Sandra Kalniete Pertā

Palielināt / Enlarge

Sandras Kalnietes Svētku runas klausītāji DV klubā, Pertā. Pirmā rindā Andra un Imants Kīns. FOTO Sarmīte Vucēna.

LAAJ vicepriekšsēdis Pertā Jānis Vucēns, atverot Latvijas 106. Valsts Pasludināšanas Dienas svinības, sveica Pertas latviešu saimi un vispirms mūs iepazīstināja ar jauno Latvijas goda konsulu Pertā, Imantu Kīna kungu. Mēs sveicam Kīna kungu viņa jaunajā postenī un vēlam viņam daudz labu panākumu, kurus viņš veiks mūsu Latvijas labā! Lai viņam tas veicās! Tad goda konsuls mūs iepazīstināja ar mūsu šīgada svētku runas teicēju, viešņu no Latvijas – Sandru Kalnieti, Eiropas Parlamenta deputāti, pazīstamu politiķī un diplomāti, sabiedrisku darbinieci un rakstnieci, kuras runas ir vienmēr bijušas vērtas klausīties, un kuras vēlāk izraisa labas pārrunas.

Bijām ļoti priecīgi, kad uzzinājām, ka LAAJ sagādātā šīgada Valsts Svētku Goda runas teicēja no Latvijas būs Sandra Kalniete, jo viņu Pertā jau bijām dzirdējuši pirms daudziem gadiem agrāk. Šoreiz Sandra Kalniete pie mums Pertā ieradās no Brisbānes, un Valsts Svētku runu mums, pāri par divdesmit ieradušamies klausītājiem, deva svētdien, 10. novembrī, Pertas Latviešu Centrā, Daugavas vanagu klubā.

Starp citu, Sandra mums teica, ka šogad mēs ieejam mūsu valsts 107. neatkarības gadā bet, ka puse no tā laika valstij ir bijuši jaunas valsts celšana pēc trīs varmāku valsts iznīcināšanas – pēc Pirmā un Otrā Pasaules kariem un pēc 50 gadu krievu okupācijas. Pēc katras reizes mums ir bijis jāsāk savu valsti celt un būvēt no jauna. Bet mēs esam sīksta tauta, un ja kaut ko uzņemamies, to arī veicam. Cauri visai mūsu tautas vēsturei, mēs esam vēlējušies būt paši savas dzīves noteicējiem, esam vēlējušies savu brīvību – cerība, kuru latviešu tauta nekad nav zaudējusi bet vienmēr pēc tās tiekusies. Viņa mums teica, ka viņa bija dzimusi vecāku izsūtījuma laikā Sibīrijā, bet ir vienmēr zinājusi, ka viņa pieder Latvijai, ka viņa ir latviete. Uz jautājumu par kādu valsti mēs gribam pēc 1990. g. izstāšanās no Krievijas Savienības saprotams, ka mēs gribam demokrātisku valsti, kur tauta pati, nē kādi svešinieki, nosaka savu nākotni. Bet mums vispirms bija jādabū savu pilnu brīvību. Tas bija jautājums kurš bija risināms vispirms, jo mūsu valsts vēl bija pilna ar krievu karaspēku, kuru visu bija jādabū ārā, ko beidzot spējām tikai 1994. gadā.

Mēs labi apzināmies kā, pēc divdesmit gadiem piederības Eiropas Savienībā, un pēc divdesmit gadiem esot daļa arī NATO, mūsu valsts pašlaik ir drošāka nekā tā ir bijusi jebkad agrāk. Mēs savu militāro spēku attīstībai piešķiram 3,2% gadā, kurš kopā ar NATO spēkiem palīdz gādāt par mūsu drošību. Mūsu zemē pašlaik uzturas 14 dažādu valstu NATO karavīri.

Sandra Kalniete mums tālāk teica, ka Latvijai pašreizējais smagākais risinājums ir kā vislabāk palīdzēt Ukrainai, jo tas, kas notiek Ukrainā, mūs ļoti smagi iespaido arī Latvijā un mēs ļoti labi zinām, kas Ukrainā notiek. Saprotam arī to drausmi, kura draud arī mums katru dienu. No sava gada kopprodukta procentuāli Latvija dod Ukrainai vairāk nekā neviena cita, pat no lielajām valstīm, jo arī to, ka šī cīņa nav tikai Ukrainas cīņa, bet gan diktatora Putina cīņa iznīcināt vispār Demokrātijas un visur ievēst Diktatūras. Viņš grib būt Krievijas jaunais „Cars“. Sandra savā Latvijas Valsts svētku runā uzsvēra, ka Krievijas uzbrukums nebija tikai Ukrainai, bet gan izaicinājums visām Pasaules demokrātijām – diktatoriskā Krievija ved cīņu pret visām demokrātijām un grib savienoties ar visām diktatūrām, lai nevis likums un godīgums un demokrātija, bet spēks un vara valda pasaulē. Tāpēc ir pilnīgi nepieciešams, ka Ukraina šo karu uzvar, jo tas nav karš pret Ukrainu, bet gan pret vispār visu demokrātisko pasauli.

Kad Latvija 1980tos gados sāka tiekties pēc brīvības un prom no Krievijas Savienības, Sandra bija viena no pirmajām pie Nacionālās Frontes dalībniecēm un bija viena no tās vadītajām. Viņa arī bija un balsoja par Latvijas atstāšanu no Krievijas Savienības 1990. gada 4. maijā. Viņa ir aizstāvējusi Latviju un latviešu neatkarību gan Eiropas parlamentā, gan pie NATO organizācijas, Eiropas Savienībā un presē.

Tas ir Sandras Kalnietes brīdinājums mums šodien – mums ir jo vēl vairāk jābūt nomodā par mūsu atgūto brīvību, jo varam to tik pat ātri arī zaudēt. To Putins mums draud bieži vien. Būsim pateicīgi par pasaules demokrātijām, kuras mūs šodien pasargā no autoritārām varām. Sandras Kalnietes Latvijas 106. gadadienai bija vispusīgs un iedziļinošs, un dod daudz ko padomāt un saprast ar pašreizējo pasaules stāvokli, kurš iespaido arī mūs šeit un mūsu dzimtenē. Paldies Kalnietes kundze par domu pilno runu! Ceram Jūs kādreiz atkal redzēt un dzirdēt arī Pertā.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“