Kā kļūt par savas dzīves noteicēju?

Ko Tu vari izdarīt šodien, lai stiprinātu savu saikni pašam ar sevi un līdzcilvēkiem? Cik bieži Tevis dēļ kāds ir pasmaidījis vai sajuties īpaši?

Viss, ko ikviens mēs sasniedzam vai nesasniedzam, ir tiešs mūsu pašu domāšanas rezultāts. Mūsu prāts var būt mūsu labākais draugs un ienaidnieks. Ja Tu visu laiku veltīsi, domājot par problēmām, secināsi, ka nekam citam neatliek laika. Prāts aizmirst lietas, kuras tu gribi, lai tas atceras, bet atceras lietas, kuras tu gribi, lai tas aizmirst. Lielākā daļa no mums zina, ko vajag darīt, lai dzīvotu laimīgāku, veselīgāku un piepildītāku dzīvi. Problēma ir tajā, ka lielākā daļa no mums nerīkojas atbilstoši tam, ko zina.

Nedrošība, bailes, neuzdrīkstēšanās, savas pašvērtības neapzināšanās, daudzi no mums pretojas pārmaiņām un pat šķiet, ka dažiem labāk patīk ciest un justies nelaimīgiem, nekā kaut ko mainīt sevī un līdz ar to arī savā dzīvē. Daudzi ļauj bailēm un domām par neveiksmi valdīt pār savu dzīvi. Tā viņi samierinās ar dzīvi bez izaugsmes. Nav jēga pārdzīvot par lietām, ko nevaram mainīt! Toties mums katram ir iespēja mainīties, mainot savu domāšanu. Zemapziņa pieņems un darīs visu, ko apziņa pieņem un uzskata par patiesu. Visu mūsu laimes, panākumu un ciešanu saknes ir mūsos pašos.

Diemžēl daudzi neapzinās savu iekšējo spēku. Iespējams, tāpēc ka trūkst pašpaļāvība vai pašcieņa, vai arī tāpēc, ka pārāk daudz raizējamies un baiļojamies, un tādā veidā nelietderīgi izniekojam savu laiku un enerģiju, jo īpaši apstākļos, kad mūsdienu cilvēka dzīve nav iedomājama bez tehnoloģijām un sociālajiem tīkliem un virtuālās dzīves tūlīt un tagad režīmā. Piemēram, tehnoloģiskais progress ir radījis nepārtraukto pārbaudītāju cilvēku, kas visu laiku, gandrīz vai ar apsēstību pārbauda e-pastus, ziņojumus un sociālos tīklus. Virtuālā dzīve, virtuālās attiecības utt.

Pētījumi liecina, ka cilvēki, kas visu laiku pārbauda sociālos tīklus, biežāk jūtas atsvešināti no ģimenes, pat atrodoties tai blakus. Daudziem dominē bailes no atstumšanas, bailes nebūt perfektam. Turklāt šie cilvēki arvien biežāk izvēlas nesatikt draugus un ģimeni klātienē, dodot priekšroku saziņai tieši internetā, jo tā jūtas drošāk. Mūsdienu dzīve un jo īpaši dzīve virtuālajā pasaulē palielina risku iegūt dažādas fiziskas un garīgas problēmas, taču, saglabājot balansu starp tiešsaistes un reālo pasauli, iespējams uzturēt savu garīgo veselību kārtībā. Arvien vairāk pētījumu secina, jo vairāk laika cilvēks pavada sociālajos tīklos, jo vairāk palielinās risks saslimt ar depresiju. Tas, savukārt, rada jautājumu: vai nelaimīgi cilvēki biežāk lieto sociālos tīklus, vai arī tiem tiešām ir negatīva ietekme uz cilvēka pašsajūtu?

Tavu dzīves kvalitāti veido Tavas izdarītās izvēles. Mums visiem vienādi diennaktī tiek dotas 24 stundas, un lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, sāc uzņemties risku un darīt lietas, no kā Tu visvairāk baidies. Pārtrauc vadīt savas dienas, meklējot drošību un lielāku uzmanību pievērs iespējam.

Īstais noslēpums, gūstot varu pār savu dzīvi, ir koncentrēties uz būtiskāko, tāpēc attīsti savu gribasspēku un viss, kas notiek Tavā dzīvē, nonāks Tavās rokās. Uzraksti uz papīra savas problēmas, jo vārdos formulēta problēma ir jau pa pusei atrisināta problēma. Pietiek ar vienu domu, ko izlasīji grāmatā vai dzirdēji kādā no sarunām, lai Tava dzīve sāktu mainīties.

Pretošanās pārmaiņām ir sev piešķirtā laika izniekošana. Ietiepība, spītība, neelastība visbiežāk raksturo tos, kas nav pārliecināti par sevi, jūtas apjukuši un dziļi savā būtībā neuzticas sev. Pretošanās pārmaiņām šo stāvokli padara vēl negatīvāku. No tā ciešam ne tikai mēs paši, bet arī cilvēki mums apkārt.

