Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Valsts svētki Sietlā

Dievkalpojums un svinīgais akts

Laikraksts Latvietis Nr. 570, 2019. g. 9. dec.
Inta Vīste (Wiest) -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Valsts svētku svinības Sietlā, ASV. Prāveste Daira Cilne un skolas bērni baznīcā. FOTO Jānis Rogainis.

No kreisās: Sarmīte Dāvidsone, Inta Vīste (Wiest), Ingrīda Dohertija (Doherty). FOTO Jānis Rogainis.

No kreisās: Ēriks Raisters, Edmunds Leitis, Imants Holmkvists (Holmquist), Sarmīte Dāvidsone (trūkst Gunārs Šreibers). FOTO Jānis Rogainis.

Šī ir tā diena, ko devis Dievs,
Es priecāšos un līksmošos.

Latvijas valsts 101. dzimšanas dienas svinības Sietlā 17. novembrī sākās ar dievkalpojumu – Latviešu skolas audzēkņi tautas tērpos, ar karodziņiem rokās, ienāca kopā ar prāvesti Dairu Cilni baznīcā. Latvijas karogu ienesa skolēns Raiders (Ryder) Rauda. Kopā ar draudzi skolēni nodziedāja iemīļoto dziesmu Šī ir tā diena, ko devis Dievs un pēc tam Latvijas himnu, ko visi bija cītīgi iemācījušies. Savā sprediķī prāveste Cilne atcerējās laiku, kad Latvijas brīvība bija tikai cerība, ko Dievs mums bija devis, soli pa solim, un pārliecība, ka latviešiem, kā citām tautām, pienākas sava valsts. Tā bija cerība un ticība toreiz pirms 100 gadiem un daudzus gadus vēlāk, kad Latvijas neatkarība tika atjaunota. Prāveste atgādināja, ka visus šo 101 gadu Dievs ir turpinājis dot – kaut ne rokā, bet ik pa solim, pa solīša galiņam, kā tautas dziesma saka. Prāveste pateicās par svētību, ko esam saņēmuši no Dieva, par to kas bijis, un ir un būs. Dievkalpojumu skaisti papildināja Dr. Andra Āboliņa atskaņotā ērģeļu mūzika.

Pēc dievkalpojuma svētku viesi pulcējās Latviešu centra zālē uz svinīgo aktu pie balti klātiem galdiem ar sarkanbaltsarkaniem rotājumiem. Karogus zālē ienesa jaunietes Nora Keire un Aina Šulca tautas tērpos. Aktam sākoties, apmeklētāji nodziedāja ASV himnu Andra Āboliņa klavierpavadījumā. Sekoja Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita videouzruna, Latvijas himna, prāv. Dairas Cilnes vadītais svētbrīdis un Latviešu biedrības Vašingtona štatā (LBVŠ) priekšsēdes Sarmītes Dāvidsone uzruna. Svētku viesus apsveica Latvijas goda konsuls Vašingtonas štatā Stīvens Žirskijs (Stephen Zirschky), īpaši uzsverot karoga nozīmi latviešu tautai, kā arī igauņu pārstāve Caroli Leiman, lietuviešu kopas priekšsēde Rasa Raisys un profesors Guntis Šmidchens, Vašingtonas Universitātes Baltijas studiju programmas vadītājs.

Pēc apsveikumiem Inta Morusa-Vīste (Wiest) paziņoja, ka PBLA gada balva piešķirta diriģentam, komponistam Andrejam Jansonam. Sarmīte Dāvidsone pasniedza šī gada LBVŠ atzinības rakstus: Sietlas latviešu skolas pārzinēm Irēnei Olsonei un Mairai Rūsei par ilggadēju darbu audzinot bērnus latviskā garā, rūpējoties, lai skolas bērni apgūtu latviešu valodu un saņemtu iespējami plašāku informāciju par latviskajām vērtībām; Ingrīdai Dohertijai (Doherty), kas ilgus gadus bijusi LBVŠ biedrzine un aktīvi darbojusies latviešu sabiedrībā un Intai Morusai-Vīstei (Wiest) – biedrības priekšsēdes vietniecei un Latviešu pensionāru kopas vadītājai. Īpaša atzinība šogad piešķirta četriem tautiešiem, Sietlas latviešu kopienas Sound Transit padomei: advokātam Imantam Holmkvistam (Holmquist), Latviešu centra pārvaldniekam Edmundam Leitim, draudzes sekretāram Ērikam Raisteram un inženierim Gunāram Šreiberam, kas pēdējos 6 gados ir neatlaidīgi cīnījušies, lai saglabātu mūsu latviešu garīgo un sabiedrisko centru Sietlā, kas atrodas ļoti labā, stratēģiski izdevīgā vietā. Sound Transit (Central Puget Sound Regional Transit Authority) 2013. gadā draudēja atsavināt mūsu Latviešu centru, jo vieta bija vajadzīga jauna dzelzceļa būvei. Tikai ar aktīvu sabiedrības iesaistīšanos un mūsu Sound Transit padomes mērķtiecīgu, lietpratīgu, rūpīgu darbu izdevās panākt, ka Latviešu centrs paliek savā vecajā vietā. Godam nopelnīto atzinības rakstu saņēmējus publika nerimās sumināt ar ziediem un ilgiem aplausiem.

