Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


18. novembra svinīgais akts Sidnejā

„Dziesma ir mūsu tikums“

Laikraksts Latvietis Nr. 569, 2019. g. 3. nov.
Jānis Pīrāgs -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Sidneja_18nov_1

Dagmāra Beitnere-Le Galla. FOTO Ojārs Greste.

Ansamblis „Vēja meitas“. No kreisās: Aija Dragūna, Selga Tuktēna, Lāra Veidnere, Diminika Drēziņa, Laima Jurāne un Genevieve Audette. FOTO Ojārs Greste.

Sidnejas Latviešu biedrības jauktais koris. FOTO Edgars Greste.

No kreisās: Latvijas viesdiriģents Gints Ceplenieks, Vija Spoģe-Erdmane, Pēteris Erdmanis un Dagmāra Beitnere-Le Galla. FOTO Ojārs Greste.

No kreisās: Pēteris Kļaviņš, Baiba Haringtona (Harrington), Jānis Grauds,  Dagmāra Beitnere-Le Galla un Viktors Sīkais. FOTO Ojārs Greste.

„Kabarē de Rīga“ ansambļa dalībnieki: No kreisās: Viktorija Mačēna, Kabarē autors un direktors Jānis Čečiņš, Andris Kariks, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Andrejs Mačēns, Linda Ozere un Ojārs Greste. FOTO Edgars Greste.

„Klusi rokas uzliekam brīvās Latvijas karogam – topi, audzi, brīvā Latve, brīvu tautu kopībā!”

Ar šo Jāņa Lūsēna komponēto dziesmu ar Raiņa vārdiem, Sidnejas jauktā kora izpildījumā un Latvijas viesdiriģenta Ginta Ceplenieka vadībā, Latvijas karogu svinīgi ienesa Sidnejas Latviešu nama Lielajā zālē, atklājot Latvijas Valsts proklamēšanas 101. gadadienas aktu.

Aktu iesākot, Sidnejas Latviešu biedrības (SLB) priekšsēdis Jānis Čečiņš aicināja klātesošajiem padomāt, ko mēs kā indivīdi, kā ģimenes, kā daļa no latviešu sabiedrības varam darīt, lai veidotu un palīdzētu Latvijai plaukt tās otrajā gadsimtā. Un ne tikai Latvijā, bet ko varam darīt šeit uz vietas. Atcerēsimies saukli Es esmu Latvija! J. Čečiņš: „Vai varam paši vairāk pacensties mājās runāt latviešu valodā; bērniem vai mazbērniem iemācīt vēl vienu latviešu vārdu, tradīciju vai ticējumu; varbūt uzdāvināt draugam kādu latviešu autora grāmatu, pat angļu tulkojumā; apmeklēt vēl kādu sarīkojumu šeit Latviešu namā? Vai vēl labāk – aktīvi iesaistīties kādā sabiedriskā darbībā – korī, dāmu kopā vai citur. Kad Latvijas Valsts tika dibināta pirms 101 gada, dibinātājiem nebija daudz laika domāt – bija jāķeras pie darba, lai aizstāvētu un celtu Valsti. Un nekad nebūs labāks laiks sākt ko darīt, kā tieši tagad!“

Sekoja Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita uzruna tautiešiem ārzemēs (skat. Laikrakstu Latvietis Nr. 567, 2019. g. 19. nov.), pēc kuras klātesošie nodziedāja Latvijas Valsts himnu.

Svētku runu teica Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla. Latvijas viešņas runa ir labi atreferēta Jāņa Purvinska rakstā Laikrakstā Latvietis Nr. 566, 2019. g. 15. nov., tāpēc to šeit neatkārtošu.

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonda Atzinības rakstus sidnejiešiem: Jānim Čečiņam, Pēterim Kļaviņam un Dainai Jaunbērziņai pasniedza Jānis Grauds (visi PBLA apbalvojumi un Atzinības citāti ir publicēti Laikrakstā Latvietis Nr. 567, 2019. g. 19. nov.).

Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) Atzinības rakstus saņēma Eigits Timermanis, Viktors Sīkais, Gundega Zariņa un Kabarē de Rīga ansamblis, ko pasniedza Jānis Čečiņš (skat. Laikrakstu Latvietis Nr. 567, 2019. g. 19. nov.).

Daugavas Vanagu (DV) Sidnejas nodaļas priekšsēde Ināra Sīkā pasniedza DV Austrālijas valdes Atzinības rakstu Baibai Haringtonai (Harrington) par viņas ilggadīgo darbu, kārtojot ziedotās grāmatas sūtīšanai uz Latviju.