Pārmaiņas ved ārā no komforta zonas. Tā vietā, lai savā prātā visu laiku domātu par savām dzīves problēmām un par to, ko nevari paveikt, labāk pievērsies visam tam, ko līdz šim dzīvē esi paveicis un sasniedzis. Pievērs uzmanību tam, kas labi padodas un par ko esi gandarīts. Tā ir mūsu katra pašcieņa. Pašapziņa pieaugs un rosinās doties uz priekšu, gūt panākumus it visā, ko uzsāksi.

Domājot un izsakot negatīvas domas, mēs tuvinām sevi neveiksmei, jo neveiksme ir negatīvas domāšanas sekas. Negatīvās domas iznīcina pašapziņu un padara personu par apstākļu upuri, jo šī cilvēka pasaule nav nekas cits kā noskaņojuma un attieksmes atbalss. Dzīvojot ar negatīvām domām, negatīvās emocijas uz āru izlaužas garīgu un fizisku slimību veidā.

Aptuveni katram ceturtajam pasaules iedzīvotājam ir bijuši emocionālās veselības traucējumi, diemžēl ļoti bieži tie netiek diagnosticēti, tāpēc neseko nepieciešamā palīdzība. Tai pat laikā, lai atgūtos no neveiksmes, piemēram, darba zaudēšanas, ģimenes locekļa nāves vai smagām slimībām, lielākais šķērslis ir šaubas par sevi. Mūsu domas veido cilvēki, ar kuriem tiekamies, grāmatas, kuras lasām, vārdi, kurus izrunājam, kā arī mūsu ikdienas apkārtējā vide.

Uztraukties par savām vājībām un tās apzināties ir cilvēcīgi. Dažiem tas dod stimulu kļūt labākiem, bet citiem liek justies vēl mazvērtīgākiem. Pārliecība ir visu panākumu pamatā. Pārliecībai, ka varam kaut ko paveikt, piemīt milzīgs spēks. Cilvēki, kuriem piemīt spēcīga ticība sev, jūtas brīvi no nemitīgām raizēm par to, vai atrodas īstajā vietā, no šaubām par savām spējām un bailēm par nākotni.

Vai jums ir sapnis? Kāds ir jūsu nākotnes redzējums? Pārmaiņas sāc ar to, ka esi godīgs attiecībās un vispirms pats pret sevi un parūpējies, lai vide, kurā dzīvo, uzturies vai strādā, kļūtu labāka un sakārtotāka. Pētījumos ir secināts, ka veiksmīgi cilvēki izmaiņas savā dzīvē ir sākuši ar sapni, tāpēc sapņo! Pārvērt savu sapni par darbības plānu un mērķtiecīgu darbību rezultātā nonāksi pie mērķu sasniegšanas. Mērķu noteikšana un darbs pie to sasniegšanas ir pirmais solis, kas jāsper ceļā uz pārmaiņām. Tādā veidā ātri vien pamanīsi uzlabojumus arī savā uzvedībā, rīcībā, sajūtās un domāšanā. Tāpat kā ik dienu mazgājam rokas no netīrumiem, galvu varam attīrīt no aplamiem priekšstatiem, negatīvām emocijām un atmiņām, uzmācīgām fantāzijām un citiem sārņiem.

Marks Aurēlijs reiz teicis: „Kad tu no rīta pamosties, padomā par to, ka atkal esi saņēmis dārgo privilēģiju būt dzīvam – elpot, domāt, baudīt un mīlēt!“

Vai esi aizdomājies par kādu cilvēku vēlies kļūt? Dziļi piepildīti un pašrealizējušies cilvēki izdara gudrākas izvēles. Mēs katrs dodamies uz savu galamērķi pa dažādiem ceļiem. Dzīvē nav neveiksmju, ir tikai mācības. Mērķu uzrakstīšana uz papīra padara skaidrus Tavus nodomus. Skaidrs plāns atbrīvo no izvēles mokām.

Ir tikai viens cilvēks šajā pasaulē, kas var uzvest jūs uz panākumu ceļa – šis cilvēks esat jūs pats. Katram mums ir kāds talants, kas padara mūs īpašus. Cik daudz laika un pūles mēs ieguldām, lai attīstītu savus talantus? Tas nenozīmē, ka jāpamet viss, ar ko šobrīd nodarbojies. Vienkārši kļūsti pats par pārmaiņām, kuras visvairāk vēlies redzēt sev apkārt un pašam sevī. Vēl viens būtisks iemesls mērķu izvirzīšanas iedarbīgumam ir tāds, ka tas palīdz iezīmēt mērķi, uz kuru doties. Atrodi savu aicinājumu. Skaidri definētu mērķu izvirzīšana iezīmē robežas, kuru ietvaros iespējams izdarīt gudrākas izvēles. Samazini visas blakus lietas un koncentrējies uz visbūtiskāko. Ja precīzi zināsi, kurp dodies, tad būs daudz vieglāk izvēlēties tās darbības, kas palīdzēs tur nokļūt.