Par Sveika, Latvija! ceļojumu 2019. gada vasarā stāstīja 14 g.v. Aina Šulca, kas beigusi Sietlas Latviešu skolu un vairākus gadus mācījusies Garezerā. Stāstījumu viņa kuplināja ar fotogrāfijām. Aina saka: „Mūsu pēdējā diena Latvijā ir viena no manām vismīļākajām atmiņām. Tieši pirms saulrieta mēs staigājām pa Vecrīgas ielām un bija ļoti skaisti. Kad mēs nonācām pie Brīvības Pieminekļa, tas bija daudz lielāks nekā mēs bijām iedomājušies. Tajā brīdī, mēs visi bijām ļoti tuvi draugi, un tas bija saldi rūgts brīdis. Mēs neviens negribējām braukt mājās nākamajā dienā. Šis bija varbūt vismīļākais brauciens manā mūžā, tiešām neaizmirstams.“

Svētku runu teica vēsturnieks Dr. Aldis Purs, mācībspēks Pacific Lutheran Universitātē, kā arī Vašingtonas Universitātē. Dr. Purs ir uzrakstījis trīs grāmatas, tostarp Baltic Facades. Daudzi viņa raksti par baltiešu tematiem ir publicēti zinātniskās grāmatās un žurnālos. Savā runā Dr. Purs atgādināja, ka ar neatkarības proklamēšanu 1918. gada 18. novembrī Latvijas cīņa par brīvību bija tikai sākusies. 1919. un 1920. gads Latvijas neatkarībai bija nozīmīgāki par 1918. gadu. Jau 2018. gada 1. decembrī Sarkanā armija iebruka Latvijas teritorijā un 3. janvārī ieņēma Rīgu. Latvijas Brīvības cīņas ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas – Krievijas miera līgums, kurā Krievija beidzot atzina Latvijas neatkarību un atteicās no tiesībām uz Latvijas zemi. Dr. Purs pieminēja savu vectēva tēvoci Robertu Puru, kas dienēja studentu bataljonā un 1919. gada oktobrī aizstāvēja Rīgu cīņā ar bermontiešiem. Runas beigās Dr. Purs pastāstīja par Valēriju Valiju Vaščunas-Jansoni, vienu no trim sievietēm, kas apbalvota ar Lāčplēša kara ordeni. 1919. gada oktobrī, 16 gadu vecumā, viņa brīvprātīgi iestājusies Latvijas armijā un piedalījusies daudzās kaujās pret bermontiešiem 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā. Lāčplēša kara ordenis viņai piešķirts 1922. gadā par kauju pie Piņķiem Babītes rajonā. Kā redzams, gadi, kas sekoja neatkarības proklamēšanai, ir bijuši tikpat svarīgi Latvijas valstij, bet 1918. gada 18. novembris tomēr ir un paliek mūsu tautas brīvības simbols.

Svinīgais akts beidzās ar kopā nodziedāto Daugav' abas malas. Svētku apmeklētāji turpināja svinēt, izbaudot bagātīgo mielastu no pašu sagādātiem groziņiem un Sarmītes Dāvidsones cepto kliņģeri, kas veidoja skaitli 101. Paldies visiem, kas pielika roku, lai Latvijas 101. jubileja tiktu godam nosvinēta!

Inta Morusa-Vīste (Wiest)
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com