LAAJ pārskats

2024. gads Latvijai varētu būt izšķirošs, Eiropas valstīm gaidot Amerikas politikas virzienu Ukrainas cīņā pret Krievijas iebrukumu. Jautājumi, kas izriet no ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem, ir sarežģīti. PBLA valdes priekšsēdis Pēteris Blumbergs ir uzrakstījis apsvērtu un pārdomātu analīzi, kas lasāma:
https://www.la.lv/latvija-lidz-sim-ir-pildijusi-savus-majas-darbus-un-ari-turpina-to-darit-pbla-priekssedetajs-verte-vai-trampa-ievelesana-apdraud-vina-vaditas-organizacijas-panakumus

Mums Austrālijā un Jaunzēlandē bija privilēģija uzņemt, kā 18. novembra valsts svētku goda runas teicēju, Latvijas dižgaru – Sandru Kalnieti. Sandra ir viena no mūsdienu Latvijas izcilākajām personībām. Dzimusi Sibīrijā, viņas personīgie bērnības memuāri Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos (2001) aizkustināja – un izglītoja – lasītājus visā pasaulē.

Sandra Kalniete savu mākslas vēsturnieces karjeru iepauzēja, lai kļūtu par vienu no neatkarības atgūšanas kritiskajām vadonēm. Viņa vēlāk pildīja vairākus nozīmīgus vēstnieka pienākumus Latvijā, tostarp būdama Ārlietu ministre (2002-2004) un deputāte Saeimā. Patreiz Kalnietes kundzei ir ceturtais pilnvaras termiņš Eiropas Parlamenta deputātes amatā, un atrodoties Austrālijā, tika apstiprināta viņas iecelšana par parlamenta galveno ziņotāju Krievijas jautājumos.

Sandra Kalniete ir dedzīga Ukrainas brīvības atbalstītāja un iestājusies par tās pretestības atbalstīšanu Krievijai. Savā Valsts svētku uzrunā Sandra uzsvēra karu kā kritisku Latvijas nākotnes drošībai. Uzrunu Mūsu Latvija – dziļāka, drošāka, plašāka var lasīt laikrakstā Latvietis Nr. 824 (https://www.laikraksts.com/raksti/13150)

Austrālijas galvaspilsētā Kanberā Sandra Kalniete uzrunāja diplomātisko un ārlietu kopienu Latvijas vēstniecības Valsts svētku pieņemšanā, kā arī tikās ar Austrālijas Tirdzniecības un tūrisma ministru Don Farrell. Uzrunāja vietējo Kanberas latviešu kopienu svētku sarīkojumā. Sandra uzstājās līdzīgos pasākumos katrā no pārējām sešām Austrālijas pavalstu galvaspilsētām un arī Kraistčērčā, Jaunzēlandē. Nogurdinošs un prasīgs bija darba grafiks, pārlidojot Austrālijas plašo kontinentu, iekļaujot Jaunzēlandi – 15 dienās viesojoties 8 latviešu centros.

Esam ārkārtīgi pateicīgi un pagodināti, ka Sandra Kalniete pieņēma mūsu aicinājumu. Pateicamies arī Latvijas vēstniekam Marģeram Kramam un vēstniecības darbiniekiem par daudzveidīgo atbalstu Sandras vizītes laikā. Sirsnīgs paldies sarīkojuma rīkotājiem un Kalnietes kundzes viesmīļiem!

Atbalsts „Likteņdārzam“

Kopā ar Vili Vītolu, Vītolu fonda dibinātāju, Sandra Kalniete ir bijusi dzinējspēks piemiņas vietas – Likteņdārza – izveidošanā. Likteņdārzs ir kļuvis par vietu ar īpašu nozīmi, kur apmeklētāji var izprast Latvijas tautas pārciesto okupācijas gados un šīs traģēdijas sekas. Likteņdārzs ir veltījums visām Latvijai zudušām dvēselēm. Ziedojumus, kurus ieguvām Sandras apmeklējumā katrā pilsētā, tuvākajā laikā tiks Likteņdārzam, kā apvienots ziedojums, nosūtīts no „Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu kopienām“. Ikviens, kurš vēlas vēl piedalīties ziedojumu akcijā, var to veikt:

• pārskaitot ziedojumu LAAJ kontā: „Latvian Federation of Australia and New Zealand” BSB 704 235, konta nr. 00017455, atzīmējot ziedojuma mērķi kā LD un savu vārdu,
• caur mājaslapu www.laaj.org.au, spiežot „Donate“ pogu,
• vai sazinoties ar mani: laaj.priekssede@gmail.com

