Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Voi tod Latgola napīdar pi Latvijas?“

Paiet simts gadi kopš Rēzekne atbrīvota no lieliniekiem

Laikraksts Latvietis Nr. 580, 2020. g. 4. febr.
Anna Rancāne -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Rēzekne šāgada ziemā. FOTO Anna Rancāne.

Trešdien, 22. janvārī, svinam simtgadi, kopš no lieliniekiem atbrīvota Rēzekne. Latgales atbrīvošanas simtgadi. Pie pieminekļa Vienoti Latvijai, starp patētiskām runām, maršu skaņām un lāpu uguntiņu mirdzu, man vēl jo vairāk gribējās domāt par šo auksto janvāri pirms simts gadiem, par to, ka toreiz Latgales atbrīvošana nav bijis pats par sevi saprotams fakts, par to, ko Tautas Padomes sēdēs runāja kāda Latgalei un visai Latvijai ļoti nozīmīga sieviete – Valerija Seile. Mazā, trauslā, it kā nemanāmā, bet viedā un stiprā sieviete – politiķe.

Lūk, ko par viņu raksta Miķelis Bukšs Latgaļu atmūda, 412. – 414. lpp. „Kod Kūrzeme un Vidzeme beja atbreivuotys, suocēs dīzgon normals vaļsts jaunuzbyuves dorbs. Tautys Padūme storp cytu suoka apsprīst Satvesmis sapuļcis vieleišonu lykumu. Tys beja 1919. godā. Vaļdeiba gon sūleja leidz vieleišonom Latgolu atbreivuot, bet nikas natyka dareits. Ganerals Balodis tymā laikā ir bejis pat taiduos dūmuos, ka pi Latgolys atbreivuošonys nabyutu nimoz juosastuoj (naasūt latvīšu zeme), tai par tū roksta B. Briška sovūs Latgolys viesturis materialūs. Baltīšu prese par Latgolu aizmiersa tikpat uotri kai par pārnejū snīgu. Vodūši vaļstsveiri sovuos runuos izasaceja pat tai, ka Latvijas atbreivuošona jau asūt pabeigta.

Sakarā ar tū Valerija Seile 1919. goda 3. augustā Tautys Padūmis sēdē saceja: „Bet kungi! Mēs, latgalīši, jums varim paziņuot, ka lelynīki nu Latvijas vēļ nav padzeiti, ka Latgola vēļ atsarūn zam smoguo okupacejis jiuga. Mes jau na pyrmū reizi dzierdim runys, ka Latvija ir breiva. Bet, voi Latgola napīdar pi Latvijas?“

Un sēdes turpynuojumā jei pi šuo jautuojuma atsagrīze vēļ reizi: „Maņ rūkā ir kaids laikroksts, kurā ir uorlītu ministra Meierovica kunga runa, un tamā ir šaidi vuordi: „Pi Latvijas rūbežas vēļ ir lelinīki.“ Kū šaidi vuordi nūzeimoj?“ vaicoj Seile. „Pi Latvijas rūbežys, taitod na Latvijā? Vo tod Latgola napīder pi Latvijas? Un cytā vītā,“ – turpynoj Seile, – stuov: „Lelinīki mums naīsadrūšynuos uzbrukt.“ Voi tys nūzeimoj, ka Latvijā vairs lelynīku nav? Mes gribim dzierdeit atbiļdi uz šīm vaicuojumim.“

Šī vaicuojumi beja juo vairuok pamatuoti tuodieļ, ka jau mienesi ogruok V. Seile latgaļu vuordā beja apruodejuse, kaidi apstuokli volda Latgolā, un ka Latgolu ir nakavejūši juoatbreivoj un juopīguodoj vajadzeiguo puortyka. „Uz latgaļu atguodynuojumim parosti nuoce paskaidruojumi, ka Largolys atbreivuošona varūt moksuot tikdaudz, ka tys jaunajai vaļstej nabyušūt pa spākam.“

Paldies tiem toreizējiem politiķiem, kuri panāca lēmumu par Latgales atbrīvošanu, un mūžīga slava tiem vīriem, kuri krita par to! Diemžēl, nav viennozīmīga bijusi Latgales situācija ne pirms simts gadiem, ne arī tagad.

Vēl joprojām gara acīm redzu Valeriju Seili, kā viņa saka šos vārdus: „Voi tod Latgola napīdar pi Latvijas?“

Anna Rancāne
22.01.2020.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com