Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Lasītājas vēstule

Februāris 2020

Laikraksts Latvietis Nr. 583, 2020. g. 20. febr.
Biruta Eglīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Labdien, draugi un dvēseles radinieki! Noticis ir tik daudz, ka gribas padalīties. Sākšu hronoloģiski. Tātad noticis Brexit. Varētu padomāt, kas mums tur, ģeogrāfiski jau nekur tā Anglija neaiziet. Taču šajā valstī šobrīd mīt vismaz 100 000 Latvijai piederīgo, arī vairāki mani radi, paziņas un draugu pieaugušie bērni, un neviļus jādomā, kā nu būs. Un skumji arī. Jebkura šķiršanās nav nekas priecīgs un nenes neko labu nevienai pusei. Domāju, uzvarēja pūļa psiholoģija, kas nekad nav gudrākais variants. Tagad jautājums, cik viedi būs politiķi, kārtojot turpmākās attiecības ar sadarbības valstīm, ko redzēsim pavisam drīz, un tikai tad varēs spriest par ieguvumiem un zaudējumiem. Noteikti būs gan vieni, gan otri, arī pavisam ikdienišķā sadzīves līmenī.

Lai redzētu, kā paši briti uz to visu skatās, pareizajās dienās ciemos pie draugiem devās arī mana meita. Atgriezās pārsteigta, ka politiskā šūmēšanās Londonā gandrīz nemaz neskar citur dzīvojošos vietējos, kurus daudz vairāk interesē un aizskar Megxit, kas vismaz mums liekas, labākajā gadījumā, mazliet smieklīgi. Jūtu līdzi Harijam un Meganai, jo neticu, ka viņus liks mierā arī it kā tālajā Kanādā. Jo šodien... nekas vairs nav tālu.

Vai pamanījāt, ka klajā nācis žurnāla Spīgana pirmais numurs? Saturs veltīts ezotērikai. Lai gan nekad ar kaut ko tādu neesmu aizrāvusies, aiz tīras ziņkāres šo pirmo nopirku. Gribēju pārliecināties, cik daudz mistikas un cik racionālā grauda tur ir. Ja godīgi, mani šis notikums izbrīnīja. Taču, palasot jāsecina, ka tur daudz populāri izklāstītas praktiskās psiholoģijas, kā mācīties būt ar sevi mierā un ka jebkuras pārmaiņas vienmēr jāsāk ar sevi, kas taču ļoti pareizi, ja kāds to vēl nezina. Meteņi ir sena latviešu tradīcija, kuras atjaunošana un izprašana ir tikai apsveicama; maģija ap pilnmēnesi arī nav gluži bez pamata; padomi, kā kārtot samilzušas attiecības, šķiet pārāk primitīvi, kaut nav nepareizi. Astroloģijas, numeroloģijas un citu zīlēšanas paveidu piekopšana gan man liekas ļoti strīdīga padarīšana. Bet ja nu kādam tas viss palīdz, tad jau labi. Tomēr pie šā žurnāla regulārām lasītājām izlēmu sevi nepieskaitīt.

Arī ziema ir notikusi. Jā, Ikšķilē veselu nedēļu turējās mīnusi; nu, vismaz naktī noteikti. Vienu reizi bija pat -10°C. Nopriecājos, jo tas nozīmē, ka dārza kaitēkļi vismaz drusku pasaluši un nebūs tik daudz. Sniegs gan gauži nosacīts. Uzbirst jau mazu drusciņu, bet šķipelēt nav ko, jo tūdaļ atkal nokūst. Manā dārzā visās malās zied sniegpulkstenīši.

Vērojot ļoti neparasti silto ziemu, domāju, ka tradicionālais ledus skulptūru festivāls Jelgavā nemaz nevarēs notikt, bet alojos. Notika un kā vēl! Turklāt ar tādu vērienu kā nekad, lai gan šī nebija nekāda apaļā jubileja – 22. reize. Redzēju, kā tas sākās deviņdesmito beigās, kad lielas ledus skulptūras tika izvietotas pašā pilsētas centrā, galvenajā laukumā. Tolaik to nebija daudz – kādas 10-12, bet gandrīz mājas augstumā; skaisti caurspīdīgas, vakaros izgaismotas. Ļaudis jau tad brauca no visas Latvijas skatīties brīnumainos mākslas darbus un ļoti uztraucās, ja tieši tad uznāca atkusnis. Arī mūsu ģimenei patika šī atrakcija, cienāšanās kādā kafejnīcā, lai pacietīgi sagaidītu mirkli, kad iestāsies krēsla, iedegsies lielie prožektori un skulptūras parādīsies pavisam citādas nekā dienā.

Pa šiem gadiem Jelgava ir ļoti pārvērtusies: ēkas un ielas sakoptas, Rastrelli pils, kur joprojām Lauksaimniecības universitāte, izskatās izteiksmīgāka nekā jebkad agrāk, modernizēts Kultūras nams pašā centrā, kur tagad vairākas zāles un skatuves; tur notiek daudz augstvērtīgu koncertu. Gar Lielupi izveidota ērta un eleganta promenāde ar bronzā kaltu mūžīgā studenta atveidu, pār Lielupes atteku Driksu uzbūvēts gājēju tilts, no kura paveras lielisks skats uz pilsētu un labiekārtoto Pasta salu. Tajā uzcelta moderna vasaras estrāde un notiek daudz dažādu sarīkojumu, sevišķi gada siltajos mēnešos. Pasta sala kļuvusi arī par galveno norises vietu nu jau plašu starptautisku rezonansi ieguvušajam Ledus skulptūru festivālam, kas esot lielākais Baltijā.

