Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Mūžam jaunā māksla

Laikraksts Latvietis Nr. 585, 2020. g. 3. martā
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Skats no izstādes. FOTO Māris Brancis.

Skats no izstādes. FOTO Māris Brancis.

No kreisās: Talsu novada muzeja darbiniece Guna Millersone, Māris Brancis, mākslinieka radiniece Maija Auliciema, mākslas zinātniece Ingrīda Burāne un mākslinieka radinieks Andrejs Stīpnieks. FOTO Māris Brancis.

Vircburģieša un latvieša mākslinieka Osvalda Rožkalna gleznas turpina ceļu pa Latviju. Pagājušajā gadā tās viesojās Saldū, bet kopš 19. februāra aplūkojamas Talsu novada muzejā.

Talsinieki mākslinieku uzskata par savējo. Un taisnība vien ir. Viņa saknes meklējamas šajā pusē. Osvalda Rožkalna vectēvs mūrnieks Dītrihs Rozenkalns ir dzimis Talsu apriņķa Lubezerē. Sasmakā viņš salaulājās ar Lizeti Valdemāru, kuras tēvs Godfrīds Valdemārs, domājams, bija Krišjāņa Valdemāra tēvabrālis. Viņu pirmais dēls Fridrihs Aleksandrs piedzima Ārlavas mācītāja Dosē mājā. Kaut arī viņu laiž Rojas jūrskolā, taču jūra viņu nevilina, arī kalēja amats liekas par vienkāršu, tādēļ 18 gadu vecumā jaunietis dodas uz Rīgu un izmēģina vairākus darbus, līdz iestājās Rīgas pilsētas teātrī (vācu) par otro apgaismotāju. Tur viņš, kā pats vēlāk rakstīja, „ar lielāko labpatikšanu un dzīšanos strādāju“, izkalpodamies līdz apgaismošanas inspektoram.

Zīmīgi arī tas, ka šajā teātrī par apgaismotāju tieši šajā laikā sāk strādāt cits vīrs no Talsu puses – Kristaps Tillbergs, profesora Jāņa Roberta Tillberga tēvs. Kā Fridrihs Aleksandrs Rozenkalns, tā Kristaps Tillbergs par savām sievām izvēlas jaunkundzes, kā šķiet, ir vienas dzimtas jaunavas – no Litovsku ģimenes. Tēvi ne viens, ne otrs vēlākos gados nesaistīja savas dzīves ar mākslu, taču viņu dēli – Jānis Roberts Tillbergs un Osvalds Rožkalns – gan. Tiesa gan, abu ceļi bija ārkārtīgi dažādi, taču abus vienoja glezniecība. Osvalds Rožkalns bērnībā pat kādas stundas mākslā ņēma pie sava brālēna, profesora Latvijas Mākslas akadēmijā, taču viņu ceļi ātri vien šķīrās varbūt lepnības dēļ, varbūt raksturi nesaskanēja, bet laikam gan lielās gadu starpības dēļ – 30 gadi.

Nav zināms, vai tēvs kādreiz ieminējās par savu dzimto pusi, taču tagad liktenis ir lēmis neklātienē pabūt senču dzimtenē.

Izstāde ir plaša un iepazīstina ar Osvalda Rožkalna daiļradi visai vispusīgi! Vecākie darbi attiecas uz bēgļu laiku Vircburgā, kad viņš daudz gleznoja, lai vingrinātu roku un acis. Tas topošajam māksliniekam bija raksturīgi, ka viņš jebkuros apstākļos neatņemdamies un neatlaidīgi kopa savu rokrakstu, savu redzējumu. Vēlākos gados viņš pētīja Velaskesa un citu klasiķu gleznas, taču visvairāk viņu pievilka Pablo Pikaso lauzītās formas, kas latviešu gleznotājam likās visprecīzāk atainoja latviešu tautas 20. gadsimta traģiku. Kaut arī viņš lietoja gaišas krāsas, taču lauzītās līnijas vēstīja par autora iekšējo dramatismu.

Talsos var iepazīt arī Osvaldu Rožkalnu kā izcilu līniju meistaru, kurš neatlaidīgi apguva ķīniešu akvareļkrāsu zīmējumus ar otu, atveidojot pavasara ziedus un plaukstošu koku zarus.

Nobeigumā jāpiebilst, ka mākslinieka darbi nenoveco. Viņi allaž šķiet jauni un svaigi, neraugoties uz to, cik gadi paskrējuši kopš to radīšanas un kopš tos pēdējo reiz esi skatījies, un ne tikai skatījies, bet studējis.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com