomalē!
Maruta Dēliņa-Tauriņa
Laikrakstam „Latvietis“
SLUDINĀJUMI
