Ivars Štubis no Rīgas

Palielināt / Enlarge

Ivars Štubis un Laima Jansone Viļķenē. FOTO no Ivara Štubja personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Uzstāšanās ar Anetes Porgas trio Vecrīgā. FOTO no Ivara Štubja personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Kuršu kāpas. FOTO Ivars Štubis.

Palielināt / Enlarge

Plakāts koncertam Liepājā.

Pēc apmēram nedēļas sāksies Latvijas rudens. Dienas ir vēl diezgan karstas, bet var jau just, ka nakts ir tumšākas un aukstākas nekā augusta sākumā. Tūristi un vietējie vēl bauda vasaru, kamēr ir iespējams, un visas Vecrīgas terases un krodziņi ir ļoti aktīvi. Bet zemapziņā visiem ir skaidrs, ka drīzumā laiks būs drūmāks un pelēks.

Šobrīd brūklenes ir atrodamas visur mežā. Agrāk bija mellenes un pirms tam zemenes. Ir tik interesanti ievērot, ka gandrīz katru otru nedēļu ir kāda cita odziņa, kas ir pārņēmusi mežus. Tirgū, ir grūtāk tagad atrast gailenes, bet to vietā ir baravikas un bērzlapītes. Pēkšņi arī šonedēļ ir miljardi vīnogu no Itālijas.

Pagājušo nedēļ man bija koncerts Alsungā. Pa ceļam redzēju, ka tagad ir kārtīgais ražas laiks. Ieraudzīju daudzus kombainus, kas lēnam novāca labību, kamēr stārķi un vanagi tuvumā sekoja, lai piedalītos kukaiņu maltītē. Tiešām, daba ir tik skaista pašlaik. Dzeltena maiga saulīte spīd, kamēr daba izmanto pēdējo auglības enerģiju.

Es jutos laimīgs, ka arī pašlaik ierobežojumi šeit ir mazi, un ir daudzas iespējas koncertēt solo un ar grupām. Es jau redzu, kā vairākās valstīs Covid-19 skaits iet uz augšu, bet vēl arvien Latvija paliek savā burbulī. Jāizmanto šo brīdi, kamēr ir iespējams.

Pāris nedēļas atpakaļ es ar Lailas ģimeni ceļoju uz Palangu un kuršu kāpām. Bija saulains, silts laiks un ļoti interesanti staigāt pa tām milzīgajām smilšainām kāpām. Varēju just to vēsturi, kamēr mēs ceļojam pa senām kuršu, lietuviešu un prūšu dzīvesvietām. Mums bija ideja ātri apskatīties Kaļiņingradu (agrāk Königsberg), bet Krievija ir vēl sarkanā Covid sarakstā.

Šomēnes man bija iespēja Viļķenē uzstāties arī ar Latvijas koklētāju Laimu Jansoni. Esmu ļoti pateicīgs, ka viņai bija laiks ar mani koncertēt. Mums labi sanāca saspēles, un bija daudz skatītāju uz šo brīvdabas pasākumu ezermalā. Kamēr mēs spēlējām, bija saulriets, un pār ezeru uznāca migla. Tiešām bija garīga sajūta.

Pēc dažām dienām es jau braukšu atkal uz Liepājas pusi uzstāties vienā krodziņā. Mums ir plāni izīrēt laiviņu un airēt pa Ventas upi. Man ļoti patīk Kurzeme, un beidzot šogad man ir bijušas vairākas iespējas ceļot uz vairākām Kurzemes pilsētiņām. Pēc Alsungas koncerta viens suitiņš man stāstīja, ka man ir Ventiņu akcents – bez galotnēm.

Pašlaik Latvijas ziņās ir ļoti daudz minēts par Baltkrieviju un miermīlīgiem protestiem pret Lukašenko.

Diemžēl, kad es lasu Austrālijas ziņas, šie notikumi gandrīz netiek minēti. Šeit ir bieži minēts, ka Baltkrievijā tagad notiek savs Baltijas ceļa moments. Es tiešām vēlu Baltkrievijas iedzīvotājiem visu to labāko, un es ļoti ceru, ka viņi beidzot iegūs brīvību un taisnīgumu savā zemē. Pat šodien no rīta pie Brīvības pieminekļa bija liela solidaritātes pulcēšanās un liels baltssarkansbalts karogs – Lukašenko opozīcijas karogs. Pie Brīvības pieminekļa ir arī tagad salikta izstāde ar bildēm no Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gados.

2020. gads ir bijis tiešām bargs un traks. Cerēsim, ka tagad kaut kas labs notiks.

Es sūtu jums atkal ar bildes no saviem koncertiem un ceļojumiem.

Turaties, melburnieši!

Ivars Štubis
Rīgā, 23.08.2020.
Laikrakstam „Latvietis“