Valoda, valodiņa...

Sanita Dāboliņa.

Atbildu uz jautājumu – NE vai NĒ, vai NAV?

Mazliet iesmejot, varētu teikt, ka latviešiem ir īpašas attiecības ar noliegumu, – un tas spilgti atspoguļojas valodā. Šoreiz jautājums ir par partikulām NE, NĒ un darbības vārda nebūt formu NAV, ja tiek atbildēts uz jautājumu vai noliegts iepriekš izteiktais izteicējs.

NĒ – sniedzot noliedzošu atbildi uz jautājumu, piemēram: Vai tu iesi? – Nē (vai: nē, [nekur] neiešu; nē, nē, neiešu).

NĒ – ietverot noliegumu teikumā, piemēram: ir jāprot pateikt nē; vārds nē patiešām palīdz.

NE – noliedzot atsevišķu vārdu vai izteikumu, lietojot iepriekšminēta verba noliegtās formas vietā, piemēram: ne tik ļauni; es eju, bet tu – neej; skolotāji vēlējās doties uz stundām, skolēni – nevēlējās.

NAV – noliedzot iepriekšminēta verba būt tagadnes formu IR, ja nelieto partikulu NĒ visas domas noliegšanai, piemēram: – Vai te peldēties ir droši? – Nav (bet arī: nē; nē, nav; nē, nav droši).

Konkrētā valodas situācijā jāizvēlas piemērotākā atbilde, saprotot, kuru vārdu vai izteikumu grib noliegt. Nereti iespējas ir vairākas, piemēram: Vai tas ir pietiekami? – Manuprāt, nepietiekami (vai: nav pietiekami; nē; nē, nav pietiekami).

Sanita Dāboliņa
Laikrakstam „Latvietis“

#latviešuvaloda
#dzimtāvaloda
#raksti
#rakstītprieks
#komunikācijakākvalitātesinstruments
#ceļāuztavugrāmatu
#valodairkāupe