|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 825, 2024. g. 12. dec.
Raimonds Sokolovskis -
Kosmiskais Portāls. FOTO R.S.&AI Imagine.
Starptautisko Neitralitātes Dienu (International Day of Neutrality) pasaulē atzīmē 12. decembrī kopš 2017. gada, kad ANO Ģenerālā Asambleja to iekārtoja kā dienu, kurā atzīmē neitralitāti un starptautisko attiecību principus. Tā pasvītro neitralitātes nozīmi konfliktu risināšanā un miera uzturēšanā, kā arī diplomātijai un starptautiskai sadarbībai. Šogad šai tēmai esmu veltījis savu rakstu Mēness Varavīksne.
Uzreiz jāteic – vārdā Mēness ietvertas divas nozīmes: Moon un Month (angl.). Tās atšķir rakstība vārda galotnē: Mēness – Moon, un Mēnesis – Month. Šoreiz runāsim par Mēnesi kā Zemes dabisko pavadoni, resp. – Moon.
Mazliet par Mēness raksturlielumiem. Mēness atrodas Zemes orbītā vidēji 384 400 km attālumā no Zemes. Tas nozīmē, ka gaismas stars ceļo no Zemes uz Mēnesi (un pretēji) apmēram vienu sekundi un divdesmit astoņas simtdaļas. Gaismas ātrums kā zināms, ir apm. 300 000 km sekundē. Mēness riņķo ar vidējo ātrumu 1.022 km/sek orbītā ap Zemi. Mēness izmēri salīdzinoši ir ¼ no Zemes izmēriem. Un gravitācija ir par 83,3% (vai 5/6) mazāka nekā Zemes gravitācija. Atceroties, ka svars ir mērvienība, kas izsaka divu objektu gravitacionālo pievilkšanās, tad uz Mēness katrs objekts sver tikai 17% salīdzinot ar tā svaru uz Zemes. Iedomājieties – cik tālu var aizlēkt, ja palēcās uz Mēness! Astronautiem droši vien bija daudz jautrības...
Mēness atrodas sinhronā rotācijā ar Zemi, tāpēc uz Zemi vienmēr ir pavērsta tā viena puse. Mēness ir otrais spožākais debess ķermenis pēc Saules, raugoties no Zemes. Mēness virsmas atspīdums – mazliet pārsniedz novalkāta asfalta atspīdumu.
Mēness atmosfēra satur Hēliju, Argonu, Neonu, Nātriju, Kāliju (Potasium), Ūdeņradi (Hydrogen) un Radonu. Jaunākie atklājumi, ka uz Mēness virsmas atrodas arī ūdens H2O, sasalušā formā.
Padomju automātiskā zonde Luna 2 pirmo reizi sasniedza Mēnesi 1959. gadā, un 1966. gadā uz Mēness nolaidās Luna 9. Savukārt Luna 10 kļuva par mākslīgo Mēness pavadoni. Amerikāņu lidaparāts Apollo 8 ar astronautu komandu uz borta, pirmo reizi sasniedza Mēnesi 1968. gadā, bet 1969. gadā 20. jūlijā Apollo 11 nogādāja turp astronautus, kas uz Mēness izkāpa un pastaigājās pa tā virsmu. „Tas ir viens mazs solis cilvēkam, un viens milzīgs lēciens cilvēcei“, teica Armstrongs. („That's one small step for a man, one giant leap for mankind“). Pavisam sešas astronautu komandas ir staigājušas pa Mēness virsmu līdz šim (mūslaikos, R.S.).
Mēness ārējā forma ir lode, ko klāj pabiezs putekļu slānis. Kas attiecas uz Mēness iekšējo saturu, ir novērotas dīvainības. Kad eksperimentējot uz Mēness tika nogāzts viens no pētnieciskajiem satelītiem, tad visiem par izbrīnu reverberācijas viļņi (reverberation) vēl ilgi turpināja kustināt oscilogrāfa (oscillograph) šautriņu, kas notiek tad, ja uzsit pa sfēru ar tukšu vidu. Mēness turpināja veselu stundu skanēt kā zvans... Uz YouTube var šos video apskatīt.
Šodien tiek veikti NASA raķešu izmēģinājumi, lai pēc 50 gadu pārtraukuma atgrieztos uz Mēness, uz palikšanu. Tiek arī gatavota komanda, kas ar lidaparātu Artemīda (grieķu mitoloģijā Apollo māsa) dotos uz Mēnesi visdrīzākā laikā (skat. ref.). Tam nolūks ir radīt stacionāru Mēness koloniju, kā arī izveidot bāzi lidojumam uz Marsu.
Saskaņā ar mitoloģisko mantojumu – Mēness ir samērā biezi apdzīvots, iespējami – tā iekšienē. Par to vēstī daudzu tautu teikas, leģendas un mīti. Šodien seno kultūru pētniecības aprindās arvien vairāk šo informāciju mēdz saistīt ar varbūtēju ārpuszemes civilizāciju klātbūtni, kas senatnē varēja būt bijuši kā nedalāma vienība ar Zemiešu kultūru, dažādos vēsturiskās attīstības posmos. Tāpēc par Mēness izpratni domas dalās.
Šai sakarā pieminami artefakti arī uz Zemes, kā piemēram seno Maiju skulptūras (Mayan), to skaitā slavenais Palengas Astronauts. Pēc dažu pētnieku domām tas varbūtēji ataino cilvēku pie Kosmiskā lidaparāta vadības pults (skat. „The Palenque Astronaut“).