Pārliecība, ka varam paveikt iecerēto, dod milzīgu spēku. Diemžēl, saskaroties ar dažādām sarežģītām dzīves situācijām, daļa cilvēku zaudē ticību sev un kļūst negatīvi, tai pat laikā citus šādas situācijas padara stiprākus un dod viņiem motivāciju. Spēja sasniegt iecerēto lielā mērā ir jautājums par ticību sev un saviem spēkiem. Pārliecība ir visu panākumu pamatā.

Mēs kļūstam labāki – darot. Darot mēs kļūstam drosmīgi. Darot mēs kļūstam par savas dzīves noteicējiem.

Katram, kas ienāk tavā dzīvē, ir kāda mācība, ko sniegt, un stāsts, ko pastāstīt. No prastām viduvējībām izcilības atšķir tas, kā viņi izlieto sev piešķirto laiku. Liela daļa no mums diemžēl dzīvo tā, it kā viņiem būtu neierobežots laiks, un tāpēc bieži visbūtiskākais tiek atlikts uz vēlāku laiku. Apzinies, cik svarīgs ir tavs laiks, neiznieko to un izmanto sev atvēlēto laiku nodarbēm, kas ir tā vērtas. Organizē savu dzīvi tā, lai vari pievērsties tām lietām, kas Tev patīk un dari to sevis dēļ.

Diemžēl lielākā daļa cilvēku pavada savas dienas, gaidot brīnumu. Sapņot ir lieliski, bet vienīgi ar sapņošanu vēl nepietiek, ir jārīkojas. Sasniegumi ir rīcības sekas, nevis sapņošana par sasniegumiem. Nav viegli kļūt par tādu personību, kāda vēlies būt. Viss sākas ar stipru vēlēšanos un apņēmību attīstīt savas stiprās puses. Izkopjot savas spējas, mēs izmantojam savus resursus un vēl vairāk atklājam savu slēpto ES, un vēl plašāks kļūst mūsu redzesloks, un dzīve kļūst par nepārtrauktu attīstību un pašizaugsmi. Ir būtiska atšķirība, vai esam kopā ar cilvēkiem, kuri mums tic, iedrošina un paslavē, vai cilvēkiem, kuri mūs tikai nonicina un cenšas salauzt.

Pašdisciplīna ir veiksmīgas un jēgpilnas dzīves pamats. Bez pašdisciplīnas Tu nespēsi izvirzīt skaidrus mērķus un izlietot sev piešķirto laiku lietderīgi. Ja būsi stingrāks pret sevi, Tu sāksi dzīvot pārdomātāk saskaņā ar saviem noteikumiem, nevis vienkārši reaģējot uz visu, kas notiek apkārt kā gaisīga lapa, kas ūdenī peld tajā virzienā, uz kuru konkrētajā dienā to nes straume. Prasme ir nevis smagi strādāt, bet izmantot dzīves sniegtās iespējas, lai Tava dzīve sāktu mainīties.

Ir daudz cilvēku, kas šķiet ambiciozi, bet tai pat laikā viņiem trūkst pašpaļāvība. Viņi gaida, ka kaut kas notiks, kāds ietekmīgs draugs palīdzēs iekārtoties darbā un sekmēs karjeras izaugsmi. Šādi cilvēki plūst pa straumi un ļoti vēlas gūt panākumus, bet baidās. Visvairāk viņi baidās no grūtībām, jo tās prasa izturību šķietami nepārvaramu šķēršļu priekšā. Viņi dzīvo ar nekonkrētu ideju, ka kaut kur dzīvē kaut kas viņus gaida un tas kaut kā nejauši līdz viņiem nonāks, ja vien pietiekami ilgi gaidīs. Šis ir pašpaļāvības trūkuma spilgts piemērs – atkarība no ārējiem apstākļiem. Pašpaļāvības trūkums un ietekmēšanās no ārējiem apstākļiem ir traucējošs apstāklis jebkurai izaugsmei un sasniegumiem. Pārliecība par sevi un spējām stāties pretī jebkuriem dzīves izaicinājumiem, radīs aizrautību pilnveidoties kādā no jomām, kas katram no mums ir īpaši saistoša.

Viena no cilvēka vislielākajām vajadzībām ir ilgas būt saprastam un cienītam. Laika veltīšana otram cilvēkam parāda, ka tu augstu vērtē to, kas otram cilvēkam sakāms, un ka Tev vienkārši viņš rūp kā cilvēks. Iejūtības izrādīšana citiem liek arī Tev pašam justies labāk. Mazas lietas ir lielas lietas, un dzīvē tās ienes vislielākās pārmaiņas.

Bailes aizstājot ar pozitīvu attieksmi un ticību sev un savām spējām, negatīvo domu vietā nāks pārliecība, un arī profesionālā ziņā sekos pozitīvas pārmaiņas. Viss, kas tiek darīts ar prieku, izstaro aizrautību un rada gandarījumu par sasniegto. Pārstājot baidīties un pretoties pārmaiņām, mēs ne tikai izraujamies no komforta zonas, bet arī sākam pilnveidot sevi, paplašinot savus garīgos apvāršņus un līdz ar to pietuvojamies arī savai pašrealizācijai.

Sintija Bernava,
Biedrības „Donum Animus“ valdes priekšsēdētāja
Laikrakstam „Latvietis“