Pēdējos gados man daudz gadījies būt šajā Zemgales galvaspilsētā, vērot tās pārvērtības, taču uz ledus skulptūrām gan vairs nebija sanācis aiziet. Nolēmu šogad to izdarīt. Turklāt reklāmas izklausījās sevišķi vilinošas. Sava intriga bija arī siltā ziema; kā gan tādā laikā iespējams uzradīt un noturēt ledu un vēl to apstrādāt, nerunājot nemaz par pašu festivālu trīs dienu garumā?!

Izlasīju mājas lapā, ka šogad konkursā izvēlēti 30 mākslinieki no 7 valstīm ar vairāk nekā 60 mākslas darbiem, kas tad būs redzami apmeklētājiem. Jāatzīstas, ka festivāla temats Supervaroņi man nešķita pārāk interesants, bet lai nu būtu. Bērniem jau tieši tāds varētu patikt. Braucu, paņemot līdzi mazdēlus (5 un gandrīz 3 gadi). Jau tuvojoties pilsētai, kļūst skaidrs, ka vienkārši nebūs: transporta un ļaužu straumes ir grūti aprakstāmas, visur policija, jo bez tās, skaidrs, nevar. Ierobežojumi ierobežojumu galā, mašīnu nav kur novietot, jo viss pārpildīts. Pēc pacietīgas riņķošanas, tomēr uztrāpām vienai aizbraucošas mašīnas vietai un varam doties uz Pasta salu.

Nekas nav par velti; nu jau labi sen ieeja festivālā maksā un nebūt ne lēti. Katra skulptūra noslēpta teltī, kurai atvērta tikai viena siena. Tas vien jau samazina skulptūru izmēru, neredzu vairs sākuma gadu grandiozitāti, bet varbūt tā tikai liekas, jo kas viss pa šiem gadiem nav redzēts, acs pierod un citādi uztver mērogus. Lidojoši un stāvoši supermeņi, spaidermeņi, arī Lāčplēsis, pūķi un nezvēri, virs kuru galvām milži ar zobeniem un āmuriem. Liela zivs ar segliem – tas, lai bērni uz tās var apsēsties un nofotografēties. Manējie neko nelaiž garām. Pārsteidzošākās, protams, ir sīkās detaļas, kā tās var izkalt no ledus. Viss pil un kūst, ap katru skulptūru peļķe, jo ir 3°C, tomēr turas savā vietā un tēls nepārprotams. Kad skatītās figūras jau liekas pārāk vienveidīgas, vienā teltī ieraugām lielu, no ledus izkaltu alkohola pudeli ar mazām čūskiņām vidū. Tas ienes zināmu asprātības elementu un dažādību kopējā repertuārā. Uz paaugstinājuma viens meistars no ledus ar kaltu darina laivu, kurā sēž pati saule, arī ledaina, dabiski. Labu brīdi vērojam procesu. Uz visām pusēm šķīst sīkas ledus lauskas un ūdens piles.

Diemžēl komercija visur. Uz katru skulptūras telti ir vismaz trīs (mazliet pārspīlēju) citas nojumes ar ēdamo, dzeramo un bezgaldaudziem suvenīriem, kas manus pavadoņus interesē ne mazāk par spēkavīriem no ledus. Tur nu jāpielieto mazas viltības, lai tiktu tam visam garām. Iekrītam uz karsto šokolādi, ko iepilda papīra glāzītēs, pārsedz ar piparkūku, kurai virsū putukrējuma mice un uz tās vēl kokteiļa ķirsītis. Izskatās ļoti pievilcīgi. Sīkie virsu noēd, bet salkano un neizteiksmīgo kakao dzērienu lai nu dzer, kas grib.

Gandrīz jāatzīst, ka mani visvairāk piesaista ledus klučos iesaldētās pasakas: Sarkangalvīte, Zelta ābele, Sprīdītis, Pelnrušķīte, Septiņjūdžu zābaki, Princis un ubaga zēns un citas. Tās gribas pētīt no visām pusēm, bet maniem jauniešiem tas liekas pārāk ilgi, tāpēc pametam šo galeriju jau labi noguruši. Sāk dārdēt mūzika, un tas ir pēdējais piliens, lai sagribētos uz mājām.

Trešās dienas vakarā festivālā esot bijusi arī uguņošana, bet par to sabiedrībā sākušās diskusijas, cik tas draudzīgi videi, kad vajag un kad tomēr ne un vai vispār jebkāds sarīkojums būtu ar ko tādu nobeidzams – visai dzīvai radībai, izņemot cilvēku, par biedinājumu. Kā domājat jūs?

Nupat piedzīvojām arī Eiropas vētru, es teiktu, nelielu atblāzmu no tās. Naktī kauca vēji, kaut kur grabēja skārds, no rīta bija pāris kokiem nolūzušu zaru. Pa dienu vēl nepatīkami pūta, sajaucoties ar lietu un veidojot laiku, kad kārtīgs saimnieks pat suni nedzen ārā. Bet nu jau atkal ik pa brīdim spīd saule, 5-7°C, un rādās tāds būs arī atlikušais februāris. Gaidām pavasari!

Sirsnīgi, –

jūsu Biruta,
Ikšķilē 2020. gada 16. februārī
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com