Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Kantāte kafijai“

Vainīga bija kaza

Laikraksts Latvietis Nr. 593, 2020. g. 22. apr.
Vilis Mileiko -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Kafija

Kafijas pupiņas. FOTO Ilze Nāgela.

Citkārt bija labi laiki,
Kad es biju kazu gans:
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgāju.
t.dz.

Mūsdienās gan viens no iecienītākajiem dzērieniem ir nevis piens, bet kafija. To dzer no rīta līdz vakaram, un to pazīst visā pasaulē. Un kafija pasaules tirgū šodien ir otrā būtiskākā prece pēc naftas.

Kafija darbojas kā stimulators miesai un garam. Rīta kafijas aromāts rada īpašu labsajūtu. Pirmā kafijas tase no rīta ir tā labākā. Gan darba vietās, gan dažādos pasākumos populāras ir tā sauktās kafijas pauzes. Kafijai ir sena vēsture, bet tās lietošana ikdienā tik sena nemaz nav. Tādu kafiju, kādu pazīstam tagad, sāka grauzdēt un gatavot tikai 15. gadsimta beigās. Sākotnēji kafijas dzeršana bija tikai dižciltīgu cilvēku privilēģija.

Kafijai ir ne tikai sena, bet arī ļoti interesanta vēsture. Tāpat kā daudzas citas lietas pasaulē, arī kafija tika atklāta nejauši. Viena no vecākajām leģendām par kafijas izcelsmi stāsta, ka kafijas krūmu uzgājusi kāda kaza. Tas bijis tā: kāds nabadzīgs gans reiz ievērojis, ka viņa kaza, apēdusi kafijas krūma augļus un lapas, sākusi ērmoties. Lai uzzinātu, kas noticis, gans pats ēdis dažas šī auga lapas un pēc tā izjutis patīkamu uzbudinājumu. Viņš par to pastāstījis saviem kaimiņiem.

Drīz vien par to uzzinājuši mūki, kas dzīvoja Arābijas pussalā un pelnīja iztiku ar kazu audzēšanu. Arī viņi bija ievērojuši interesantu parādību: kazas, kas bija košļājušas kafijas krūma lapas, vakaros nav varējušas aizmigt. Mūki mēģinājuši noskaidrot šo parādību un nogaršojuši kafijas auga ogas. Ogas bijušas rūgtas, viņi jutušies vīlušies un ogas iemetuši ugunī. Pēc neilga brīža negaidīti izplatījies jauks aromāts. Ziņkārības dēļ, mūki sasmalcinājuši grauzdētās ogas un tās samaisījuši ar karstu ūdeni. Dzēriens atraidījis miegu, palīdzējis viņiem ilgu laiku būt možiem, un šo padzērienu viņi uzskatījuši par Dieva dāvanu. Tā radās kafija.

Kafijas koks ir ne visai glīts mūžīgi zaļš augs ar spīdīgām lapām, kas var izaugt līdz 5 – 6 m augstumam. Kafijas kokam ir balti ziedi ar jasmīniem līdzīgu smaržu. Gatavie augļi ir sarkani, vīnogu lielumā, kuros ir divas sēkliņas. Šajās sēkliņās ir kofeīns.

Mūsdienās kafijas koks tiek kultivēts, un vairums kafijas nāk no četrām valstīm: Kolumbijas, Brazīlijas, Indonēzijas un Vjetnamas. Galvenie kritēriji, kas nosaka kafijas vērtību, ir aromāts, garša un skābums. Skābums kafijai dod spirgtumu un možumu. Ļoti svarīga ir grauzdēšana. Grauzdēšana nosaka kafijas raksturu.

Lai pagatavotu labu kafiju, vajadzīgi tīri trauki un svaigs, auksts ūdens. Bez ūdens nebūtu kafijas.

„Kafijai jābūt melnai kā velns, karstai kā elle un saldai kā mīla,“ – tā par kafiju teicis 18. gs. franču diplomāts Taleirāns (Talleyrand).

Daudzi bieži domā, ka espresso kafija, kas ir rūgta un tumša, ir arī stipra. Īstenībā espresso nav tā stiprākā kafija. Viena no stiprākajām kafijām ir slavenā Indijas kafija, kas ir gaiša, bet kofeīna tanī ir daudz vairāk nekā tumšā kafijā.

Parastajā vārītās kafijas tasītē ir ap 115 mg kofeīna. Kafija organismā nonāk aptuveni 30 – 60 minūšu laikā, un organismam ir vajadzīgas vairākas stundas, ne mazāk kā 4 – 5, lai atbrīvotos no dzertā kofeīna.

