„Muzejs runā“ nodaļai LaPa mājas lapā

Palielināt / Enlarge

Margaritas Kovaļevskas zīmējums 1945. gadā – Zaļkalnu bērni. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.

Palielināt / Enlarge

ALTS un DV 1967 Jāņi dokuments. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.

Manus, ārpus Latvijas dzimušās, augušās un joprojām dzīvojošās arhīvus, fotogrāfijas un vēstules nemeklē un neglabātu neviens no Latvijas burvīgajiem novadpētniecības muzejiem. Manas paaudzes, nākošās paaudzes un jauniebraucēju bērnu dzimtie pagasti ir ar latviešu valodā neierastām patskaņu un līdzskaņu kombinācijām: Kalamazoo, Gerringong, Mississauga, Buenos Aires, Worcester. Mūs parasti netraucē latviešu periodikā vai dokumentos redzēt mūsu dzimtās vietas oriģinālrakstībā, jo tā izskatās to rakstība uz ceļa kartēm, ar kurām ikdienā pārvietojamies, tā dokumentēta mūsu dzimšanas apliecībās, iedrukāta braukšanas atļaujās. Smagi nepārdzīvojam to, ka, pat ja esam sieviešu dzimtes radības, uzaugām, mītņu zemju skolās atsaucoties uz mūsu latviskiem uzvārdiem vīriešu dzimtē. Jo saprotam, ka valodnieku norādījumi nebūt neliedz ārpus Latvijas dzimušajiem un augušajiem izjust piederību, lepnumu un patiesu prieku par latviešiem, latviešu kultūru un latviešu valodu arī daždažādos akcentiņos visā plašajā pasaulē.

Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs – man licies vajadzīgs kopš tā tapšanas. Vispirms mani uzrunāja LaPa pamata ideja, ko muzeja idejas kopautore Maija (Veinbergs) Hinkle skaidri apraksta LaPa mājas lapas ierakstā par muzeja sākumu. Ideja, kas ar mērķtiecīgu darbu, diplomātiju un līdzekļu vākšanu ir ļāvusi LaPa izveidoties par spēcīgu vizuālu fonu latviešu tautas dzīvesstāstiem ar savdabīgu, pieejamu, arvien augošu kolekciju Latvijas un, tīmekļa platformā, pasaules muzeju kopienā. LaPa mērķis ir pozitīvā, sarunu un pārdomu rosinošā veidā izcelt latviešu kopienu un indivīdu piedzīvojumus, izvēles un katra personisko latviskas pieskaņas skatu uz dzīvi un sadzīvi, vienalga, kur katrs to ieguvām un kādā veidā vai valodā to parādām sev un citiem, neizslēdzot nevienu.

Dažreiz iedomājos LaPu līdzīgu rakstnieku cēlieniem 21. gadsimta ārpus Latvijas dziesmu svētkos. Ziemeļamerikā jau kādus 20 gadus arvien biežāk dzird, ka rakstnieku cēlieni dziesmu svētkos ir nišas produkts. Finansiāli neienesīgs. Latviešu dzeju tak visi var dzirdēt koru koncertos. Lai grāmatas lasa un pārrunā vietējos literāros pulciņos. Bet vienalga kādās sānu telpās rakstnieku cēlieni dziesmu svētkos tiek ielikti, blakus burzmas pilnajam daiļamatniecības tirdziņam vai viesnīcas stāvos, kas nav sasniedzami ar liftu, tajos arvien sanāk autori, ieplūst ņipri, zinīgi un atsaucīgi klausītāji un, cēlienam sākoties, nepaiet ilgi līdz no zāles skan vietā un nevietā gan patiesas nopūtas, gan skaļi smiekli. Rakstnieku cēlienos notiek ne tikai vārdu, domu un uzburtu ainu apmaiņa, bet galvenais notiek IZDOMAS apmaiņa.

