Pertas Daugavas vanadzes mūs atkal baro

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

„Galdiņ, klājies“ un DV Klubiņš atkal pilns. FOTO Anita Rudaka.

Palielināt / Enlarge

Bija arī loterijas galds. FOTO Anita Rudaka.

Pēc ilgāka laika sestdien, 4. novembrī, Pertas latvieši atkal sanāca uz vanadžu gatavotajām pusdienām. Paldies Anitai Rudakai savilkt mūs atkal kopā uz pusdienām. Kur un nez kā viņa mūs visus tā apzin, bet DV klubiņu vienmēr piepilda. Bija tādi ļaudis, kuri pat reti šeit redzami, un mēs esam priecīgi viņus visus atkal redzēt mūsu vidū. Visi tie vanadžu pusdienās sanākušie ciemiņi nu lika cerēt, ka varbūt Pertas latviešu saime kādu brītiņu vēl padzīvos.

Vanadzītes salasās kopā savā starpā, izgudro kas un kā un ko katra nesīs, un redzi nu – „galdiņš klājās“. Nebija ilgi jāgaida, kad galdi atkal klājās ar gardām pusdienām. Tur bija bietīte, kartupelīši, salātiņi, cālītis, varējam piekost klāt vēl rudzu maizīti un skaties – vēderiņš pilns gan. Tad jau vēl bija saldais ēdiens un kafijas galds. Nu un kā var labāk pavadīt laiku, ja ne labā latviešu kompānijā pie galda, dzirdot un runājot mūsu pašu mātes valodā! Mēs esam vienmēr pateicīgi mūsu vanadzītēm, jo ar savu darbu viņas vēl palīdz mūsu – kaut gan novecojušos – kopiņu vēl uzturēt kopā.

Tā nu viss gāja uz priekšu, un tā kā Anita bija arī sagādājusi mantas loterijai, biļetes bija pārdotas un bija tikai jāgaida, kad vilks lozes. Tā kā uz loterijas galda bija vairākas mantiņas, tad katrs, kura lozi izvilka, varēja izvēlēties, ko nu gribēja no tām mantiņām, kuras vēl bija palikušas uz galda. Kā jau parasti, es savu biļetes naudu atkal noziedoju vanadžu kasei kādam labdarības mērķim.

Bet nu ir pienācis laiks pateikties visām darītajām un arī dažiem darītājiem. Starp citu, Ilmārs arī izrādījās ļoti labs viesmīlis, palīdzot piepildīt galdus ar gardo ēdienu. Un tā kā mūsu vanagu kluba bārs vairs nav atklāts un dzērienus vairs neveram nopirkt šeit uz vietas, pamazām mācāmies atcerēties atnest līdzi arī savus dzērienus. Tā kā jau parasti pēc loterijas, visi taisās uz māju pusi, un es laikam dzīvoju vistālāk no mūsu Centra, tad arī daudz nekavējos.

Tagad visiem paldies par jūsu darbu un jūsu līdzdalību mūsu mazajā latviešu kopiņā Pertā un uz redzīti nākamajā sanākšanā. Paldies!

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“