Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Velta Saulīte

6. aprīlī dzejniecei un dziedātājai – 95!

Laikraksts Latvietis Nr. 592, 2020. g. 16. apr.
Inguna Daukste-Silasproģe -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Saulite

Velta Saulīte. Foto „Austrālijas Latvietis“ 1998. g. 24. apr.

Dzīve svešumā latviešu literatūrai un rakstīšanai rosināja pievērsties jaunus autorus dažādās pasaules malās. Austrālija nebija izņēmums. Tur 1951. gadā nonāca arī Velta Saulīte (1925–1998). Rakstnieks Jānis Sarma reiz rakstīja: „Trimdas latviešu kultūras dzīve noris ļoti plašā telpā vairākos kontinentos. Šai telpā ir liela tautu, domu, centienu un tieksmju drūzma, kurā latviskās kultūras veidojumi tikko saskatāmi. Latviskā dzeja šai drūzmā pielīdzināma sīkam smilšu graudiņam. Var tikai brīnēties par to, ka arvienu vēl rodas cilvēki, kas šo niecīgo smilšu graudu grib kopt un padarīt lielāku un vērtīgāku. Šos cilvēkus saucam par trimdas latviešu dzejniekiem.“ Laikraksts „Austrālijas Latvietis“, 1977, 15. jūl.

Velta Saulīte dzimusi Viesītes pusē. Mācījusies Jēkabpils ģimnāzijā, taču, piesaistīta Darba dienestā, viņa viena, bez ģimenes nonāca Vācijā. Kopā ar brāli un māsu ganu gaitās izdziedātās dziesmas palikušas kādā Latvijas norā vai mežmalā. Tomēr atmiņās arī svešumā patvērās arī dzimtā puse, piemēram, dzejolī Pār Susējas upi. Austrālijā viņai pietrūka dzimtās puses, ūdeņu, siena laika un Latvijas dabas ainavas un gadalaiku. Tikai Latvijas daba un lauku pasaule uz visiem laikiem atstājusi savu zīmogu Veltas Saulītes dzīves izjūtā un skatījuma. To izlasāms arī viņas dzejā.

Pār Susējas upi vasara brien,
Bēgoša ūdeņa klēpī
Met smaržīgu sienu.
Meldros līdakas plunču, plunču
Vakara rotaļās iet.
Uz Susējas upes vasara dzied
Un plosto pa straumi
Uz siena un pīpeņu ziediem,
Cauri pļavām un briestošām druvām.
Grieze, iebridusi rudzu grāvī,
Jāņu zālēs paslēpusies,
Visu nakti griež biezas pasaku rikas.
Pa Susējas upi raiba vasara slīd
Un miglu kā pelēku pavedienu
Ieloka pļavās.
Kamēr vēl vasara plosās un zied,
Jāiet man upmalā salasīt dziesmas.
Ja reiz tālu no Susējas būšu,
Draugiem un nedraugiem dalīšu tās.
Pār Susējas upi vasara brien.
Brien pār meldriem un atvariem tumšiem.
Mana Susējas vasara brien.

Laikraksts Austrālijas Latvietis, 1975. 3. okt.

1951. gadā Velta Saulīte izceļoja uz Austrāliju. Dzīvodama ilgus gadus Melburnā, kur bija rosīga latviešu literārā un kultūras dzīve, viņa arī pievērsās literārai jaunradei un arī uzstājās kā dziedātāja.

Jau 1951. gadā viņa piedalījās jauno, vēl nepublicējušos autoru sarīkojumā, 1952. gadā parādījās pirmās dzejas publikācijas. Tiesa, līdz pirmajam un vienīgajam dzejas krājumam Dzīvības trauksme bija jāgaida ilgi gadi – tikai 1977. gadā tas ieraudzīja dienas gaismu. Tomēr Velta Saulīte neiztrūkstoši piedalījās literārajos sarīkojumos, Austrālijas latviešu Rakstnieku dienās un Austrālijas latviešu Kultūras dienās.

Ieskatam daži viņas laikabiedru vērtējumi.

Ella Kreišmane: „Velta Saulīte ir īpata dzejniece. Reizēm tā var izteikties ļoti iejūtīgi, radot gleznainas, krāšņas vārsmas, taču citu reizi tās izteiksmes veids ir robusts un neizkopts. Viņa dzejo par visu, kas tai apkārt; ne tikai par sarkanam neļķēm veikalā, bet arī par nātrēm sētmalā, kas izrautas vīst. Tā ir dzīvības trauksme, par ko dzejo, viņa sākot ar visvienkāršāko – ar kūpošu uzartu zemi, kas ir dzīvības pamats.“ Laikraksts Austrālijas Latvietis, 1975, 24. okt.

Eduards Silkalns: „Velta Saulīte līdztekus izmēģināja veiksmi dažādās mākslas nozares: dziedāšanā, gleznošanā, izšuvumos, tāpēc nemaz nav tik viegli pateikt, cik īsti svarīgā veidā viņas vaļas prieku virknē bija vārdu vīšana teikumos. Kā AL lasītājiem, tā rakstnieku cēlienu apmeklētājiem vislabāk atmiņā būs iespiedies Veltas Saulītes gadu desmitu gaitā bieži apmīļotais un allaž no jauna no atvilktnes vilktais rustikālais, raupjais, bet apbrīnojami vitālais Rūtiņu Matildes tēls. Rakstnieku sarīkojumos publiku atkal un atkal uzjautrināja Rūtiņu Matildes laucinieciskā runa dialektā un brīžiem uzdziedāšana autores pievilcīgajā sniegumā.“ Laikraksts Austrālijas Latvietis, 1998. 24. apr.

Savukārt Inārs Brēdrichs atzinis: „Nav noslēpums, ka Saulītes dzejai ir kā karsti aizstāvji, tā noliedzēji. Nebūs tomēr noliedzams, ka, cita šī vakara autora vārdiem runājot, Saulīte tomēr ir „vienreizēja“ mūsu rakstniecībā un jau tāpēc vien jāuzskata par vērtību pati par sevi. Ir gaumes lieta, vai patīk triolets ar atskaņām „Zenta – Venta“, bet vismaz šo rindiņu rakstītājs domā, ka tādu neviltotu zemes svaigumu un pirmatnīgu robustumu un vitalitāti, kādu sastopam Saulītes dzejā, šodien neatrast neviena cita mūsu dzejnieka darbos.“ Laikraksts Austrālijas Latvietis, 1975. 14. febr.

Inguna Daukste-Silasproģe,
literatūrzinātniece
Laikrakstam „Latvietis“

http://www.literatura.lv/lv/person/Velta-Saulite/874723



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com