Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Sveču diena – SVECAINE

Viena no ziemas-pavasara robežu dienām

Laikraksts Latvietis Nr. 579, 2020. g. 31. janv.
Gunta Saule -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

FOTO Publicitātes foto.

2020. gada 31. janvārī plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Lasītāju zālē (Brīvības ielā 49/53, 2. st.) notiks Sveču laika sadziedāšana un Guntas Saules stāstījums par šī laika simboliem un tradīcijām Latvijā un citu Seneiropas tautu dabas un kosmiskās dievestības priekšstatos. Savukārt 1. februārī plkst. 14.00 Katlakalna Tautas namā notiks Gadskārtu un mūža godu tradīciju skolas sarīkojums SVECAINĒ. Tā izziņas daļā no plkst. 14.00 pētnieces Ievas Pīgoznes vadīta seminārnodarbība Vēsturiskais apģērbs un tautastērps Latvijā. Savukārt no plkst. 16.00 Svētam Sveicaini – tinam sveces, dziedam, dejojam, ejam rotaļās, baudām Sveču dienas putru.

SVECAINE. Viena no ziemas-pavasara robežu dienām. Sveču dienu īpaši svētas sievietes. Iezīmdiena ar tikai tai raksturīgiem rituāliem, pavasara atnākšanu veicinošām darbībām un līksmību. Ar sevis un dabas modināšanu saistītas norises Sveču dienā ir īpašas. Jau sāk skanēt Saules saukšanas dziesmas. Lai arī dienas garums kopš Ziemassvētkiem ap Sveču dienu ir pastiepies vairāk nekā par divām stundām, līdz Pavasara vienādībām, līdz brīdim, kad diena tiks garāka par nakti, vēl ir jāgaida aptuveni tikpat, cik esam jau kopš tumšākās (īsākās) dienas un garākās nakts brīža Ziemassvētkos, ziemas saulgriežos līdz Sveču dienai gaidījuši.

Ar ko tad vēl bez saules saukšanas ir iezīmīga Sveču diena? Tā tiek dēvēta par vienu no Māras dienām – par Ziemas Māru vai par Vēja dienu, tātad, saistības ar vēju, ar gaisa spēkiem, kas ir vieni no attīrošiem spēkiem un arī lielā mērā dabas kustības atspoguļotāji uz zemes. Tai ir saistība arī ar Pērkonu un viņa saimi. Vietām tā dēvēta par Gromņicu vai līdzīgos vārdos.

Sveču dienā, darinot sveces, kas noderēs īpašiem dzīves brīžiem, mēs daudzinām bites – Dieva kalponītes. Bitītes savukārt tiek salīdzinātas ar jaunuvēm, ar jaunajām meitām, kuras kopā ar visu savas dzimtas sievišķo daļu darina pūru. Tātad, parādās gaidāmo precību un kāzu tēma. Tieši šī iemesla dēļ esam iecerējuši Sveču dienas izzinošo daļu veltīt apģērbam. Pētniece un praktiķe Ieva Pīgozne stāstīs par Vēsturisko apģērbu un par tautastērpa vēsturi Latvijā. Tiem, kuri seko jaunākajiem apģērba un Latvijas etnogrāfisko pētījumu atzinumiem, šis būs īpaši vērtīgi un jaunus priekšstatu apvāršņus atveroši.

Pēc izzinošās daļas svētīsim Sveču dienu, daudzināsim sauli, bites, kosmiskos mītiskos spēkus, dziedāsim, dejosim, iesim rotaļās, darināsim sveces, mielosimies ar Sveču dienas putru un pašu līdzpaņemtajiem kārumiem.

Sveču dienu rīko un vada Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE. Piedalīties svētkos aicinām ikvienu, līdzi ņemot priecīgu noskaņojumu, labus draugus un kaimiņus! Līdzi ņemam arī ciemkukuli kopīgam Svecaines mielasta galdam.

Ieeja bez maksas. Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Gunta Saule

Vairāk Katlakalna kopas e-dienaslapā: http://kalnakopa.blogspot.com/ un
Guntas Saules e–dienaslapā – https://guntasaule.blogspot.com/



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com