LaPu saredzu līdzīgu. Nebūsim nekad lielākais, spožākais vai ienesīgākais spēlmanis svētkos, bet, apdomāti, profesionāli, patiesi, ar dzīvesprieku un izdomu dodot tālāk savu devumu, ieinteresēsim ne vien citus latviešus, bet arī cittautiešu draugus, kolēģus un ģimenes locekļus, kas laika un likteņa gaitā ir kļuvuši par nozīmīgu daļu no mūsu plašās un krāšņās Latvieši pasaulē ikdienas. Iesaistīsim sarunā tos, kam gribas zināt, kāpēc tikšķam tā, kā tikšķam, kamdēļ nevaram izdzīvot ilgi bez kaut kā zemē iedēstīšanas, kāpēc pārtikas veikalā Ņujorkas pilsētā COVID 19 pandēmijas laikā ar masku pār muti un degunu un gumijas cimdiem rokās latvietim uznāk dziļa vēlme pirkt un vest mājās svaigas dilles. Tāpat kā latvietim Talsos.

Kaut oficiāli sāku strādāt LaPa valdē tikai ar 2019. gada rudeni, esmu LaPa biedre, atbalstītāja un entuziaste jau kopš biedrības sākuma. Pa gadiem bijusi iespēja vākt, aprakstīt, saiņot dažādu latviešu stāstu stāstošus priekšmetus un tos nogādāt LaPa kolekcijai Latvijā. Koordinēju LaPa kuratores Mariannas Auliciemas un Ievas Vītolas ASV austrumkrasta ekspedīcijas Bostonas rajona posmu. 3x3 nometnē Katskilos kopā ar citiem dažāda vecuma un atšķirīgas dzīvesgaitas šuvējiem izšuvu savas dzimtas Stāstu segas kvadrātiņu. Piedalījos ar savas jaunības politiskās pieredzes stāstījumu Nyet, Nyet, Soviet grāmatā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās man ir bijusi iespēja iepazīt LaPa materiāliem bagāto krātuvi un LaPa bibliotēku, apbrīnot dažus LaPa Mēneša priekšmetus un piedalīties LaPa kuratores lekcijā LNB gaišajā Draugu telpā.

Dzīves pieejā vissvarīgākais man parasti ir aktuālais un praktiskais. Tāpēc, gaidot nākošo LASL jūras kravas sūtījumu vai savu Latvijas braucienu, man uz rakstāmgalda Masačūsetā allaž krājas kaudzīte ar, manuprāt, interesantiem priekšmetiem, kam pielipinātas dzeltenas post-it zīmītes ar uzrakstu LaPa? Tie ir priekšmeti, kuru pieņemšanu LaPa krājuma komiteja vēl nav apstiprinājusi, bet mani tie jau ir uzrunājuši.

Pašreiz tur ir piesliets koka rāmītī mazs, drusku pabalējis, izteiksmīgo ganiņu, lauku dzīvnieku un princešu radītājas Margaritas Kovaļevskas akvarelis, kurā redzami četri dažāda auguma bērniņi rakstītos cimdos un tautas tērpos. Zem figūrām knapi salasāmiem burtiem ar zīmuli rakstīts: Zaļkalni un 1945. Mazākā meitene aukliņā velk sīkos ratiņos ietupinātu zaķīti. Šo izteiksmīgo, vēsturisko mākslas darbu ieguvu no nelaiķes mākslinieces Valdas Zaļkalnas; bērni ir pie Miegupītes, Valmieras rajona Kauguru pagasta mežos un laukos augušie Valda (jaunākā), māsa Māra, brāļi Antis un Gundars. Kara un bēgļu gaitas vienā DP nometnē Vācijā viņus uz laiku saveda kopā ar Rīgas mākslinieci un bērnu grāmatu ilustratori Margaritu Kovaļavsku jeb Čiepu. Kustīgie, smaidīgie Zaļkalnu bērni uzrunāja Čiepu un Čiepa viņus. Tapa šis tālāk uz ASV Zaļkalnu ģimenes vestais un iemīļotais darbiņš.