LAAJ gadskārtējā ziedojumu akcija

LAAJ pagājušo mēnesi pēc iespējas plaši izplatījusi savu ikgadējo līdzekļu vākšanas akcijas brošūru. Saņemtie ziedojumi tiek izmantoti, atbalstot vietējās organizācijas Austrālijā un Jaunzēlandē, kuras īsteno projektus un aktivitātes ar mērķiem atbalstīt latviešu valodas un kultūras uzturēšanu, īpaši mūsu jauniešiem un ģimenēm ar jaunākiem bērniem caur Annas Ziedares Vasaras vidusskolu, 3x3 ģimeņu saietiem un bērnu vasaras nometni Tērvete.

Pateicos ik vienam, kas jau ir ziedojis! Aicinu jaunus ziedotājus pievienoties mūsu atbalstītāju saimei. Ziedojumus var veikt līdzīgi kā augšminētajā informācija par Likteņdārzu, vienīgi nozīmējot ziedojuma mērķi, kā „LAAJ“.

LAAJ nākamā kopsapulce

LAAJ rīkos īpaši sasauktu kopsapulci Jaunatnes dienu laikā, Sidnejas Latviešu namā 2024. gada 31. decembrī plkst. 9.00. Kopsapulces parasti ir notikušas ik pa trim gadiem, kad prezidijs rotācijas kārtībā nomainās uz nākamo pilsētu; patreizējais prezidijs paredz, caur statūtu maiņām, ievest praksi ik gadu rīkot kopsapulci, lai paaugstinātu organizācijas darbības caurredzamību.

Sapulcē tiks ziņots par pirmā gada darbību un izlemts par ierosinātajiem statūtu grozījumiem, kuri tiks izvirzīti apstiprināšanai sēdē. Pateicos visām LAAJ dalīborganizācijām, kas nesen atsaucās uz biedru maksas atjaunošanas ziņojumiem. Ceram uz kuplu gan LAAJ organizāciju, gan individuālo biedru, apmeklējumu. Ja vēlaties saņemt informāciju par attālinātu piedalīšanos sapulcē lūdzu, sazinieties ar Jāni Kārkliņu: laaj.sekretars@gmail.com

LAAJ mājaslapa

Piestrādājām pie mājaslapas aktivizēšanu. Iveta Leitase ir izstrādājusi pakāpenisku iedzīvināšanas plānu, un ceram, ka visā drīzumā būs ievadīta atjaunināta informācija.

Jāņa Kārkliņa pārraudzībā tiek no jauna iedzīvināts mājas lapas kalendārs.

Ir iecerēts, ka tiks uzlabota LAAJ komunikācija ar vietējām kopienām, izmantojot LAAJ vietni un sociālos medijus. Esmu ļoti pateicīga Brigitai Ozoliņai, Informācijas daļas vadītājai (līdz atkāpšanās laikam šī gada oktobrī), un citu cilvēku iesaistei par šogad paveikto izpēti. Brigita arvien piedalās prezidija darbībā ar īpašiem projektiem, tostarp šī gada LAAJ Atzinības rakstu noformēšanā, kura dizainu varēs apskatīt 38. Jaunatnes dienu programmas grāmatiņas ievietotajā LAAJ apsveikumā un LAAJ ziedotāju pateicības rakstos!

LAAJ Atzinības raksti

Šogad par izciliem nopelniem un veikumiem latviešu sabiedrībai, LAAJ Atzinības raksti tika piešķirti septiņiem sabiedrības darbiniekiem.

Sidnejā

• Inārai Sīkai par pašaizliedzīgu, ilggadēju darbu Daugavas Vanagu organizācijā Austrālijas un pasaules mērogā un plašākās latviešu sabiedrības labā.

Melburnā

• Antai Brahmanei un Artūram Landsbergam par Trīsreiztrīs (3x3) saieta novadīšanu Fols Krīkā (2024. gadā), veicinot latvisko zināšanu paplašināšanu, latvisko ģimeņu stiprināšanu un draudzību sekmēšanu.
• Pēterim un Susan Dārziņiem par Austrālijas Latviešu 59. Kultūras dienu izcilu novadīšanu, veicinot latviešu kultūras mantojuma uzturēšanu Austrālijā un stiprinot piederību latvietībai un draudzības saites.

Kanberā

• Andrai Putnis par grāmatu „Stories my Grandmothers Didn't Tell Me“, aprakstot savas ģimenes likteņstāstu, dodot ieskatu Latvijas Otrā pasaules kara bēgļu gaitās, tā popularizējot šo Latvijas likteņa posmu Austrālijā un plašāk pasaulē.