Saskaņā ar Visuma saziņas praktiķiem (channeling), kā Latvijas Lepnums 2008 – Matīss Barkovskis, amerikāņu kinematogrāfs Darryl Anka/Bashar, un daudziem citiem – cirkulē apbrīnojami vienāda informācija attiecībā uz Mēnesi. Un proti, Mēness ir Kosmiskā Bāze. Vai pareizāk teikt – uz tā atrodas Kosmiskā bāze – daudzām multisolārām civilizācijām. Tās tur galvenokārt nodarbojas ar Zemes kultūru pētniecību, un dara to jau kopš sirmas senatnes. Tām ir sadalītas pētnieciskās teritorijas uz Zemes, ko mēdz saukt arī par Egregoriem. Vecās kultūras tos atpazīst kā Mēness dievus. Tie reizēm arī apciemojuši Zemi.
Saskaņā ar Oliveru Huntingtonu – jau 1837. gadā Džons Smits (John Smith, reliģiska grupa The Church of Jesus Christ of Latter-day Saints) bija teicis: „Mēnesi apdzīvo humanoīdi vīrieši un sievietes, kas sasniedz ap 1000 gadu vecumu. Tie ir apmēram 6 pēdu (1,82m) garumā, un ģērbjas uniformās, kas atgādina Kvakeru stilu“ (Quakers, reliģiska grupa, Protestantismā nozarojums Anglijā 17. g.s.).
Interesanti, ka savstarpēji neatkarīgi mūsdienu Visuma saziņas praktiķi (channeling) sniedz līdzīgu ainu Mēness Bāzes iemītnieku aprakstā. Šķiet, ka Cilvēcei šai laikmetā no jauna tiek pavērtas durvis uz Visuma pētniecību – organizētā un miermīlīgā formā. Karantīna tiek pakāpeniski samazināta, bet vēl netiek atcelta. (skat. LL Nr.736 rakstu „Karantīna vai tīkls?“)
Mēness ir neitrālā zona. Ja kāda Kosmiskā civilizācija piesakās uz Zemes izpēti – kādus augus vai kādu sugu, tad tiem ir jāietilpinās 100% Mēness Bāzes un visa šī Galaktiskā sektora divos nolikumos.
Pirmā Direktīva attiecas uz ārpolitiku un skan: „Tev nebūs iejaukties citu civilizāciju attīstībā.“ Tomēr eksistē dažādi izņēmumi šai direktīvai – tādi, kas balstās uz Universālo Mīlestības bausli.
Otrā Direktīva nosaka: „Tev būs mierīgi līdzās pastāvēt ar citām pētnieciskām civilizācijām.“ Tas attiecas uz Mēness Bāzes iekšējo kārtību. Ja kādai Kosmiskai grupai tiek sniegta iespēja nodarboties ar zinātnisko vai jebkādu neitrālu izpēti uz Mēness Bāzes, tad tai tiek arī nodrošināti visi vajadzīgie apstākļi, lai to veiktu. Nosēsties uz Zemes pagaidām aizliegts. Tam ir tiešs sakars ar Karantīnu, kā arī šoku, ko varētu izjust Zemes civilizācija, piedzīvojot Kontaktu en masse. Tāpēc mūsdienu kultūrā – apzināti vai neapzināti – Cilvēce pakāpeniski tiek tam sagatavota.
Šī gadsimta gaitā saskaņā ar publikācijām (mass media) kā grupu tā individuāli kontakti palēnām pieaug gan skaitā gan intensitātē. Sagatavošanās notiek pirmkārt jau atziņā, ka mēs Universā neesam vieni un nekad neesam bijuši vieni, kā tas ir atspoguļots jau Cilvēces Lielajos Tekstos. Bībelē Ecēhiels par savu sastapšanos (CE5, close encounter of the fifth kind) stāsta: „Es redzēju – piepeši nāca stipra vētra no ziemeļiem, pacēlās liels mākonis ar uguni, tam bija spožums visapkārt un pašā vidū spulgoja kaut kas kā spilgti mirdzošs metāls. Tam vidū bija redzami četri dzīviem radījumiem līdzīgi veidojumi: tie bija cilvēkiem līdzīgi tēli.“ Agregāts nosēdās (landing) un vēlāk tie arī komunicēja ar Ecēhiēlu personīgi un tieši (sk. Ec. 1.nodaļu).
Otrkārt, virziens uz to notiek globālā Garīgajā briedumā, kas nozīmē: 1) Cilvēces brāļu un māsu mīlestībā, sadarbībā, aprūpē un vienotībā. 2) Cilvēces metafiziskajā atziņā – kas mēs esam, un proti: Gars, Dvēsele un Miesa. 3) Cilvēces Dievatziņā. 4) Cilvēces dažādības un Varavīkšņotās dabas daudzveidības atziņā – kā vērtībā, kurai jābūt un jāplaukst, un kura arī ir un plaukst. Līdzīgi kā attīstītā demokrātiskā sabiedrībā.
„Ir dažādi spēki, bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem,“ atgādina apustulis Pāvils.
Mācītājs Raimonds Sokolovskis
(skat. Erich von Daniken & Dr. Francisco Puentes „Chariots of the Gods“, kā arī uz Youtube video „Buzz Aldrin Confirms UFO Sighting in Syfy's 'Aliens on the Moon“, kā arī Laikrakstā „Latvietis“ Nr.736 Veltījums starptautiskajai cilvēces brālības dienai – rakstu „Karantīna vai Tīkls“, un arī tēmas ilustrācijai grupas Enigma dziesmu „I Am Sitting On The Moon“, u.c.;
Bībelē skat. I Moz. 6:11, Jņ.:14:6, Jņ. 10:9, Jņ.8:12, Jņ.10:14, u.c.)