Dziesmai šodien liela diena

Palielināt / Enlarge

Jauniešu koris BALSIS un SLB jauktais koris diriģenta Inta Teterovska vadībā. FOTO Nauris Indzeris.

Palielināt / Enlarge

Jauniešu koris BALSIS diriģenta Inta Teterovska vadībā. FOTO Nauris Indzeris.

Par lielu dienu latviešu dziesmai izvēršas AL 58. Kultūras dienu ieskandināšanas koncerts Sidnejas Latviešu namā, 2. februārī. Koncertā piedalās Jauniešu koris BALSIS no Latvijas un Sidnejas Latviešu biedrības jauktais koris.

Jauniešu korim BALSIS šis ir otrais brauciens uz Austrāliju. Atceros, kad pirmo reizi dzirdējām BALSIS 2006. gada AL 51. Kultūras dienas Adelaidē, cik ļoti mēs jūsmojām par kora dzidro skanējumu. Šoreiz, sastopot kori 14 gadu vēlāk, prieks un saviļņojums ir tas pats. Kaut koristi ir citi, kora izcilais skanējums un visuspējīgais diriģents Ints Teterovskis – tie paši.

Par diriģentu Intu gribu piezīmēt, ka mēs, sidnejieši, viņu uzskatām kā savējo. Nešaubos, ka melburnieši un adelaidieši saka to pašu. Šķiet, nav bijis gada, kad gadu mijai tuvojoties, diriģents nebūtu klāt. Viņš nebrauc saņemt godu, bet atrotīt piedurknes un pielikt roku, kur vajadzīgs. Gadu tecējumā Ints ir piedalījies Kultūras dienās, uzstādījis un iedvesmojis jaunus korus, iedrošinājis un apmācījis jaunus diriģentus, noturējis meistarklases visu līmeņu dziesmu mīļotājiem, vadījis neaizmirstamas sadziedāšanās un šoreiz pat atlicinājis laiku apciemot SLB pamatskolas jauno audzi. Stāsta, ka apciemojuma laikā bērni veselu stundu ar atplestām mutēm klausījušies un atdarinājuši diriģenta balss vingrinājumus šķobot muti, elpojot un dziedot, kā to dara kordziedātāji. Visu to diriģents ir veicis tās pašas dienas rītā pirms vakara koncerta Sidnejas centrā ar austrāliešu koriem: Sidnejas Filharmonijas jauniešu kori VOX un iecienīto tautas un popmūzikas kori Inner West Voices. Zinot to, cik vēl jo vairāk apsveicams ir diriģenta gājiens pie bērniem! Tas glabā noslēpumu, kādēļ Latvija, visas Eiropas mērogā, ir pirmā vietā bērnu muzikālās izglītības laukā. Latvijas modeli ir pieņēmusi Francija, lai to iedzīvinātu savās skolās. Nešaubos, ka citas valstis sekos.

Ar meistarklasi bērniem dziesmas sēkliņa ir sēta arī mūsu sētā. Atliek tikai gaidīt jauno zelmeni.

Šīs dienas programma ir divās daļās. Pirmo daļu veic BALSIS ar dziesmām no sava bagātā, daudzpusīgā repertuāra. Otro daļu, kam pamatā ir Dziesmu svētku/Kultūras dienu dzelzs repertuārs, iesāk BALSIS, bet nobeidz abi – vieskoris un mājinieki – apvienotā skanējumā.

Ja koncerta mērķis ir ieskandināt AL 58. Kultūras dienas, tad vārda vispilnīgākā nozīmē tas arī notiek ar pašu pirmo dziesmu. Koncerta sākums nāk kā pārsteigums. Jau brītiņu sēdējuši pustumšā zālē, gaidām kori, gaidām diriģentu. Taču ne viens, ne otrs nekur nav manāms. Zāles priekšā – tukši podesti. Te pēkšņi bez pieteikuma, bez brīdinājuma varenā skanējumā no zāles aizmugures, kur katrs nama ķieģelis šķiet atbalsojam kora jau tā vareno skaņu, kā fanfara atskan Ādolfa Ābeles Lūgšana (Visvaldis Sanders). Šai gadījumā, kur AL 58. KD Rīcības komitejai ceļš līdz lielo dienu atklāšanai ir vēl tāls un darba pilns, lūgšanas vārdi pieņem īpašu nozīmi: Nāc, Jēzu, Tu par palīgu/par labu drošu vadītāju. Tikai tad, kad lūgšana jau dodas augšup, mūsu priekšā stājas koris, 26 dziedātāju sastāvā, un diriģents. Sveicam dziesmu, sveicam kori un diriģentu ar sirsnīgiem aplausiem.

