|
|
Laiks Latvijā: |
Ausekļa zvaigzne tiešām nenoriet!
Alojā ar plašu vērienu un siltām sirdīm atzīmēja dzejnieka Ausekļa 175. un koru jaunrades konkursa 20. gadadienu
Laikraksts Latvietis Nr. 866, 2025. g. 9. okt.
Anita Mellupe -
Ieteikt draugiem.lv
Ausekļa vārdā nosauktā skola Alojā ir lieliska, tajā mīt patiesi latvisks gars. FOTO Anita Mellupe.
Guna Grote-Majore, Inese Uibu un Gunta Ristameca, izkāpušas no „Dzejas autobusa“, nu var piebiedroties koncertu apmeklētāju pulkam. FOTO Anita Mellupe.
Ēriks Ešenvalds koncertā apsēdies pēdējā rindā, no viņa sejas nepazūd laipnas sirsnības smaids. FOTO Anita Mellupe.
Martai Sproģei šī diena noteikti ilgi paliks atmiņā. FOTO Anita Mellupe.
Māra Skride, Ēriks Ešenvalds, Selga Mence un diriģente Laimdota Ivule. Māra: „Neviens konkurss nav noticis bez žūrijas priekšsēdētājas Selgas Mences, iesākumā žūrijā strādāja arī Romualds Kalsons un Uģis Prauliņš, vēlāk – es pati un Ēriks Ešenvalds.“ FOTO Anita Mellupe.
Par lielisko sarīkojumu visiem pateicās Limbažu novada pašvaldības kultūras pārvaldes vadītāja Evija Keisele. Sarīkojumā piedalījās arī novada Domes priekšsēdētāja Sigita Upmale. FOTO Anita Mellupe.
Skanot dziesmai „Bērna prieks“, pie klavierēm mūzikas autors Ēriks Ešenvalds, harizmātiska personība. FOTO Anita Mellupe.
Airas Birziņas meiteņu koris „Tiara“ spēj apburt jebkuru auditoriju. FOTO Anita Mellupe.
Anna (Annele) Veismane Ādažu Mākslas un mūzikas skolā bērnus skolo tieši komponista prasmēs,– atrodot šim sirdsdarbam laiku, lai cik piepildīta visa garā diena. FOTO Anita Mellupe.
Ineta Laizāne Alojā ir tik ļoti cilvēks savā vietā, cik vien to var gribēt un spēt! FOTO Anita Mellupe.
Tagad, kad modē meklēt ciltsrakstus, Krogzemju Mikum tādus neatrast, viņam nebija dzīvesbiedres un mantinieku. Bet viņa dzejas vārdu un dzejas pazīst latviešu bērni visā pasaulē. Dzejnieks Auseklis (1850-1879) piedzima Ungurpils „Sīpolos“, puisis ar gaišo galvu un kuplo matu rotu sapņoja kļūt skolotājs. Cimzes skolotāju institūtā viņš norūdījās par pārliecinātu muižniecības un baznīcas noliedzēju. No maizes darba par brīvdomību viņš esot atlaists pat 8 reizes!
Laikabiedri viņu atminējušies kā nepiekāpīgu karstgalvi un 1. Vispārējo dziesmu svētku dalībnieku! Literatūras pētnieki Ausekļa laiku raksturo kā sentimentālisma uzplūdus, bet Auseklis nerakstīja mīlas dzeju, viņš cildināja mūsu tautas senvēsturi un aicināja uz Atmodu.
Citēšu rindas no Ausekļa „Pēdējā lībieša domas pie Salacas ietekas“:
Lai nemirstīgais latviets, mūsu brālis,
Vēl gadu tūkstošus ap tevi dej.
Lai tas ar piemin mūs, kas tumsā snaužam,
Kad slavas darbus tas zem saules dar'.
Un kamēr viņš vēl dzīvos Baltās krastos,
Mēs arī līdz ar viņu dzīvosim.
