Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pulkvedis Oskars Kalpaks un Studentu rota

Piemiņas dievkalpojumi Melburnā

Laikraksts Latvietis Nr. 588, 2020. g. 23. martā
Marita Lipska -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
SvKrustaDraudze

No kreisās: Māc. Raimonds Sokolovskis, draudzes vecākais Mārtiņš Biršs. FOTO Marita Lipska.

Māc. Raimonds Sokolovskis. FOTO Marita Lipska.

Svētdien, 2020. gada 8. martā, Sv. Krusta baznīcā un Melburnas Latviešu ciema baznīcā notika pulkveža Oskara Kalpaka un Studentu rotas piemiņas dievkalpojums.

Dievkalpojumu ar kuplā skaitā sanākušajiem dievlūdzējiem Sv. Krusta baznīcā ievadīja Melburnas Korporāciju kopas karognesēji, kas ar mācītāju Raimondu Sokolovski, Melburnas Latviešu ev. lut. draudzes priekšnieku Kārli Kasparsonu, draudzes vecāko Mārtiņu Biršu un draudzes vadību – svinīgā gājienā, zobeniem mirdzot, iesoļoja baznīcā. Karogsardze novietojās pie altāra – pie kritušajiem varoņiem speciāli ierīkotas svētvietas, kur deg Mūžīgā uguns. Pulkveža Oskara Kalpaka un Studentu rotas piemiņas dievkalpojumā piedalījās Korporāciju kopa Melburnā, Studenšu Korporāciju kopa, Daugavas Vanagu Melburnas nodaļa un Melburnas Latviešu ev. lut. draudze.

Dziedājām svētku reizei atbilstošas patriotiskas dziesmas, ko uz ērģelēm ar jaukām skaņām pavadīja draudzes ērģelnieks Braians Kopls (Brian Copple).

Ievadā mācītājs nesa sirsnīgu sveicienu Melburnas Latviešu draudzes priekšniekam Kārlim Kasparsona kungam, draudzes vadībai, dievkalpojuma organizētājiem un visiem klātesošajiem no Sidnejas Latviešu ev. lut. Vienības draudzes, diakonēm un draudzes priekšnieces.

Raimonds izteica savu prieku par iespēju būt šeit kopā ar savu dzīvesbiedri Maritu Lipsku.

„Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem,“ ar šiem mūsu Pestītāja Jēzus Kristus vārdiem mācītājs Raimonds iesāka Svētrunu. Svētrunā mācītājs teica: „Latvijas zeme un tauta ir savus darbus iekrājusi ārkārtīgi sen, un tās senajā vēsturē tauta ir īstenojusi savu misiju jau ar dainās un Lielvārdes jostā aprakstīto gudrību, mīlestību, tikumu un viedumu. (Lielvārdes jostas fragments ir arī ietilpināts Latvijas pilsoņu Pasē, ML). Latviešu tautas senajā vēsturē atrodam valodu un ierašas, kas mantotas vēl no senajām civilizācijām uz zemes. Latvieši ir šo seno civilizāciju pēcteči. Latvieši ir dievu tauta.

„Kur palika sirmie dievi,
Brīvas tautas dēliņi?
Tie līgoja vecos laikos
Gaismas kalna galotnē.
Visapkārt egļu meži,
Vidū gaiša tautas pils...
...Tur guļ mūsu tēvu dievi,
Tautas gara greznumi.“ (Fragments no „Gaismas pils.“)

Mīļie māsas un brāļi Kristū, tautieši! Šodien mēs Dieva priekšā atzīmējam mūsu tautas varoņa un varoņu gaitas un turam augstu mūžīgo piemiņu cīnītājiem par mūsu Tēvzemes brīvību un laimi. Tāpēc īpaši veltīsim kādus mirkļus mūsu tautas vēstures ieskatam.“

Tad Raimonds mums atgādināja pulkveža Oskara Kalpaka dzīvestāstu un par viņa lielo ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās. „Pulkvedis Oskars Kalpaks, drošsirdīgs un pārliecināts Latvijas brīvvalsts izveides skarbākajā laikā, izveidoja pirmās militārās vienības, lai sargātu tikko dzimušo valsti. Viņš apņēmās paveikt to, ko neuzdrošinājās neviens cits. „Kas tic, tas uzvar,“ tāds esot bijis O. Kalpaka iemīļots teiciens... O. Kalpaka personiskais piemērs radīja pārliecību par brīvas Latvijas iespējamību. Un šī ideja izplatījās un sāka kļūt saprotama plašākām tautas masām, kā rezultātā Latvijas armijas spēki sāka papildināties ar jauniem kareivjiem...