Īsā uzrunā KD Rīcības komitejas priekšsēdētāja Ilona Brūvere sveic korus un klausītājus. To pašu sveicienu angļu valodā, domātu mūsu austrāliešu viesiem, atkārto Ilonas tuvākā palīdze Klāra Brūvere.

Varenajai fanfarai seko divas dziesmas no kora garīgā pūra: Riharda Dubras Exaudi nos (Dzirdi/uzklausi mūs) un Lūcijas Garūtas Mūsu Tēvs debesīs. Kaut pirmā dziesma mums sveša – vārdi latīniski, harmonizācija mūsdienīga – dziedājuma dziļā pietāte nepaiet mums garām. Par Garūtas Mūsu Tēvs izpildījumu gribas teikt, ka, ja dvēsele spētu dziedāt, tā skanētu kā BALSIS Garūtas lūgšanā. Izpildījuma klusā pilnskanība, smalki kontrolētie pieaugumi un skaidrā dikcija nes klausītāju lūgšanai līdzi.

Seko septiņas dziesmas no Valta Pūces cikla Gadalaiku dziesmas, kam vārdus devuši vairāki dzejnieki: Pēteris Brūveris, Aivars Neibarts, Inese Zandere un Amanda Aizpuriete. Cikls skaņās attēlo visus četrus gadalaikus. Saistoši ir mainīgie iespaidi, ainas un tēli, ko raitā secībā uzbur dziesmu gleznainie izpildījumi: te ir rotaļāšanās ar vārdiem, te – ar burtu skaņām; te dziesmas ar solo dziedājumiem (Alise Baumane), te – ar bundziņu piespēli; te dziesma ar dziedošu stāstījumu par aizsnigušiem ziemas ceļiem, te ritmiski trauksmains lūgums velniņam bur, bur, velliņ... spraigā kanonā, kur rakstu rakstā krustojas balsis jautrā juceklī.

Gluži piekusuši no emocionālās piepūles, ar atvieglinājumu ieslīdam nobeiguma dziesmu rāmākajos ūdeņos. Atskan divas Raimonda Paula dziesmas: Venta ar Inese Zanderes vārdiem no cikla Upju dziesmas un Māte saule, kam vārdus devis Jānis Peters. Pirmo – Venta – dzied koris pilnā sastāvā; otro – Māte saule – tikai puiši. Abus izpildījumus iekrāso aizkustinošs melodisks plūdums ar papildus devu lieguma puišu dziedātajā Māte saule. Tas, ko BALSIS tik brīnišķi panāk visos dziesmu izpildījumos ir perfektā saskaņa starp dziesmas tekstu un melodiju.

Pirmajai daļai punktu pieliek divas Imanta Kalniņa dziesmas: Lūgšana ar Leonīda Breikša vārdiem un Baltais solījums (Māra Cielēna). Atkal, iejūtīgie izpildījumi liek klausītājiem dziesmai viļņot līdzi. Kalniņa Lūgšanā lūguma sirsnīgo noskaņu papildina Lauras Gribustes maigais ģitāras pavadījums.

No otrās daļas deviņām dziesmām piecas dzied BALSIS, četras – koncerta apvienotais koris. Ievada BALSIS ar Pētera Barisona skanīgo Dziesmai šodien liela diena (Arvīds Skalbe). Ak, kā dziesmas pilnskanīgais atskaņojums izsaka, ko jūtam mēs!

Seko tautas dziesma Mazs bij' tēva novadiņš Helmera Pavasara apdarē. Rotaļīgais izpildījums raisa smaidus kā koristos, tā klausītājos. Kad dziesmas tekstā rubenis sāk rubināt un zaķis cilpu mest, tad arī dziesmas izpildījums sāk lēkāt zaķim līdzi. Atkal un atkal koris parāda savas spējas uzburt saskaņu starp tekstu un izpildījumu.

