Līgo – 2020 Sidnejā

Palielināt / Enlarge

Līgotāji. FOTO Stīvs Haciss (Steve Hatzis).

Palielināt / Enlarge

Bonija – Ilze Viļuma pie ugunskura.

Palielināt / Enlarge

„Lielais“ ugunskurs. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Līgošana ap „lielo“ ugunskuru. Kadrs no video ieraksta. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Bonija lec pāri „mazajam“ ugunskuram. Kadrs no video ieraksta. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Lēkšana pāri „mazajam“ ugunskuram. Kadrs no video ieraksta. FOTO Ojārs Greste.

Nesenās dienās, kāda mana paziņa, sociālos tīklos, uzdeva jautājumu: „Runā, ka ar gadiem izplēnējusī Ziemassvētku sajūta atgriežas ar un caur bērniem. Nez', kas varētu būt Jāņu eksaitmenta renesanses katalizators?“

Man personīgi, nebija daudz jādomā – „Atliek tikai pāris gadus Līgo laikā nebūt Latvijā, lai visu to līgošanas uzparikti vajadzētu par visiem 100%!“ Un tiešām, šogad kaut kā ļoti, ļoti gribējās svinēt tā kā Latvijā.

Zinu, ka Sidnejā vairākas kompānijas ielīgoja jau 21. jūnijā – Latvijas vasaras saulgriežos, bet man tomēr prasījās 23. jūnijā Līgot un svinēt, ēst paštaisītu sieru, dzert alu, dziedāt un dejot ap īstu ugunskuru...

Man par lielu prieku Sidnejas Latviešu teātra aktīvais gals ātri vien apstiprināja savu klātbūtni. Mēs ar manu partneri Steven sakopām dārzu, ieriktējām ugunskura vietu, es, Latvijas Radio 2 fonā skanot, cepu pīrāgus, kārtoju siļķi kažokā, sēju 4 dažādus sierus, līgoju līdzi visām līgodziesmām jau 22. jūnijā. Sirds pukstēja ļoti patīkamās gaidās.

Dienu pirms pasākuma divi jauni latvieši no Latvijas, kas nu jau kādu laiku dzīvo Sidnejā, bet vēl nebija paspējuši iedzīvoties latviešu sabiedrībā, ar' apstiprināja savu dalību, tā plašinot mūsu līgotāju pulku un piešķiļot jaunas dzirksteles!

Pašā Līgo dienā biju kā uz adatām. Beidzot Līgo pie dabas, nevis telpās, beidzot ar ugunskuru un desiņām!!

Paldies Dievam, gada sākuma ugunsgrēku briesmas jau piemirsušās, un dūmu smarža, kas piesūcas drēbēs un matos, bija ilgi gaidītā Līgo nakts garšviela, pēc kā biju noilgojusies.

Jānis un Linda ieradās pirmie, skaistiem vainagiem un austrāļu meijām. Rotāju vidi un priecājos par tik pārdomātu gājienu! Visi līgotāji nāca ar pašbrūvētiem gardumiem, un mūsu Līgo svētku galds smaržoja pēc Latvijas un Mīlestības.

Jā, mēs viens otru tiešām kaut kā uzlādējām, ka dziesmas skanēja brīnum' labi, danči ar tika uzrauti, ka ap ugunskuru zāle nomīdīta, un visi lecām pār ugunskuru, saņemot dabas mātes svētības, kā jau tas pienākas!

Un Dievs mūs bija pasvētījis ar brīnumsiltu nakti – nu pasakaini! Kafiju un desertu gan baudījām iekšā, skatoties Limuzīnu Jāņunakts krāsā. Nu kā ķirsītis uz putukrējuma!

Man prieks, ka arī mans mīļotais grieķis, arī aizvien vairāk tiek ierauts latviešu tradīciju virpulī, un, ar sajūsmu stāstot par mūsu svētkiem saviem tuviniekiem, pauž Latvijas vārdu pasaulei.

Jā, mēs esam stipra un bagāta tauta! Es ceru, ka mums šī vēlēšanās svinēt savas tradīcijas, nepazudīs. Mēs esam svētīta tauta – gan Latvijā, gan pasaulē!

Svinēsim, dzīrosim, dziedāsim, dejosim, jo mums IR tas, kas daudzām tautām nav, un mēs VARAM!

Bonija – Ilze Viļuma
Laikrakstam „Latvietis“