Vēl jāpiemin Latvijas Valsts Kultūras ministrijas pateicības raksts Jānim Čečiņam, ko parakstījis Kultūras ministrs Nauris Puntulis. Tajā teikts: „Pateicība Sidnejas Latviešu biedrības priekšsēdim Jānim Čečiņam par radošu ieguldījumu amatieru mākslas attīstībā, popularizēšanā un latviskās kultūrvides veidošanā Latvijā un ārvalstīs.“

Neapšaubāmi Dagmāras Beitneres-Le Gallas runa bija ļoti interesanta un deva iespēju ikkatram padomāt par savu latvietību. Bet īpaši mani sajūsmināja un aizkustināja svinīgā akta muzikālie priekšnesumi. Negaidīts pārsteigums bija meiteņu ansamblis Vēja meitas, kas dziedāja četras tautas dziesmas. Ansambli šogad sastādīja grupas vadītāja Aija Dragūna. Aija studē Sidnejas Konservatorijas kompozīcijas nodaļā jau trešo gadu. Savu radošo iedvesmu Aija bieži gūstot no latviešu tautas mūzikas. Šogad Aija uzsāka konservatorijā arī diriģēšanas studijas un nodibinājusi studentu kori Ad Lib, kur darbojas kā diriģente un vadītāja.

Ansamblī Vēja meitas dzied Aija Dragūna, Selga Tuktēna, Lāra Veidnere, Diminika Drēziņa, Laima Jurāne un Genevieve Audette. Pirmo dziesmu – Vai tādēļ nedziedāju (a cappella) un pārejās – Es gulu, gulu; Es atnācu uguntiņu; Dod, Dieviņi ar klavieru (Aija), flautas (Lāra) un ģitāras pavadījumu (Damons Jakovics). Cik brīnišķīgi, ka Sidnejā atkal aktīvi dzied jauniešu grupa. Paldies, jaunieši, par skaisto dziedāšanu! Ceru nākotnē jūs bieži dzirdēt uz Latviešu nama skatuves Sidnejā, kā arī citās pilsētās.

Sarīkojuma muzikālo daļu turpināja SLB jauktais koris, uznākot no zāles aizmugures un dziedot tautas dziesmu Rīgā iešu es, māmiņa (diriģente Sandra Dragūna): dziedājumu uzsāka solo balss, kam pievienojās sieviešu un tad vīru balsis.

Tad dzirdējām tautas dziesmu Krauklīts sēž ozolā (Jāņa Cimzes apdarē) – diriģente Daina Kaina un Andreja Jurjāna Dievs, dod mūsu tēvu zemei – diriģents Gints Ceplenieks.

Kad Gints Ceplenieks nāca kora priekšā, visu koristu acis intensīvi sekoja viņa rokām un sejai. Diriģents spēja izvilināt brīnišķīgu skaņu un muzikāli saturisku dziedājumu, kas pārsteidza ne tikai klausītājus, bet arī dziedātājus pašus. Vispirms dzirdējām Imanta Kalniņa Dziesma (M. Bārbales teksts), kuras vārdi Dziesmu iemācies, dēls, dziesma mūsu tikums labi atspoguļoja Dagmāras Beitneres-Le Galla uzrunu par latvietību. Sekoja Valta Pūces Mana zeme un sarīkojumu noslēdza ar Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes dziesmu Trīs zvaigznes; tās vārdi atgādina mums par mīļo zemi Latviju, kura vienmēr gaidīs savus cilvēkus: „Es tevi ļoti gaidīšu, bet ne pie pulksteņa, pie laika, un manā rokā slaikā trīs zvaigznes būs, lai pazītu tu mani. Es tevi ļoti gaidīšu, pie darba un pie gribas, pie dziesmas, goda, valodas, pie mūsu mīlestības.“

Latvijas himnu un kori pavadīja pianists Voiteks Višņevskijs (Wojciech Wisnieski).

Par kora lielisko dziedāšanu liecina pārklausītais kāda klausītāja sajūsmu pilns vērtējums: „...nevarēju saprast, no kurienes tas koris atbraucis?“ Novēlu korim turpināt dziedāt ar tādu pašu degsmi kā šajos Latvijas Valsts svētkos!

Paldies Ilonai Brūverei, kas izkārtoja Dziesmu Svētku virsdiriģenta Ginta Ceplenieka viesošanos Austrālijā, lai uzsāktu kora sagatavošanu 2020. gada Kultūras dienām Sidnejā.

Un liela loma svētku akta pacilātībai pienākas arī Vijai Spoģei-Erdmanei un Pēterim Erdmanim, kuri ar savu skatuves iekārtu atkal sagādāja brīnišķīgu fonu runām un priekšnesumiem. Paldies, Vija un Pēter, – jūs esat mūsu sabiedrības zelts!

Latvijas Valsts svētku svinīgais akts notika 2019. gada 18. novembrī Sidnejas Latviešu namā.

Jānis Pīrāgs
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com