Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Alternatīvas realitātes

Laikraksts Latvietis Nr. 592, 2020. g. 16. apr.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Pandēmijas pašizolācijas laikā mēs varam vairāk pievērsties pagātnes atmiņām un nākotnes plāniem, bet mazāk pie šodienas darbiem.

16. aprīlī pieminam zīmīgu notikumu Latvijas vēsturē – tā saukto „Aprīļa puču“ 1919. gadā, kad Latvijas Pagaidu valdībai it kā sabiedrotie vācu spēki veica bruņotu apvērsumu Liepājā, cenšoties gāzt Kārļa Ulmaņa valdību. Puča gaitā bija kritušie abās pusēs. Angļu un franču karakuģi Karostā palīdzēja Ulmanim un apsargāja tvaikoni „Saratov“, izejot no ostas ar Pagaidu valdību. Nedaudz vēlāk, 10. maijā, mācītājs un rakstnieks Andrievs Niedra kļuva par vācu atbalstītās valdības ministru prezidentu un iekšlietu ministru.

Tātad Latvijā uz kādu laiku bija trīs paralēlas valdības – Kārļa Ulmaņa vairāku latviešu politisko partiju atbalstītā Pagaidu valdība, Pētera Stučkas Krievijas boļševiku atbalstītā Latvijas Padomju valdība un Andrieva Niedras vācu atbalstītā valdība.

Kā mēs zinām, vēsturi raksta uzvarētājs. Lielākais labums no Niedras valdības bija tas, ka tagad varēja skaidri redzēt, ka Ulmanis nebija nekāda vācu „lelle“, bet kā zaudētājam pienākas, nekādas slavas viņam vēlāk nebija. Stučkas valdību slavēja visu padomju okupācijas laiku, neraugoties uz asiņaino teroru, ko tā īstenoja. Starpkara periodā, protams, slavēja tikai Ulmaņa Pagaidu valdību. Un tagad atjaunotā Latvijā, kad varam vairāk vai mazāk ar neiesaistītu vēsu prātu skatīties atpakaļ, tad tikai Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība ir paturējusi leģitimitāti.

Bet kā ir ar nesenākiem notikumiem, kur pastāvēja „alternatīvas realitātes“? Pirmā Padomju okupācija, Otrais Pasaules karš un pēckara partizāni jeb tā sauktie mežabrāļi? Latvijas sabiedriskā atmiņa vēl netiek galā ar šiem jautājumiem. Visus padomju okupācijas gadus Latvijā tika stāstīts viens stāsts par Latviešu leģionu un Sarkanarmiju, bet trimdā – cits.

Tomēr par mežabrāļiem pastāvēja tikai viena versija, jo trimdā pārāk maz par tiem zināja, lai izveidotos alternatīvs stāsts. Iespējams, tāpēc ir grūtāk pieņemt vēsturnieku pētījumus, kuri ar faktiem apgāž vienīgo līdz šim pieļauto padomju laiku versiju. Ja mežabrāļi nebija bandīti, tad viņi tomēr bija ļoti neērti, jo traucēja citiem mierīgi pakļauties okupācijas varai. Mierīgā pakļaušanās jau reiz bija notikusi pat ar neatkarīgās Latvijas valdības svētību pirmās okupācijas sākumā – 1940. gadā. Kāpēc gan ne tad, kad karš jau beidzies?

Latvieši ir bagātīgi apveltīti ar alternatīvām realitātēm – varam pieslieties vienai, otrai vai trešai „patiesībai“. Un tāpēc dažreiz ir grūti saprast un pieņemt, ka ne visas „patiesības“ patiešām atbilst patiesībai. Vai patiesība uzvarēs?

GN
2020. g. 16. aprīlis



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com