Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Ir slikti, un būs vēl sliktāk

Laikraksts Latvietis Nr. 575, 2020. g. 9. janv.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Austrālijas vasara turpinās. Šīs nedēļas mazās lietus gāzes īslaicīgi palīdzēja ugunsdzēsējiem, bet karstais laiks nekur nav pazudis. Vēl ilgi un dikti Austrāliju aplaimos augstās temperatūras.

Latvijā turpinās siltā ziema. Ja sniegs parādās, tas arī ātri pazūd.

Sociālos medijos apceļo dažādas īpatnības. Protams, kā es jau agrāk esmu minējis – ir klimata maiņas noliedzēji, ir cilvēku lomas noliedzēji un ir apgalvojumi, ka agrāk jau bija lielāki ugunsgrēki, un tagad salīdzinājumā nav nekas sevišķs. Situācijas skaidrošanai ir dažādas kartes, kuras it kā parāda vietas Austrālijā, kur deg. Kad ievēro to, ka dažās šādās kartēs arī tuksnesis Austrālijas vidienē deg, tad jāsaprot, ka ar to karti nav viss kārtībā.

Nenoliedzami, Melnās piektdienas meža ugunsgrēki Viktorijā 1939. gada 13. janvārī bija traģiski – 71 cilvēks gāja bojā, 20 000 kvadrātkilometri izdega, un 3700 ēkas nodega. Iepriekšējās dienas bija ļoti karstas, bet tieši piektdienā, 13. janvārī gaisa temperatūra ēnā Melburnā sasniedza 45,6°C. Šo temperatūras rekordu tikai pārsniedza Melnā sestdienā – 2009. gada 7. februārī, kad Melburnā sasniedza 46,4°C, un ugunsgrēkos izdega tikai 11 000 kvadrātkilometri, bet dzīvību zaudēja 173 cilvēki.

Salīdzinājumam, atgādināšu, ka Vidzemes platība ir 25 683 kvadrātkilometri.

Karaliskā izmeklēšanas komisija pēc 1939. gada ugunsgrēkiem secināja, ka lielākā daļa ugunsgrēku bija ar cilvēku rokām aizdedzināti – neuzmanīga dedzināšana, nometņu ugunskuri, zāģētavas, zemes tīrīšana (var salīdzināt ar gadskārtējo kūlas dedzināšanu Latvijā). Izmeklēšanas rezultātā tika ieviestas lielas maiņas mežu apsaimniekošanā. Šīgada ugunsgrēki ir pārsvarā dabas radīti, ne cilvēku aizdedzināti.

Sociālos medijos arī patlaban ir ļoti populāri vainot zaļos par ugunsgrēkiem, jo tie neesot ļāvuši profilaktiski sadedzināt sakrājušo lieku degvielu – biezos krūmājus – un atdedzināt drošas aizsargjoslas. Patiesība ir tāda, ka profilaktiskai dedzināšanai jaunajos klimata apstākļos paliek mazāk un mazāk piemērotu dienu.

Bez sadegušiem mežiem un nodegušām mājām draud vēl cita nelaime – ūdenskrātuvju piesārņošana ar pelniem, beigtiem zvēriem un citām lietām. Šis drauds jau ir īstenojies vairākās Austrālijas pilsētiņās.

Rezumējot – ir slikti, un būs vēl sliktāk. Gan šogad, gan nākotnē. Ir pēdējais laiks cīnīties pret cilvēku radīto klimata maiņu.

GN
2020. g. 9. janv.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com