Ar tādu pat humora izjūtu koris attēlo Valta Pūces Ik rudeni valodiņa (Inese Zandere). Dzīvīgais dziedājums un diriģenta līdzdalība ar portatīvo bundziņu un kāju piesišanu izraisa klausītāju jūsmīgu atsauksmi.

Noskaņa mainās ar Ulda Stabulnieka dziesmu Barons, kam vārdus devis Ojārs Vācietis. Izpildījumā runā dziesma. Garajos frazējumos, kas tik gari kā mūžība pati, saklausām dzejnieka pārdomas pie dainu tēva kapa. To nerotā ne granīts, ne pulēta marmora kāpnes, tikai tumša nakte un zaļa zāle.

BALSIS savu daļu nobeidz ar Imanta Kalniņa dedzīgo Lūgšanu, Knuta Skujenieka vārdiem. Savā varā paņem mērītie kāpinājumi skaņā un izpildījuma intensitātē no liegā sākuma līdz ff nobeigumam.

Kad BALSIS pievienojas SLB jauktais koris, skatām mēreni lielu apvienoto kori 55 dziedātāju sastāvā. Ar Volfganga Dārziņa dziesmas Birzēm rotāts (Kārlis Jēkabsons) plašo skanējumu jūtam, ka tūlīt, tūlīt AL 58. Kultūras dienas būs ieskandinātas.

Kopkoris turpina ar Lauras Jēkabsones iztēlē bagāto skaņdarbu Dindaru, Dandaru ar tautas dziesmu vārdiem. Spraigā ritmā, lokani vijas balsu pavedieni krāšņo skaņu audumu veidojot. Raksturīgi Jēkabsonei, netrūkst atdarinātu dabas skaņu – lapu čabēšanas un vēja pūsmas caur zariem, pazarēm.

Tuvojoties nobeigumam, koncerts pieņem jautru noskaņu ar tautas dziesmām Kā labadi galdiņam (Jevgeņija Ustinkova apdarē) un Jāņa Cimzes Krauklīt's sēž ozolā. Dziesmām atskanot, prieks laistās koristu un klausītāju sejās. Pirmo dziesmu iekrāso dažādu ritmu saliedējums, kas tik brīnišķi norāda uz klibā galdiņa nolīkušajām kājām. Otro – dzīvīgais dziedājums un izcilā elpas kontrole garajos frazējumos. Koris un diriģents dzīvo dziesmai līdzi ar kustībām – visa kora palēcieniem un tupšanos. Dziesmas prieks vieno kori un klausītājus līksmā svētku noskaņā.

Par piemiņu šīs dienas koncertam, kā dāvanu SLB korim un kultūras dienu rīkotājiem diriģents Ints pasniedz nopulētu koka klucīti, ņemtu no koristu sola Meža parka estrādē. Diriģents piezīmē, ka solu pēdējo reizi sildījis Latvijas Simtgades dziesmu svētku koris nobeiguma koncertā 2018. gada 8. jūlijā. Šī koncerta noslēgumā visi kopā – koristi un klausītāji – nodziedam Pūt vējiņi.

Koncertam izskanot, Ilona Brūvere aicina klātesošos uz Sadziedāšanos Mārtiņa Siliņa zālē. Turpat vai visi divi simti aicinājumam atsaucas. Ar nenogurdināmo maestro pie klavierēm dziedam dziesmu pēc dziesmas. Interesi saista galdiņš koristu, pie kura kopā ar vecākiem sēž bariņš koristu bērnu un mazbērnu. Ar kādu gan jūsmu mazie dzīvo dziesmai līdzi! Smaida, smejas, sit plaukstiņām un šūpojas dziesmai līdzi. Acīm redzot, vajag tikai droša klēpja un jautras dziesmas, lai dzīve būtu laba. Vai ar to pašu jaunais zelmenis jau sācis dīgt?

Izskaņai gribu teikt, ja tāda ir 58. KD ieskandināšana, kādas gan būs tad Dienas pašas!

Uz redzēšanos AL 58. Kultūras dienās Sidnejā no 26.12.20. līdz 1.1.21.!

Lauma Reinfelde
Laikrakstam „Latvietis“