Nav īsti zināms, kad kafijas dzeršana sākusies Latvijas apkaimē, bet domājams, ka tradīcija nākusi no tuvākajām Eiropas valstīm. Padomju laikos Latvijā bija pieejama grauzdētu cigoriņu un miežu kafija. Tagad Latvijā netrūkst īstas, smaržīgas un garšīgas pupiņu kafijas. Ja eiro ir ķešā, dzer – cik gribi!

Amerikas Savienotajās Valstīs ir veikti aptuveni divdesmit tūkstoši zinātnisku pētījumu par kafijas iedarbību uz cilvēka organismu. Atzinums ir, ka mērena kafijas lietošana nekaitē, un ka tā pat nāk veselībai par labu. Par mērenu kafijas lietošanu tiek uzskatītas 2 – 3 vidēja lieluma maltas kafijas tases dienā.

Arī vispasaules zinātnieki domā, ka vairumam cilvēku kafijas dzeršana nodara maz ļaunuma, bet gan dod daudz labuma. Lai nenokrāsotos zobi, kafiju ieteicams dzert ar pienu.

Kafijas labās īpašības skaidro ar to, ka kafijā atrodas vairāki simti sastāvdaļu.

Kafijai, protams, ir arī savas negatīvās īpašības. Kafija var radīt miega traucējumus, pastiprināt nervozitāti un uz 1 – 3 stundām nedaudz paaugstināt asinsspiedienu. Vairāki pētījumi liecina, ka tā sauktā dekafinetā kafija, ir tikpat veselīga kā parastā kafija.

Runā, ka izcilais franču domātājs Voltērs dzēris 15 (!) kafijas tases dienā. Onorē de Balzaks stipru kafiju lietojis milzīgā daudzumā un jebkurā diennakts laikā. Esot aprēķināts, ka Balzaks, kamēr uzrakstījis savu Cilvēcisko komēdiju, esot izdzēris vismaz 1500 (!) tasīšu stipras kafijas. Francijas karalis Luijs XV kafiju sev vārījis pats.

Kafija ir apdziedāta arī dziesmās. Johans Sebastians Bahs uzrakstīja Kafijas kantāti.*

* * *

Kādu svētdienu, pirms briesmoņa vīrusa Covid-19 uzbrukuma, vīrs ar sievu Toronto pilsētā aiziet uz restorānu. Vīrs pagaršo pasniegto kafiju un sauc viesmīli:

– Oficiant, gribu zināt, ko jūs man esat atnesis: kafiju vai samazgas?

– Bet vai tad pats to atšķirt nespējat?

– Nē, nespēju!

– Nu tad kāda gan nozīme, kas tas ir?

– Nedaudz vēlāk viesmīli sauc sieva:

– Oficiant, kāpēc ūdens ir duļķains?

– Neuztraucieties, atbildēja viesmīlis, viss kārtībā, vienkārši glāze drusku netīra.

* * *

Ja uztrauc kafija, tad jādzer tēju, īpaši zaļo tēju. Arī tējas vēsture sniedzas senā pagātnē. Par tējas dzimteni tiek uzskatīta Ķīna. Pirmo reizi tējas lietošana pieminēta Ķīnā 4. gs. Iesākumā tēju Ķīnā lietoja tikai reliģisku ceremoniju laikā.

Arī Latvijā tējas dzeršana ir iecienīta. Karsta tēja silda aukstumā, un auksta tēja dod vēsuma sajūtu karstā dienā. Izvēles netrūkst; mūsdienās ir pieejamas dažādas tējas. Zaļā tēja ir veselīgāka par melno tēju, bet abām ir medicīniskas īpašības. Tēju ieteicams dzert bez piena. Vienīgā negatīvā tējas īpašība varētu būt bezmiegs, jo arī tēja satur kofeīnu, gan daudz mazāk nekā kafija.

Vilis Mileiko
Laikrakstam „Latvietis“

P .S.: Vilis Mileiko ir sabiedrisks darbinieks, Medicīnas doktors un Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

* Red. Aizstāvēdams kafiju, Johans Sebastiāns Bahs, uzrakstīja „Kafijas kantāti“ ar dzejnieka Pikandera vārdiem. Kantāte rakstīta laikā, kad kafija tika atvesta no Amerikas kontinenta uz Eiropu. Brīnumzāles tika augsti vērtētas un izrakstītas visādām kaitēm, gan fiziskām, gan emocionālām.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com