Otrs pašreiz šai LaPa? kaudzītē ir vienkārša papīra lapa. Uz tās rūpīgi ar rakstāmmašīnu slejās ir uzdrukāti vārdi un skaitļi, lapas augšpusē ar sarkanu tinti rokrakstā liels nr. 16. Tā ir organizāciju revīzijas komitejas atskaite par 1967. gada 24. jūnija rīkoto Daugavas Vanagu un Amerikas latviešu tautiskās savienības (ALTS) Jāņu vakaru Bostonas apkārtnē. No teksta uzzinām, cik rīkotāji izdeva un ieņēma par zušiem, cik izmaksāja piena transports un elektriskās spuldzes, kā tika sadalīts atlikums (10% latviešu skolas stipendiju fondam).

Katrs šis priekšmets ir vēsturiski saistīts ar specifisku dienu, specifisku notikumu, bet to aplūkotājam krāšņais 70 gadu vecais zīmējums un necilā aprakstītā papīra loksne var likt aizdomāties par kaut ko līdzīgu, ļaut atmiņai un izdomai joņot. Varbūt izdoma aizved pakavēties pie citas Kovaļevskas gleznas ģimenes īpašumā vai kādas bērnībā lasītas Kovaļevskas ilustrētas grāmatas. Varbūt izdoma ved atcerēties, kā izskatījās vecmāmiņas biezās brilles, kad viņa atvēra vārtus uz Jāņa Širmaņa Krikša un Mirdzas Timmas Pienenītes pasaku pasaulēm. Izdoma ļauj padomāt par svinētiem un vēl svinamiem Jāņiem. Ko tajos ēdīsim, ko dzersim, kamdēļ pēdējos gados vairs gandrīz neiespējams dabūt sulīgus kūpinātus zušus? Kur sanācām, kur sanāksim, kurš saimniekos? Vai šogad jebkur pasaulē Jāņus vispār varēsim svinēt kopā ar citiem ārpus šaura ģimenes loka?

2020. gadā COVID-19 izplatība pa visu zemes lodi, līdz ar visām citām kultūras iestādēm, skar un turpinās ietekmēt LaPa darbību. Ir jau bijis jāpārliek uz vēlāku datumu ilgi plānotā plašā, interaktīvā Nyet, nyet Soviet izstāde Latvijas Dzelzceļa muzejā. Uz tās atklāšanu maijā posās daudzi arī no ārzemēm, gatavi iesēsties Jura Bļodnieka LaPa restaurētajā, demonstrācijās pret Latvijas okupāciju līdzdarbojušās Valiant automašīnā. Cerīgi gaidījām, vai baumas būs patiesas, ka izstādes atklāšanas vakarā būs iespēja dziedāt līdzi grupai Akacis – LIVE!? Jauniešiem, ģimenēm un skolniekiem ļoti populārā LaPa izlaušanās spēle Bēgļu gaitas Vecrīgā bija jāslēdz pusotru mēnesi pirms plānots. Sēdēs LaPa darbiniekiem un valdei ir bijis jāpielāgojas saziņai ar Skype un ZOOM vairāk nekā ierasts. Jāievēro arī obligātā sociālā attālināšanās, veicot nepieciešamos darbus ar krājumu, gatavojoties LaPa muzeja valsts akreditācijai. COVID-19 dēļ LaPa krājums LNB telpās pētniekiem, žurnālistiem pašreiz nav klātienē pieejams. No otras puses, piespiedu kārtā mainītais darba ritms ar maz sabiedriskiem pienākumiem palīdz LaPa saimei atrast laiku piestrādāt pie jaunās LaPa mājas lapas izveides, rakstiem presē, ekspedīciju piezīmju sakopošanas, dziļākām pārdomām un pārrunām par nākotnes projektiem, izstādēm, pētniecības darbiem, ekspedīcijām un spēlēm. Marianna Auliciema aprīlī rakstā ­creativemuseum.lv par LaPa rīcību ikdienā un ārkārtējā situācijā mudina latviešiem pasaulē dāvināt muzejam savus ar COVID-19 saistītos priekšmetus.

Priecājos par uzticēto iespēju kopā ar krietni zinīgākajiem kolēģiem un LaPa sadarbības partneriem un labvēļiem pielikt arī savu roku pašreizējiem LaPa darbiem un nākotnes iecerēm.

Sarma Muižniece Liepiņa
2020. gada aprīlī