Nudien, Auseklis nevarēja iztēloties nedz to, ka viņa „Gaismas pils“ kļūs par latviešu ikonisko himnu, nedz to, kāds izskatīsies 2025. gada 27. septembris Alojā. Šajā dienā Ausekļa nemirstību apliecināja četri simti skanīgu bērnu balstiņu. Klausītāji, kopā ar koristiem dziedot Dar' man tēvis pastaliņas, piecēlās kājās. Kora dziesmu jaunrades konkurss ar raženo divu desmitu gadu pastāvēšanu bija kā dzejniekam veltīts lauru vainags.
Ausekļa dzimtajā pusē konkursa tradīcijas aizsācējas bija un joprojām ir diriģente Māra Skride un Alojas kultūras ministre Ineta Laizāne. (20 gados konkursā piedalījušies 153 autori, iesniegta 271 dziesma.)
Tātad: Ausekļa 175. dzimšanas diena. Tā bagātināta ar dažādiem krāsainiem notikumiem, kuri tieši apskaužami turējās kopā – kā kārtīga koristes sapīta bize. Pats pirmais Ausekli sveicināt steidzās Alojas jauktais koris „Ale“. Programmā nākamais – „Dzejas autobuss“ ar Limbažu novada literātēm Guntu Ristamecu, Inesi Uibu un Gunu Groti-Majori. Ceļojums, kurā viena no pieturām bija Ausekļa dzimtās mājas „Sīpoli“, noslēdzās skolas fasādes priekšā pie Ausekļa krūšutēla.
Pamatskolā, skanot Rīgas Doma kora meiteņu korim „Tiara“ Airas Birziņas vadībā, aktu zālē valdīja klusums kā operas izrādē. Šajā koncertā tika pirmatskaņotas bijušo konkursa dalībnieku – tagad profesionālu mūziķu – speciāli šai dienai komponētas dziesmas. Arī savulaik konkursam veltītā Uģa Prauliņa dziesmu ar Ausekļa vārdiem „Latvju tautas rīts“. Solvita Sējāne prezentēja pēc skaita jau ceturto izdevniecības „Musica Baltica“ izdoto nošu krājumu, kurā apkopotas 2019.-2024. gados konkursā godalgotās dziesmas. Pirmo izdevuma eksemplāru publiski saņēma 12 gadīgā Marta Sproģe, kuras dziesma „Zvirbulim pazuda māsa“ (Ojāra Vācieša vārdi) jau nodrukāta krājumā.
Vienlaikus koncertam skolā Alojas kultūras namā demonstrēja filmas. „Dziesmu avoti 1866“ – par pirmajiem skolēnu koru svētkiem, kas 1866. gadā notika Lazdonā. Ar īpašu interesi tika gaidīta otrā – Alojas jauniešu (Markusa, Emīla, Andreja, Undīnes un Marka – visi koristi!) uzņemtā filma „Pa Ausekļa pēdām…“ – apceļojot vietas Latvijā, kurās savā neilgajā mūžā dzīvojis un strādājis Auseklis. Filmā iekombinēti alojiešu koristu 2005. g. Sanktpēterburgā (tajā pilsētā 1897. g. dzejnieks mira no izsituma tīfa) videokasetēs safilmētie kadri. Aktīvie jaunieši apvienojušies grupā „Spriegums“, tālab filmā skan viņu pāradītā mūzika.
Konkursa noslēguma koncertam „Gaismu sauca“ Alojas pamatskolas sporta zāle izrādījās pat par šauru! Sabraukuši bija 12, galvenokārt mūzikas skolu, kori. Lūdzu, pacietību, jo jānosauc visi: Vidzemes jūrmalas MMS koris (diriģente Ināra Freimane), A. Dombrovska Rīgas MS koris „Strautiņš“ (Laimdota Ivule), Rīgas Ķengaraga MS koris (Inga Krastiņa), Jelgavas MVS meiteņu koris „Allemanda“ (Edīte Bergmane), Smiltenes MS koris „SOL“ (Baiba Žēbina), Strenču MS koris „Somnium“ (diriģente Inese Niklaviča), Alojas MMS vokālais ansamblis (Anita Āriņa), Rīgas 6. vidusskolas koris (Inta Godiņa, pats kuplākais – 70 bērnu!), J. Mediņa Rīgas 1. MS jaunāko klašu koris un meiteņu koris „Vivace“ (Andra Fenhane, Alise Koknēviča-Upīte), Vecumnieku MMS koris „Via Stella“ (Liene Batņa), Rīgas Doma meiteņu koris „Tiara“ (Aira Birziņa). Koncerta programmā bija koru pašu izvēlētas konkursā dažādos gados godalgotās dziesmas. (MM – mākslas un mūzikas skola.)