Jaunzēlandē

• Evijai Trofimovai par ieguldījumu latviešu valodas uzturēšanā un latviešu grāmatu popularizēšanā Jaunzēlandē, izveidojot Baltā mākoņa Bibliotēku maziem un lieliem Jaunzēlandes latviešiem un rīkojot latviešu grāmatu svētkus.

PBLA KF&P apbalvojumi

Šogad PBLA Kultūras fonda un Padomes apbalvojumi piešķirti arī Austrālijas tautiešiem.

Krišjāņa Barona balva

tiek piešķirta par nozīmīgiem pētījumiem kultūras dzīvē un folklorā; par izciliem veikumiem latviskā audzināšanā un skolu darbā, par publikācijām un darbību, kas citās tautās popularizē Latviju un latviešu kultūru.

Krišjāņa Barona balvu 2024. gadā piešķirta:

• Sofijai Kirsanovai par latviešu komponistu vijoļu mūzikas, īpaši mūsdienu solo vijoles un kamermūzikas, repertuāra pētniecību un starptautisku popularizēšanu.

PBLA KF&P Atzinības raksti

KF&P goda diplomi piešķirami izciliem, ilggadējiem sabiedriskiem un profesionāliem darbiniekiem un zinātniskiem darbiem.

Pasaules brīvo latviešu apvienības KF un Padomes Atzinības raksti šogad ir piešķirti:

• Lindai Ozerei par doktora disertāciju, pētot tēmu par identitāti un valodu Austrālijas latviešu trešajā paaudzē.
• Austrālijas Latviešu 59. Kultūras dienu Rīcības komitejai par svētku sekmīgu rīkošanu un norisi Melburnā veicinot latviešu kultūras mantojuma uzturēšanu Austrālijā, un stiprinot piederības saikni starp visiem pasaules latviešiem:
  Nora Anderson, Anda Banikos, Roberts Birze, Sandra Birze, Lia Buchanan, Ieva Buša-Tomovska, Sally Cīrule, Ēriks Cīrulis, Linda Clucas, Pēteris un Susan Dārziņi (priekšsēži), Aija Dragūna, Maija Drēziņa, Linda Drēziņa, Andris Eimanis, Ingrīda Eimane, Lūkas Elberts, Simona Gaisa, Andis Graudiņš, Linda Graudiņa, Laila Grosa, Helga Jansone, Andrejs Jaudzems, Kalvis Jaunalksnis, Valda Jefimova, Jānis Kārkliņš, Ilze Kasparsone, Pauls Kasparsons, Jolanta Lārmane, Ronans Lārmanis, Juris Misiņš, Susann Mitchell, Ieva Ozoliņa, Lija Rone, Edmunds Ronis, Iveta Samule, Pēteris Saulītis, Ilze Šēnberga, Ēriks Stepaņuks, Kaspars Švolmanis, Andris Švolmanis un Naomi Withers.

Testamentārs novēlējums Latvijas absolventiem tālākām studijām Austrālijā

Šī gada sākumā tika izziņots par nepilno $500 000 dolāru apmēra novēlējumu no mūžībā aizgājuša kopienas locekļa (kurš vēlējās palikt anonīms), lai palīdzētu Latvijas absolventiem turpināt studijas vai iegūt darba pieredzi Austrālijā. Pēc tikšanās Latvijā ar Rīgas Stradiņa universitātes Asoc. prof. Andri Skridi, Veselības studiju prorektora, paredzams, ka 2025. gadā universitātes Medicīnas fakultātes rezidentūras ārstiem varētu sniegt palīdzību apmācību turpināšanai un darba pieredzes iegūšanai Austrālijā.

Nesen Kristers Āboliņš, ārsts no Latvijas, viesojās Melburnā pie Anda un Lindas Graudiņiem veicot novērojumus Dandenongas slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā. Visticamāk, ka Kristera Āboliņa un profesora A. Graudiņa diskusiju rezultātā arī citi medicīnas absolventi un jauni profesionāļi no Latvijas varēs papildināt savu profesionālo pieredzi Austrālijā, pateicoties šim ļoti dāsnajam novēlējumam LAAJ Papildstudiju nozarei.

* * *

Novēlu, lai latvietība jūsu dvēselēs mirdzētu spoža un ieiešana jaunajā gada būtu ar gaišu skatu!

Anita Andersone

LAAJ prezidija priekšsēde