Latvijas neatkarības ideja bija izaugusi arī studējošo aprindās, tāpēc likumsakarīga bija viņu gatavība iet kaujās par jauno valsti. Mēnesi pēc Latvijas valsts dibināšanas, 1918. gada 20. decembrī, latviešu Studentu Korporācijas izveidoja Studentu rotu, kas kopā ar citām vienībām 1919. gada janvārī veidoja 1. Latviešu atsevišķo bataljonu, kuru vadīja pulkvedis Oskars Kalpaks. Studentu rota tapa Rīgā. (Fragm. no A. Krīpena „Kalpaka bataljons un Baloža brigāde“): Uz apsardzības ministra pavēli Studentu rotai Rīga bija jāatstāj 2. janvāra vakarā un jāatiet uz Jelgavu. Nezināmie likteņi, kuri sagaidīja kā gājējus, tā palicējus, diktēja būt rezervētiem ar savām izjūtām... Bija veikts gan tikai pusceļš līdz 40 km attālai Jelgavai, bet pie pārgājieniem vēl nepieraduši rotas karavīri jutās jau stipri noguruši. Noskaņojums drūms, visi klusi un domīgi. Lielākā daļa atlaidušies atpūtai uz grīdas. Bet tad pēkšņi kaut kur no augšas atskanēja „Ai, zaļā'i līdaciņa...“ Neviena nepamanīts uz skapja augšas bija uzrāpies viens no vecākiem rotas karavīriem un šo dziesmu uzsācis. Drīz vien visi korī dziedāja līdzi šo jauko tautas dziesmu. Drūmums un nogurums bija kā ar roku atņemts. Arī turpmākā ceļā uz Jelgavu tika dziedāts, maršējot... Bet skats vērsts uz priekšu pretim jauniem karavīra pienākumiem, kuru pirmie grūtumi jau lika sevi manīt, un cik gan vēl tādu nestāvēja priekšā! Ausa rīts, ka rota tuvojās Jelgavai, dziedot Div' dūjiņas gaisā skrēja... Studentu rota 17. februārī ieradās frontē Rudbāržos un iekļāvās Kalpaka bataljonā...

No dažām latviešu ģimenēm ir nākuši 3 dēli – kalpakieši, bet no vienas – pat 4, kas liek godbijībā pieminēt šo ģimeņu galvas – tēvus, kuri jau sen nav starp dzīvajiem. Šajā sakarībā vispirms jāmin Jēkabs Eglītis no Mārsēnu pagasta. Viņa visi 4 dēli iestājās Studentu rotā. J. Eglītis bija plaši pazīstams sabiedrisks darbinieks gan savā pagastā, gan arī Raunas draudzē...“

Pulkveža Oskara Kalpaka komandētā bataljona karavīri ar lepnumu sevi dēvēja par kalpakiešiem un turpināja sevi tā saukt arī tad, kad Kalpaks jau bija kritis kaujā (1882.6.1.  – 1919.6.3.).

Pulkvedis Oskars Kalpaks ir kļuvis par latviešu virsnieku simbolu. Viņa kaujas ceļš bija īss, bet ārkārtīgi spilgts. Un viņa cīņas spars, ideālisms un patriotisms atdzimst un turpina dzīvot arī tagad. Kalpaka tēls kalpo kā augstāko cilvēcisko vērtību simbols, veidojot patriotismu un mīlestību, īpaši jaunatnē un bruņotajos spēkos.

Lai to veicinātu, 2003. gada martā tika izsludināts konkurss latviešu nacionālā karaspēka pirmā pavēlnieka pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa izstrādei, kurš tiktu novietots Rīgā. Saprotot, ka bez pagātnes apzināšanās nav arī nākotnes, un to, cik būtiska ir tautas pašapziņas un ticības vairošana, tēlniekam Gļebam Panteļejevam ļoti svarīgi bijis iemūžināt piemineklī optimisma akcentu. Piemineklī ir divi pamatelementi: granīta daļa simbolizē vēstures straumi, kas parasti ir bieza un agresīva un nešķiro, ko aiznes sev līdzi, bet otra detaļa simbolizē spēkus, kas turas pretī šai straumei, – ir nerūsējošā tērauda asmens. Tas simbolizē spēju pretoties un sasniegt mērķi, sadalīt melno masu un palikt pie saviem mērķiem. Šī ideja bija visvairāk raksturīga brīvības cīnītājiem.

„Ko varu vēl tev, Tēvzeme, par sirdi vairāk dot,“ lasāms uz pieminekļa Oskaram Kalpakam. Dzejnieks Andrejs Eglītis bija speciāli rakstījis vārdus: „Lai nepagurdams jaunatnē aug Kalpaka varoņgars!“ Patriotisks un dzimteni mīlošs bija A. Eglītis. Viņa dzīve bija kā veltījums Latvijas tautai, un pats dzejnieks savulaik teica: „Visa mana dzeja veltīta tikai Tēvzemei. Visas manas uzrakstītās grāmatas ir manas dzimtās zemes cildinājums.“