Apvienotais koris Airas Birziņas vadībā lieliski skandēja 1. konkursā (2005) godalgoto Andra Kontauta „Cīrulīt's modrainīt's“ (V. Plūdoņa vārdi) un konkursam veltīto Selgas Mences „Saulīti“ (K. Skalbes vārdi), Ērika Ešenvalda „Bērna prieks“ (A. Mešķes vārdi, komponists bija pie klavierēm). Un, protams, Jāzepa Vītola un Ausekļa dziesmu „Uz skolu“, tajā diriģenta grožus cita pēc citas pārņēma vairākas diriģentes.
Koncerta mākslinieciskā vadītāja – Māra Skride programmu – 17 dziesmas – bija izplānojusi ļoti pārdomāti. Emocionāli saviļņojošo vakaru lieliski vadīja Anna Veismane (Latvijas Radio 3 „Klasika“). Novadniekiem nav noslēpums, ka Annele visus šos 20 gadus domās un darbos mūzikā bijusi līdzās māmiņai – Mārai Skridei.
Par konkursu, dziesmas ļoti diskrēti tiek vērtētas divās kategorijās: dalībniekiem līdz 16 un dalībniekiem līdz 30 gadiem. Žūrijai zināms vienīgi jaunā komponista vecums – nedz vārds, nedz dzīves vieta. Māra Skride publiski sajūsmināti pieminēja pirmo iesūtītā darbu autoru: „Kāds Latgales puisēns dziesmiņu „Mana baltā Baltinava“ bija uzrakstījis ar roku, tad nekādu palīgrīku vēl nebija. Viņš neieguva balvu, neizauga par mūziķi, bet šis notikums kā gaismas stariņš konkursa veidotājus iedvesmojis līdz šodienai.“ Īpašām atmiņām ļāvās arī Ēriks Ešenvalds, viņa rokās reiz bija nonācis 1977. gadā uzņemtais foto ar Paulīni Bārdu (kad nākamais komponists Ēriks vēl neprata pat staigāt) – viņa dziesmu tekstu autori. Šajā svētku reizē komponists paspējis pabūt lieliski sakoptajos „Rumbiņos“ un atradis arī to soliņu. „Tā mēs satikāmies“, teica komponists, un ir pamats domāt, ka koncertā nebija tāda klātesošā, kurš komponista saviļņojumu nesaprastu…
Protams, komponisti un diriģentes saņēma Limbažu novada pašvaldības ziedus un balvas, Nacionālā kultūras centra atzinības rakstus. Arī sveces – kā gaismas simbolu – un sirdis sildošus vārdus. Pēc lielkoncerta dalībnieki devās sveču izgaismotā ceļā uz dzejnieka Ausekļa atdusas vietu Alojas kapsētā.
Svētku noslēgumā bija pieteikts vēl kāds ļoti intriģējošs pasākums. Bibliotēkā SALA (Alojas pagasta Ungurpilī) – dejas izrāde „Līb mytkud Salatsel“ lībiešu domas pie Salacas. Ausekļa dzeja, D. Stalta mūzika, A. Grīnvaldes horeogrāfija, A. Siminas teksts, deju kopa „Lauga“.
Redz, kā vēl Auseklis tika iepriecināts: lībieši Salacas krastā, un ne tikai tur, par spīti pesimistiskām prognozēm – turas joprojām! Esam ar dziesmām un valodām pārbagāti. Un šur tur arī uz lielceļa parādās uzraksti lībiešu valodā.
Anita Mellupe
speciāli Laikrakstam Latvietis
SLUDINĀJUMI
