Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Latvieši ir brīnumtauta. Kā citādi var raksturot tautu, kurā sirmgalvji var izdzīvot ar tikai vecuma pensiju, un bezdarbnieki vēl atrod ko ēst pēc tam, kad izbeidzās bezdarbnieku pabalsts – 8 mēnešus vai mazāk kopš nonākšanas bezdarbnieka statusā.

Mēs vēl atceramies tā saukto „simtlatnieku programmu“, jeb oficiāli – Aktīvās nodarbinātības pasākums „Darba praktizēšana pašvaldībās ar stipendiju“. Programma tika ieviesta 2009. gada septembrī kā „drošības tīkls“ globālās finanšu krīzes laikā, kad bezdarba līmenis Latvijā strauji pieauga. Tā oficiāli noslēdzās 2011. gada decembrī.

Programmas nosaukums „simtlatnieki“ radās no stipendijas apmēra – tie bija tieši 100 lati mēnesī (pirms nodokļu nomaksas tur nekas netika rēķināts, jo tā bija stipendija, nevis alga). Pārrēķinot eiro, tie būtu aptuveni 142,29 €. Bezdarbnieki veica mazkvalificētu darbu pašvaldību teritorijās – visbiežāk tā bija ielu slaucīšana, parku uzkopšana, malkas zāģēšana vai sniega tīrīšana. Bet tam arī bija ierobežots laiks – viens cilvēks programmā parasti varēja piedalīties ne ilgāk par 6 mēnešiem gada laikā. Programmu lielā mērā finansēja Eiropas Sociālais fonds (ESF), un tā kļuva par vienu no redzamākajiem simboliem Latvijas „taupības režīmam“ krīzes gados. Kopumā tajā piedalījās desmitiem tūkstošu iedzīvotāju.

Pēc programmas slēgšanas Labklājības ministrija un Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ieviesa mērķtiecīgākas programmas, tostarp algoti pagaidu sabiedriskie darbi: Šis ir tiešais „simtlatnieku programmas“ pēctecis, kas saglabājās pašvaldībās, taču ar stingrākiem nosacījumiem un mazāku dalībnieku skaitu.

Jaunā Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma versija, kura stājās spēkā šī gada 1. aprīlī, satur papildus punktu: „Bezdarbnieka statusa zaudēšanas pamats ir: ...15) tādu ienākumu gūšana, kas ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, ...“

Tas vienkārši nozīmē, ka, ja bezdarbnieks godīgi nopelna kaut vai vienu eiro, tad viņam atņem bezdarbnieka statusa un pilnībā aptur pabalstu.

2025. gada beigās „īstais“ bezdarbnieku skaits bija ap 68 000 cilvēku, jeb 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Toties ar „oficiālo“ bezdarbnieka statusa bija tikai ap 44 000 cilvēku, jeb 5,0%. Jāsecina, ka „oficiālais“ skaits samazināsies pēc likuma grozījumiem stāšanās spēkā. Tātad ap 24 000 bezdarbnieku bez statusa un bez pabalsta.

Patiešām, latvieši ir brīnumtauta.

GN
2026. g. 9. aprīlī