Varoņu dienā, 2006. gada 22. jūnijā, Rīgas centrā atklāja tautas loloto un celto pieminekli Pulkvedim Oskaram Kalpakam – Latvijas armijas pirmajam komandierim. Piemineklis O. Kalpakam nav tikai pagātnes liecība, tas ir ieguldījums nākotnei. Kalpaka veikums un varonība, kuru pauž piemineklis, uzrunā Rīgas iedzīvotājus un tās viesus, īpaši jaunatni, aicinot pilnveidot sevi, ikvienam rast spēku un pašapziņu, lai kalpotu Latvijai. Un Kalpaka atspulgs piemineklī nosvērti un cerīgi vēro apkārt notiekošo dzīvi. Viņš aicina, un viņš daudz sagaida no mums...“ (No publicitātes par pulkvedi Oskaru Kalpaku, un Arvīds Krīpens „Kalpaka bataljons un Baloža brigāde“).

Lūgšanā mācītājs Raimonds ietver gan Latviju, gan Austrāliju, pateicoties tam Kungam par visām žēlastībām un izlūgdamies svētību šai zemei, kā arī svētību sanākušiem dievlūdzējiem baznīcā un svētību viņu ģimenēm, kā arī svētību visai Kristus draudzei pasaulē, to vēlot visām tautām uz zemes.

Pēc dievkalpojuma viesi tika aicināti pakavēties pie atspirdzinājumiem baznīcas zālē. Tur draudzes priekšnieks K. Kasparsona kungs nolasīja interesantu un informatīvu referātu par Studentu Rotas un plkv. O. Kalpaka bataljona kopīgām kaujas gaitām. Atgādinot vēsturiskos faktus, tostarp ka Studentu rota tika ietilpināta O. Kalpaka bataljonā kā tā trešā vienība.

Pēc tam devāmies uz Melburnas Latviešu ciemu, kur ciema baznīciņā tāpat labi apmeklēts notika svinīgais dievkalpojums tikai bez karognesējiem. Diemžēl, šoreiz nenotika plānotā pulcēšanās ciema zālē pēc dievkalpojuma, saprotamu sanitāro apsvērumu dēļ.

Svētrunas noslēgumā mācītājs Raimonds teica: „Šodien Dieva priekšā mēs pieminam mūsu tautas varonīgos brīvības cīnītājus. Bermonta armijai, pret kuru cīnījās latviešu nacionālie spēki 1919. gada oktobrī un novembrī, bija vairākkārtējs skaitliskais un tehniskais pārsvars, tomēr, neraugoties uz to, tika gūta uzvara.

Atklāsmes Grāmatā teikts: Es redzēju debesis atvērtas, un, raugi: balts zirgs, un kas sēd uz viņa, tā vārds Uzticīgais un Patiesais, un Viņš tiesā un karo taisnīgi. Viņa acīs ir uguns liesma un galvā Tam daudzi ķēniņu kroņi, Vārdu, kas Tam uzrakstīts, neviens nepazīst kā vien Viņš pats. Viņš tērpies drēbēs, kas asinīs mērktas, Viņu sauc: Dieva Vārds. Debesu kara pulki sekoja Viņam uz baltiem zirgiem, tērpti baltā tīrā audeklā.“

Un Tas Kungs Jēzus Kristus nāk ar saviem Debesu kara pulkiem vienmēr aizstāvot Patiesību un Mīlestību. Viņa debesu kara pulku rindās ir visas gaišās un ticīgās cīnītāju dvēseles, kas cīnījās par savu tautu, par savu Tēviju.

Tas Kungs Kristus nes katrai tautai viņas Likteni! Latvija ir mūžīga. Latviešu tauta pastāv. Tautas Varoni, vai tu mūs dzirdi? Tautas Varonis savu tautu dzird.

Un mēs šodien droši varam teikt, ka pie šiem debesu pulkiem, kas sekoja Kristum, pieder mūsu tautas varoņa pulkveža Oskara Kalpaka gars un viņa drosmīgie cīnītāji! Un tie tāpat šodien no debesīm, kā toreiz virs zemes, ir nomodā par Latviju!

Un par Jaunās Pasaules Pilsētu ir teikts: „Dieva spožums to apgaismo, un viņas gaisma ir Jērs. Tautas staigās viņas gaismā, un visas zemes ķēniņi nesīs turp savu greznumu. Viņā sanesīs tautu greznumus un dārgumus.“

Mūsu pērle ir Latvija. Mūsu zelts ir latvju tauta. Ar to mēs dzīvosim un ieiesim nākamajos laikmetos kā latvieši – ar pielūgsmi Tam Kungam, un - ar pateicību savas tautas varoņiem.

Pulkvedim Oskaram Kalpakam, un visiem mūsu tautas varonīgiem aizstāvjiem – mūžīga slava!

Tam Kungam Jēzum Kristum gods un slava mūžīgi mūžos. Amen.“

Marita Lipska
Rakstā izmantoti citāti no mācītāja Raimonda Sokolovska sprediķa.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com