Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Pasaule var pilnīgi apmesties augšpēdus vienā mirklī. Ilgstošais pilsoņu karš Sīrijā pēkšņi un negaidīti iekustējās, un drusku pāri par nedēļas laikā krita Sīrijas lielākās pilsētas, un beigās paša galvaspilsēta Damaska. Līdz ar to krita Bašāda al Asada režīms, kas bija pastāvējis 24 gadus. Pirms tam, viņa tēvs Hāfizs al Asads bija valdījis vēl ilgāk.

Vēl nesen pasauli pārsteidza Afganistānas rietumu atbalstītās valdības ātrā krišana, kad ASV jau bija sākusi izvest savus spēkus.

Tāpat kā amerikāņiem vairs nebija gribas apturēt Talibana uzvaras gājienu Afganistānā, Krievijai nebija vai nu gribas vai spējas aizkavēt sava klienta, Asada, krišanu. Kā raksta CNN komentētājs Niks Peitons Volšs: „Asads dominēja kā ar asinīm piesūcinātas minoritātes līderis, nevis viltības vai neatlaidības dēļ, bet gan tāpēc, ka Irāna viņa labā noslepkavoja un Maskava viņa labā bombardēja. Tagad šie divi sabiedrotie ir pamatīgi pārāk izstiepti citur, un nelīdzsvarotība, kas turēja Asadu un viņa valdošo alavītu minoritāti pie stūres, arī ir pazudusi.“

Pēc pēkšņām pārmaiņām mēdz būt divi scenāriji. Ja ir notikusi pilnīga „uzvara“, tad kādu laiku nekas nemainīsies. Vācijas sakāve Pirmās pasaules karā nodrošināja mieru Rietumeiropā uz 21 gadu, un pēc Otrā Pasaules kara – mieru līdz pat šodienai.

Toties Vācijas Austrumu frontē – Baltijas teritorijā – notika pēkšņs sabrukums tūliņ pēc Pirmā Pasaules kara beigām, un Padomju Krievijas spēki, to starpā latviešu sarkanie strēlnieki, ātri ieņēma lielu Latvijas daļu – 1918. gada 1. decembrī Rēzekni, 9. decembrī Daugavpili, 22. decembrī Valmieru, 23. decembrī Cēsis, 1919. gada 3. janvārī Rīgu, un pēc tam lielu Kurzemes daļu. Bet uzvara nebija pilnīga, un 1918. gada 17. decembrī proklamētā „Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika“ ar Pēteri Stučku priekšgalā likvidējās 1920. gada 13. janvārī.

Ko mēs varam sagaidīt Sīrijā ir ļoti grūti prognozējams. Asada režīma gāzēji nav vienotā frontē, un nav izslēgti savstarpēji lielāka vai mazāka izmēra konflikti. Ja pasaule priecājās, kad tika gāzts Lībijas valdnieks Muammars Kadāfi 2011. gadā, tad iznākums tomēr nebija apmierinošs – Lībijā tagad ir ģeogrāfiski sadalīta starp divām konkurējošām valdībām. Nav izslēgts, ka Sīrija arī tiks sadalīta.

Katrā ziņā, mūs var iepriecināt pierādījums, ka Krievijas spēki vairs nav tik vareni, kādi tie vēl nesen bija.

GN
2024. g. 12. dec.